Latvijas ekonomika atšķiras no Eiropas dienvidu valstīm, un, ieviešot eiro, tā nebankrotēs – intervijā žurnālam Ir saka eiro valstu grupas vadītājs, Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms
Kad Latvijai bija jāpieņem lēmums, vai ieviest eiro 2014.gadā, eirozonā plosījās krīze, un daudzi šaubījās, vai tā izdzīvos. Vai tagad varam uzskatīt, ka nākamā gada sākumā mēs ieiesim spēcīgā eirozonā?
Manuprāt, krīze eirozonu ir stiprinājusi. Tā bija pirmā krīze, ar ko jaunajai valūtai vajadzēja tikt galā. Mēs izmainījām daudzas lietas eirozonas pārvaldē. Tagad ir stingrākas procedūras attiecībā uz budžeta disciplīnu un reformām, ir krīzes instrumenti, piemēram, Eiropas Stabilitātes mehānisms. Bet vissvarīgākais – kopumā mēs esam tikuši galā ar krīzi, gandrīz visas valstis atkal uzrāda ekonomisko izaugsmi, un [politiskā] dienas kārtība mainās. Vairs nav diskusiju, vai eiro izdzīvos. Domāju, ka secinājums ir ļoti skaidrs – eirozona pastāvēs, un tāpēc mums ir jāstrādā, lai to ekonomiski stiprinātu.
Lielākā daļa Latvijas sabiedrības aptaujās apgalvo, ka neatbalsta eiro ieviešanu. Vai jūs šajā situācijā redzat kādu risku?
Svarīgi, lai eiro ieviešana rit gludi un cilvēki uzticas jaunajai valūtai. Arī manā valstī, kad ieviesām eiro, bija liela skepse. Cilvēki bija ne tikai pieraduši pie vecās valūtas, bet arī tai pieķērušies – tas bija nacionālais simbols ar savu vēsturi. Līdz ar to es saprotu negribīgo attieksmi. Bet eiro dod daudz ekonomisko priekšrocību, it īpaši tādām mazām valstīm kā Latvija vai Nīderlande, kuras ir orientētas uz starptautisko tirdzniecību.
Daži ekonomisti kā skepses iemeslu min faktu, ka visas finanšu grūtībās nonākušās ES valstis bija salīdzinoši nabadzīgākas perifērijas valstis un ka eiro tās padara konkurētnespējīgas. Proti, pārāk lielās finanšu plūsmas ceļ cenu līmeni, bet produktivitāte paliek zema. Ko jūs par to domājat – vai Latvijas liktenis eirozonā ir bankrots?
Šie ekonomisti kļūdās, par problēmu uzskatot eiro. Problēma ir tā, ka dažās valstīs ekonomikai ir zemāka konkurētspēja, un tas nav saistīts ar eiro. Protams, ja jums ir sava valūta, jūs to varat devalvēt un tad pēkšņi kļūt konkurētspējīgāki. Bet šis triks darbojas īstermiņā. Gandrīz visas valstis, kas ir devalvējušas valūtu, lai būtu konkurētspējīgākas, acumirklī ir dabūjušas lielāku inflāciju, un pāris gados tām atkal vajag devalvēt. Pamatproblēma ir tā, ka to ekonomika nav konkurētspējīga, tātad tām ir jāmodernizē ekonomika, jāpadara elastīgāks darba tirgus, biznesa klimats jāpadara atraktīvāks starptautiskajiem investoriem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.