Krītoša zvaigzne • IR.lv

Krītoša zvaigzne

3
«Mans mērķis vienmēr ir bijis radīt kaut ko īpašu, lai izceltu konkrēto pilsētu un bagātinātu tajā dzīvojošo un strādājošo cilvēku dzīvi.» Klienti kopumā ir apmierināti, ja reiz viņš turpina saņemt jaunus pasūtījumus, norāda Kalatrava.

Pirms gadiem desmit spānis Santjago Kalatrava (62) bija viens no pasaulē visvairāk apbrīnotajiem arhitektiem. Tagad biežāk runā par viņa radīto objektu tehniskajām un finansiālajām ķibelēm. Viņam priekšā ir tiesu darbi

Spānijas Vidusjūras krasta pilsēta Valensija pēdējās desmitgades laikā piedzīvojusi apbrīnojamu uzplaukumu, un šajā laikā tā iemīlēja arī savu dzimto dēlu – arhitektu Santjago Kalatravu. Viņš tolaik bija sasniedzis savas profesionālās karjeras briedumu, un, šķiet, arī daudzās citās pasaules pilsētās arhitekta idejas bija uz izķeršanu. Valensija būvēja un būvēja – sen izkaltušas upes vietā tapa Mākslas un zinātnes pilsētiņa, 350 000 kvadrātmetru piepildot ar radikālām un elpu aizraujošām ēkām.

Tagad viss ir mainījies. Daudzi valensieši arhitektu sauc par… īstu nelieti. Vietējais politiķis Ignasio Blanko pat izveidojis mājaslapu Calatravatelaclava, ko var tulkot «Kalatrava jums izsūks pēdējās asinis». Mākslas un zinātnes pilsētiņas plānotais budžets bija 300 miljoni eiro. Kompleksā ir koncertzāle, planetārijs, opera, zinātnes muzejs, vairāki baseini un tilts. Galu galā, tas viss izmaksāja trīs reizes vairāk, nekā bija plānots. Lieki piebilst, ka pilsētai tādas naudas nebija.

Kauninošās mājaslapas autors Blanko, kas strādā provinces parlamentā, pēdējā gada laikā publicējis daudzus faktus par kompleksa finansēm. Šokējošākais no tiem – Valensija aizvien ir parādā kreditoriem 700 miljonus eiro. Tikmēr Kalatrava autora honorāros ir saņēmis aptuveni 94 miljonus eiro. «Kā tas vispār iespējams?!» sašutumu pauž deputāts un kā piemēru min vienu uzkrītošu trūkumu – operā ir 150 sēdvietu, no kurām nemaz nav iespējams redzēt visu skatuvi. Savukārt zinātnes muzejs tika uzprojektēts bez evakuācijas izejām un bez lifta cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu