ECT spriedumu žurnālistes Naglas lietā nepārsūdzēs 11

Ilze Nagla. Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Ilze Nagla saņems vairāk nekā 14 tūkstošus latu kompensāciju no valsts nodokļu maksātāju naudas

Ministru kabinets otrdien aiz slēgtām durvīm izlēma nepārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu žurnālistes Ilzes Naglas sūdzībā pret Latvijas valsti. Tādējādi Latvija pildīs vasaras vidū Strasbūrā pieņemto lēmumu un izmaksās 20 000 eiro (14 056 latus) bijušajai LTV raidījuma “de facto” žurnālistei, kura Strasbūrā sūdzējās par viņas dzīvesvietā veikto kratīšanu tā dēvētajā Neo lietā.

Valdība uzdevusi Tieslietu un Iekšlietu ministrijai apmācīt savus darbiniekus, jo tiesa norādīja, ka nav problēma ar normatīvo regulējumu, bet normatīvā regulējuma piemērošanu konkrētajā gadījumā, ziņo LETA.

16.jūlijā ECT atzina, ka Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību. Tiesa uzskata, ka jebkura kratīšana, kurā žurnālistam tiek izņemtas datu glabāšanas ierīces, rada jautājumu par žurnālista vārda brīvības, tai skaitā informācijas avotu aizsardzību. ECT uzskata, ka konkrētajā lietā netika sniegti atbilstoši un pietiekami iemesli kratīšanas veikšanai.

Nagla par traumatisko pieredzi un sabojāto reputāciju esošo un potenciālo informācijas avotu acīs bija lūgusi 50 000 eiro (35 140 latu) morālo kompensāciju. Tiesa piesprieda valstij viņai izmaksāt morālo kompensāciju 10 000 eiro (7028 latu) apmērā. Tāpat Nagla prasīja 12 679 latus kā tiesāšanās izdevumu kompensāciju. Tā vietā viņai piespriests izmaksāt 10 000 eiro (7028 latu) tiesāšanās izdevumu kompensāciju.

Nagla ECT vērsās, sūdzoties par viņas mājā 2010.gada maijā veikto kratīšanu, kas bija kā daļa no izmeklēšanas saistībā ar noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Nagla par noplūdi sabiedrību bija informējusi 2010.gada februāra Latvijas Televīzijas raidījumā. Kratīšanas laikā viņai tika izņemts klēpjdators, ārējais cietais disks, atmiņas karte un četras zibatmiņas.

Nagla sūdzībā atsaucās uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību, norādot, ka kratīšanas rezultātā gribēts viņu piespiest atklāt informāciju, kas veicinātu žurnālista avota identificēšanu. Tāpat Nagla atsaucās uz direktīvas 8.pantu par tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi.

 

Komentāri (11)

Janka, Janic 11.09.2013. 07.55

un kaa buus ar zaudeejumu piedziišanu regresa kaartiibaa? jebšu mums nav taada likuma un ar valsts naudu mees varam meetaaties kaa ar dubļiem? … cik veel ilgi politiķiem ( kuri neparko nenes atbildiibu) taa ļaus saimniekot

+5
0
Atbildēt

4

    Inese > Janka, Janic 11.09.2013. 10.08

    Viņa devās pie Lemberga konkurentiem.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    dro > Janka, Janic 11.09.2013. 08.50

    Ebenemezers. Vai tad Tu vairs neuzskati Lembergu par lielāko draudu Latvijai? Nagle no LTV taču devās taisnā ceļā pie Tava ienaidnieka:)

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Janka, Janic > Janka, Janic 11.09.2013. 17.26

    un ja pie ienaidnieka tad var ar naudu meetaaties ? taa ir valsts nauda …kaadam par to jaaatbild.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Kristīne > Janka, Janic 11.09.2013. 09.51

    “Nagle no LTV taču devās taisnā ceļā pie Tava ienaidnieka:) ”
    ===
    Vai tad tur pie šprices tagad nav citi ļaudis?
    ===
    PS. Šim jautājumam gan nav nekāda sakara ar spriedumu. IeM darbinieki ir jāsūta mācīties, un tas pats būtu jādara ar iekšlietu ministri (kas šos aizstāvēja “ar putām uz lūpām”), ja viņa turpinātu savu politisko karjeru.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

buchamona 11.09.2013. 09.04

Nagla par traumatisko pieredzi un sabojāto reputāciju esošo un potenciālo informācijas avotu acīs bija lūgusi 50 000 eiro (35 140 latu) morālo kompensāciju. ++++ un, kā ar Naglas “žurnālistikas” upuru traumatisko pieredzi? Pēdējais, ko es nedaudz paskatījos bija viņas sagatavotais raidījums – saruna ar Latvijas Baznīcu vadītājiem. Ilgi nevarēju to visu izturēt, šo šaurpierību ar kādu viņa vadīja saruna – stils, saturs – pilnīgs sviests.
Ir jābūt garīgi ļoti stipram cilvēkam, lai uzturētos viņas tuvumā un baznīcu vadītājiem tādiem ir jābūt, tikai nesaprotu, kādēļ tas viņiem un arī pārējiem, kuri piekrīt ielaisties ar šo kundzi kaut kādos publiskos pasākumos, ir vajadzīgs. Naglu vajadzētu ignorēt, varbūt tā varētu tikt vaļā no ļaunuma, kuru, lai pabarotu savu egoismu, viņa sēj sev apkārt

+8
-3
Atbildēt

1

    Inese > buchamona 11.09.2013. 10.08

    Parasta žurnālistikas mauka.

    +3
    -6
    Atbildēt

    0

dro 11.09.2013. 14.12

Linuksiem, superačiem un zanēm “varētu ļoti nepatikt iespējamās preambulas saturs, kurā uzsvērta latviešu nācijas loma”:
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) vērsusies Drošības policijā (DP), jo viņai radušās bažas, ka viņas kolēģis no Saskaņas centra (SC) Andrejs Elksniņš lasījis viņas un Eiropas Savienības tiesas tiesneša un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja Egila Levita saraksti par darbu pie Satversmes preambulas izstrādes, portālam Diena.lv sacīja I.Čepāne.
Pagājušās nedēļas Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika pārrunāta Satversmes preambulas izstrādes virzība, jo kopš šīs iniciatīvas uzsākšanas ir pagājis vairāk nekā gads. I.Čepāne informējusi, ka septembra beigās plānota paplašināta Juridiskās komisijas sēde, savukārt oktobra beigās – konference. Tikai pēc tam, kad arī sabiedrība būs iepazinusies ar likumprojektu, par to plānots lemt. Lai sabiedrību iepazīstinātu ar jau rūpīgi sagatavotu dokumentu, I.Čepāne sākusi konsultācijas ar E.Levitu, uzsver pati deputāte.
Savukārt A.Elksniņš norāda, ka preambula tiek izstrādāta slepenībā un SC netiek iesaistīts preambulas izstrādē. I.Čepāne skaidroja, ka nav dzirdētas situācijas, kad SC, strādājot pie kādiem grozījumiem, pieaicinātu cita politiskā spēka pārstāvi. “Es šo likumprojektu varu izstrādāt kaut mašīnā, man nav jāaicina A.Elksniņš,” uzsvēra Vienotības pārstāve.
Vienlaikus Juridiskās komisijas priekšsēdētāja atzina, ka SC varētu ļoti nepatikt iespējamās preambulas saturs, kurā uzsvērta latviešu nācijas loma.
Komisijas sēdes laikā A.Elksniņš norādījis, ka arī varētu parādīt saraksti starp I.Čepāni un E.Levitu, kurā tiek apspriestas gan iespējamās redakcijas, gan iespējamie preambulas varianti. I.Čepāne atzīst, ka no A.Elksniņa izteikumiem varējis secināt, ka viņš tik tiešām ir lasījis viņas un E.Levita saraksti. Tāpēc deputātes kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājas pienākums bijis vērsties DP.
Viņa arī norādīja, ka DP vārds saistībā ar Satversmes preambulas izstrādi nereti lietots maldīgi – DP nepārbauda preambulas saturu, bet gan iesaistīta attiecībā uz A.Elksniņam pieejamo I.Čepānes un E.Levita privāto saraksti.
A.Elksniņš otrdien medijiem izplatījis arī savu viedokli, ka slepenais veids, kādā ir tapuši grozījumi Satversmei, tās preambulai, ir zināms, un mēģinājums pasniegt preambulas jauno redakciju kā viena cilvēka iniciatīvu ir klaji meli.
Diena.

+4
-1
Atbildēt

2

    Kristīne > dro 11.09.2013. 14.30

    “varētu ļoti nepatikt iespējamās preambulas saturs, kurā uzsvērta latviešu nācijas loma”
    ===
    Muļķīgi ir tas, ka šī loma ir jāuzsver, un, diemžēl, tas norāda vai nu uz šīs lomas mazināšanos vai uz diezgan nepamatotiem mazvērtības kompleksiem.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    grislits > dro 11.09.2013. 16.19

    kristaps freimanis: Muļķīgi ir tas, ka šī loma ir jāuzsver, un, diemžēl, tas norāda vai nu uz šīs lomas mazināšanos vai uz diezgan nepamatotiem mazvērtības kompleksiem
    ____________________________

    Bet tā arī ir – dēļ daudzajiem kolonistiem loma ir stipri mazinājusies, un arī lielai daļai iedzīvotāju tie mazvērtības kompleksi ir pārpārēm.

    Bet preambulā uzsvērt tādas lietas nav muļķīgi. Ne velti vēsturē vienmēr ir liela loma simboliem, uzsaukumiem, uzrunām. Pat jebkurš normāls uzņēmums definē sev vīziju un misiju, kaut tīri teorētiski to varētu uzskatīt par muļķīgu un veltīgu.

    Bet tāda nu ir cilvēka daba, ka vieglāk fokusēties ir uz precīzi nodefinētām lietām, tas arī veido vienotu izpratni. Tā kā nebūt tā nav nekāda muļķība skaidri un gaiši valsts galvenajā dokumentā ierakstīt, kam ir galvenā un noteicošā loma valstī un kam valsts ir domāta.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu