Uzņēmumi nedrīkst kavēties ar IT pielāgošanu eiro 4

Foto: reitingi.lv
Signe Bāliņa
Print Friendly, PDF & Email

Aptauja: teju puse kapitālsabiedrību nezina, cik pāreja maksās

Latvijas IT uzņēmumu kapacitāte un resursi ir pietiekami, lai nodrošinātu eiro ieviešanu un atbalstu klientiem. Galvenais riska faktors, no kā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) brīdina uzņēmumus, īpaši mazos un vidējos, ir iespējamais laika deficīts – jo vēlāk tie pievērsīsies savu IT sistēmu pārkārtošanai, jo lielāka varbūtība, ka fiziski vairs nav nolīgstams neviens, kas varētu to izdarīt.

Šobrīd izmaksu aplēses nav zināmas, jo aprēķins sastāv no pārāk daudziem nezināmajiem un mainīgajiem lielumiem, piemēram, izmaksu apjoms maziem uzņēmumiem var būt daži simti latu, savukārt lielajiem – sasniegt vairākus simtus tūkstošus. Taču ikvienam uzņēmumam, valsts un pašvaldību iestādei, ir laikus process jāplāno.

Puse sākusi, piektdaļa snauž
Kā liecina LIKTA veiktā aptauja, 42% no Latvijas uzņēmumiem vēl nezina, cik liels budžets būs nepieciešams, lai uzņēmumā īstenotu sekmīgu IT sistēmu pielāgošanu pārejai uz vienoto eirozonas valūtu. Šāda budžeta aprēķinos ietilpst vajadzīgās izmaiņas, specifikāciju izstrāde, izmaiņu izstrāde, testēšana, kļūdu labošana, konkrēto labojumu ieviešana un projekta vadība. Savukārt 54% aptaujāto ir apzinājuši vajadzīgās budžeta aplēses, lai sekmīgi un bez bažām sagaidītu eiro ieviešanu.

Uz jautājumu par to, vai uzņēmumā ir apzinātas visas lietotās informāciju sistēmas, piemēram, grāmatvedības, klientu apkalpošanas, finanšu vadības sistēmas utt., kurās būs vajadzīgas izmaiņas pārejai uz eiro, lielākā daļa aptaujāto jeb 73% atbildēja, ka svarīgākās komponentes ir noskaidrotas, kamēr 20% aptaujāto uzņēmumu atzina, ka pārejai uz vienoto valūtu nekas vēl nav darīts.

Apjoms katrai informācijas sistēmai, kurā iekļaujas atskaites, formas, kā arī integrācija ar citām sistēmām, ir noskaidrots 66% uzņēmumu. Savukārt 34% šādus sagatavošanās darbus nav veikuši vai arī tam nav pievērsuši detalizētu uzmanību.

Šobrīd laiks ir dārgāks par naudu – vilcinoties un ļaujoties neziņai, problēmu var tikai padziļināt.

Uzņēmējiem patlaban ir jārēķinās ar pietiekami būtiskām izmaksām, lai sakārtotu savas IT sistēmas. Būtiski ir apzināties, ka, laikus nesākot izmaiņas, uzņēmumi var nonākt bezizejas situācijā, jo pašā gada nogalē IT uzņēmumi un speciālisti, visticamākais, būs pārslogoti un jaunus pasūtījumus vienkārši nepieņems ne par kādiem izcenojumiem.

Darbs iesākts daļēji
Gandrīz puse no uzņēmumiem – 49% – ar izstrādātāju ir apsprieduši un panākuši vienošanos par potenciālo konvertācijas scenāriju katrai no informācijas sistēmai. 37% uzņēmumu to nav paveikuši, tostarp vēl 14% to paveikuši tikai daļēji.

No aptaujātajiem 59% uzņēmumu vēl nav sagatavojuši tehnisko specifikāciju ietekmētajai informācijas sistēmai, kā arī gaidāmajai informācijas sistēmu integrācijai. Tikai 27% no visiem aptaujātajiem to jau ir paveikuši, bet 14% turpina aktīvi gatavot tehniskās specifikācijas.

Informācijas pielāgošanai nepieciešamos iepirkumus veikuši ir tikai 37% uzņēmumu, kamēr 59% to vēl nav izdarījuši. 68% uzņēmumu nav slēguši līgumus, kas saistīti ar izmaiņām, ko veido katra no ietekmētajām informācijas sistēmām, savukārt tikai ceturtā daļa jeb 25% šādus līgumus ir noslēguši.

Gandrīz puse uzņēmumu jeb 49% nav noslēguši vienošanos vai pārrunājuši integrācijas procesu ar informācijas sistēmu izstrādātājiem, kuri nodrošinātu sistēmu veiksmīgu integrāciju. 39% aptaujāto jau ir sagatavojuši visu nepieciešamo. 12% uzņēmumu šo darbu ir veikuši daļēji vai arī pārrunas ir tikai sākuma stadijā.

Vairāk nekā pusē jeb 54% aptaujāto Latvijas uzņēmumu vēl nav veikta katras informācijas sistēmas izmaiņu atsevišķa izstrāde, bet 39% jau ir sākuši šo procesu. Akcepttestēšana un datu kvalitātes pārbaudes ir paredzētas 51% uzņēmumu, tur arī noskaidrotas procedūras, lai tiktu pārbaudīta atbilstīgo datu kvalitāte. Savukārt 46% šo komponenti nav paveikuši vai arī šādas pārbaudes nav paredzētas.

Vairāk nekā puse jeb 56% aptaujāto atzīst, ka viņu uzņēmumā nav paredzēta integrācijas testēšana ar ārējām vai iekšējām informācijas sistēmām, kā arī īpašas testa vides izveide, kas palīdzētu sekmēt integrācijas testēšanu. 39% uzņēmumu viss nepieciešamais jau ir paveikts.

Uz jautājumu, vai uzņēmumos ir paredzēti pietiekami tehniskie un programmatūras resursi testa vides nodrošināšanai, 61% aptaujāto atbildēja apstiprinoši, tostarp 7% vēl saskaņo un apzina vajadzīgo ieguldījumu. Savukārt gandrīz trešdaļa jeb 32% vēl nav paredzējuši resursus testa vides nodrošināšanai.

Vairākumam nav rezerves varianta
Vairāk nekā pusē jeb 56% procentos aptaujāto uzņēmumos vēl nav izstrādāts detalizēts pārejas plāns uz eiro, iezīmējot aptuveno laika posmu no 2013.gada 1.oktobra līdz 15.decembrim. Aptuveni tikai trešdaļai (34%) šāds potenciālo izmaiņu plāns jau ir gatavs.

Savukārt rezerves plāns, kas būtu nepieciešams, ja kāda no informācijas sistēmām nebūtu pieejama pēc eiro ieviešanas dienas, izveidots ir tikai 27% no aptaujātajiem. 71% Latvijas uzņēmumu nav izveidojuši “plānu B” un paļaujas uz izveidotajām pamata iestrādnēm.

Uzņēmumiem tika lūgts minēt būtiskākās problēmas, ar kurām uzņēmuma informācijas sistēmu uzturētāji pārejas procesā jau saskaras vai varētu saskarties saistībā ar IT sistēmu pielāgošanu eiro. Nozīmīga loma ir patērētajiem darbinieku un laika resursiem, kas uzņēmumiem liek novērsties no pamata darbiem.

Kā lielākās problēmas aptaujātie min ar grāmatvedības sistēmām saistīto pāreju.

Arī iepriekš ”Swedbank” augusta sākumā publiskotais pētījums rādīja, ka Latvijas uzņēmumu gatavības līmenis ir nepietiekams, jo vairākumam uzņēmumu jābūt gataviem eiro jau pēc nepilniem trim mēnešiem. Kaut gan tikai 3% jūnijā aptaujāto uzņēmēju atzina, ka vēl neko nedara, lai gatavotos eiro ieviešanai, tomēr pētījums rāda, ka joprojām riskanti zema – zem 10% – ir uzņēmumu aktivitāte, plānojot skaidrās naudas plūsmu un tās atvieglošanu valūtas maiņas laikā.

Uzņēmēju aptauju ”Vai tava uzņēmuma IT sistēma ir gatava eiro?”, kas noritēja no 10.jūlija līdz 20.augustam, rīkoja LIKTA sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī citām nozares organizācijām.

Autore ir LIKTA (www.likta.lv) valdes priekšsēdētāja

 

Komentāri (4)

Kristīne 10.09.2013. 12.47

Tāda pavisam brutāla darbība kā vienkārša cenu pareizināšana ar 1,42 droši vien izskatīta netiek…

+1
-1
Atbildēt

3

    Kristīne > Kristīne 10.09.2013. 16.00

    Var jau ļaut pieņemt LVL kā pavisam neapaļus 1,42 EUR un nav nekas jātur. IT nozarei gan zaudējumi…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    normundskr > Kristīne 11.09.2013. 14.21

    nav tik vienkārši.

    pirmkārt, daudzas grāmatvedības sistēmas vienkārši nav paredzētas, lai tanīs varētu paralēli uzturēt divas valūtas. Nerunājot par cenām un rēķiniem, kur ir jābūt 2 valūtām, kāda ir ietekme, pārslēdzoties no vienas uz otru; ko darīt ar vēsturiskajiem datiem; ko darīt ar līgumiem, kas nav beigušies; ko darīt ar iespējamām saistībām (piem, par OCTA polisi atlīdzību var pieteikt 3 gadus. Tātad, par 2012 gadā izdotu polisi var būt atlīdzības EUR) – tie visi ir jautājumi, kas katrā konkrētā gadījumā jāpēta, un nevar tā bezatbildīgi teikt, ka tur ir tikai sadomāti darba uzdevumi IT.

    vēl, par to vienkāršo noapaļošanu – ir tāda kašķīga ļaužu grupa kā grāmatveži, kuri uztraucas par katrām nenozīmīgām summu atšķirībām. Un, viss atkarīgs no apjomiem – ar apaļošanas kļūdām pie liela darījumu apjoma var salasīt daudz.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva > Kristīne 10.09.2013. 13.05

    Problēma nav pārrēķinā. Problēma ir periodā, kad ir jāuztur abas valūtas.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu