Autogāzes nodoklis – kārtējais sitiens “mazajam cilvēkam” 28

Foto: lpg.lv
Kalvis Vītoliņš
Print Friendly, PDF & Email

EM papildu ieņēmumu prognoze var izrādīties maldīga

Aizvadītajā nedēļā medijos parādījās ziņa par Ekonomikas ministrijas ieceri nākamgad palielināt akcīzes nodokli autogāzei, tādā veidā cerot valsts budžetam papildus iegūt nieka 2,8 miljonus latu. Taču šī ieņēmumu prognoze var izrādīties maldīga, ņemot vērā pēdējo gadu tendences auto degvielas tirgū.

Turklāt šis lēmums kārtējo reizi pierāda ministriju mazspēju risināt ekonomiski kompleksus jautājumus, tā vietā vienkārši uzkraujot jaunus ikdienas izdevumus “mazajam cilvēkam”, kurš nevar no tiem izvairīties.

Un tieši auto jomā šis būs jau trešais valsts uzbrukums gan mūsu uzņēmējiem, gan citiem autogāzes lietotājiem.

Vēl pavisam nesen par modes vārdu kļuva mobilitāte, mudinot cilvēkus radoši paraudzīties uz savu dzīves telpu un darba iespējām. Tā sakot, ja darba nav vienā pilsētā, kāp automašīnā un brauc strādāt uz citu pilsētu. Protams, ka šādas iespējas ir tikai tajos gadījumos, kad degvielas izmaksas ir samērīgas, respektīvi, cilvēks tās var atļauties samaksāt.

Ne velti pēdējos gados ir audzis pieprasījums pēc autogāzes: daudzi cilvēki un uzņēmumi ir investējuši un aprīkojuši savus auto ar autogāzes iekārtām. Tas ir devis dzīvību ne vienam vien uzņēmuma autoparkam, jo transporta izdevumi ir samazinājušies. Arī vairāki degvielas tirgotāji ir investējuši autogāzes uzpildes staciju tīklu attīstībā, un Latvijā šī nozare izskatās jau ļoti labi. Pēdējos gados, sekojot degvielas cenu tendencēm, daudzi Latvijas degvielas tirgus spēlētāji (gan tirgotāji, gan pircēji) ir pārorientējošies uz “jauno degvielu” – autogāzi – un investējuši, rēķinoties, ka ieguldījumi atmaksāsies tuvāko gadu laikā.

Autogāze nodrošina ne tikai lētākas pārvietošanās izmaksas, bet tā ir arī ekoloģiskāks produkts, jo gāze sadeg labāk un ar mazākiem izmešiem.

Ieguvēji no šīm tirgus tendencēm – pārorientēšanās uz autogāzi – ir visa sabiedrība kopumā. Saskaņā ar speciālistu aprēķiniem, tā četrreiz mazāk piesārņo gaisu un pilsētas notekūdeņus, nekā benzīns vai dīzeļdegviela. Autogāze nesatur smagos metālus. Rezultātā visiem būtu jāpriecājas par to, ka degvielas tirgus tendences ir sekmējušas automašīnu gāzu izplūdes toksiskuma samazinājumu un gaisa kvalitātes uzlabojumu.

Nebūt ne mazsvarīgs šajā kontekstā ir arī Latvijas enerģētiskās neatkarības aspekts. Autogāzi iespējams importēt ne tikai no Krievijas, kā to maldīgi mēģina pasniegt daži pretgāzes lēmuma ierosinātāji. To importēt var arī no daudzām citām pasaules valstīm, tostarp Norvēģijas, Somijas u.c. Līdz ar to autogāzes cenas nav tik ļoti atkarīgas no vienas valsts diktāta, un tās pieejamība neapšaubāmi sekmē Latvijas enerģētisko neatkarību.

Protams, zināmā mērā var piekrist tam, ka tūlītējais autogāzes cenas pieaugums par aptuveni vienu līdz pusotram santīmam litrā nebūtu tas trakākais, ko iedzīvotāji nevarētu samaksāt: problēma ir kārtējā uzticības mazināšana valstij. Jā, tiesa, ir citi – krietni nepatīkamāki rēķini – brīdī, kad cenas kāpums ar šo sadārdzinājumu skar maizes, piena un citu pirmās nepieciešamības preču izvadāšanu tur, kur tas notiek ar mazākiem spēkratiem.

Taču daudz bīstamāka ir Ekonomikas ministrijas iecere turpināt likmes pieaugumu, to vienādojot ar akcīzes nodokļa apmēru dīzeļdegvielai un/vai benzīnam.

Ja tas notiks, varēsim apgalvot, ka esam atsviesti atpakaļ ne tikai enerģētikas neatkarības jautājumā, bet arī loģistikā, cilvēku mobilitātē un citos ekonomikas rādītājos. Tādējādi pašreizējā Ekonomikas ministrijas iecere pārvelk treknu svītru ne tikai līdzšinējiem mobilitātes attīstības mēģinājumiem, bet demonstrē absolūtu iedzīvotāju ignoranci: lai gan visi, kas automašīnas pielāgojuši autogāzei, ir veikuši nopietnas investīcijas, kas var atmaksāties tikai ilgtermiņā, jau tiek lobēts jauns nodoklis tā vietā, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku.

Te rodas galvenais jautājums. Kāpēc kārtējo reizi par lēmumu atbildīgie ierēdņi un politiķi mēģina visas izmaksas uzlikt tieši uz “mazā cilvēka” pleciem? Kāpēc netiek domāts par taisnīgākiem un tautsaimniecībai izdevīgākiem risinājumiem?

Nevienam nozarē strādājošajam nav noslēpums, ka smagā autotransporta lietotāji – autopārvadātāji šobrīd degvielu pilda Krievijā. Tur tā maksā par aptuveni vienu trešdaļu lētāk kā Latvijā. Tātad, tas, kurš Latvijā pērk degvielu un līdz ar to maksā akcīzes nodokli, ir iedzīvotājs – “mazais cilvēks”, tostarp privātpersonas un vietējie uzņēmumi, kuriem bizness neprasa braucienus uz Krieviju. Raugoties no šī aspekta, būtu tikai godīgi, ka jauno “ceļa nodokli” segtu smagais autotransports, kurš nenoliedzami ceļus arī visvairāk bojā, turklāt cauri Latvijai izbrauc tranzītā!

Risinājums ir beidzot ieviest vinjetes jeb ceļa nodokli smagajam autotransportam. Ar tām būtu iespējams mainīt pašreizējo proporciju ceļa izdevumu segšanā, kas šobrīd gulstas uz vietējiem, turklāt tiem, kas neizbrauc pāri robežai. Tāpēc būtu jāsāk domāt par to, lai beidzot izmaksas segtu smagais autotransports, jo īpaši autopārvadātāji, kas tagad brauc tranzītā un nemaksā neko.

Ieviešot vinjetes, lielāka izmaksu daļa no iedzīvotāju pleciem pārcelsies uz smago autotransportu, tostarp tranzītu.

Šeit ir arī iespējas plānoti uzlabot Latvijas tranzīta konkurenci, tikai jādomā būtu beidzot citā virzienā, nevis tikai par jaunu nodokļu ieviešanu ”mazajam cilvēkam”. Vērojot pēdējā laika izdarības ar autobraucējiem, var tikai vaicāt, kāpēc visu laiku tik neatlaidīgi ir jāsit pa “mazo cilvēku”? Daudzi mazie un vidējie uzņēmumi jau divreiz “norija” nodokli par automašīnu, kas tiek izmantota ne tikai tiešajām darba vajadzībām, bet arī netiešajām, piemēram, braucienam no darba uz mājām. Turklāt likumā bija likmju un aprēķinu izmaiņas, kas radīja jucekli daudzu uzņēmumu grāmatvedībā un atskaitēs.

Vai privātpersonām pēdējā gada laikā ir bijis tik ievērojams ienākumu kāpums, ka tās gatavas jauniem, neplānotiem izdevumiem? Vai Latvijas uzņēmumi, kas strādā vietējā tirgū, ir kļuvuši tik stabili un pelnoši, ka var atļauties norakstīt “skurstenī” veiktās investīcijas un sākt maksāt jaunu nodokli? Vai Latvija gatava jauniem bankrotiem, bezdarbniekiem un aizbraucējiem? Ir vajadzīgi pilnīgi citādi risinājumi, lai Latvijas ekonomiku uzlabotu, kamēr jauni, pat nelieli nodokļi ”mazajam cilvēkam” šobrīd ir strupceļš un uzticības zudums Latvijas ekonomikai kopumā.

Kalvis Vītoliņš ir Latvijas Loģistikas asociācijas dibinātājs, ”Baltic Legal practice OŪ” partneris.

Komentāri (28)

lebronj2356 20.08.2013. 13.11

Vienkārši truli….laikam Em ir ļoti attālu no Latvijas raksturlielumiem – izmēra, cilvēku vidējās izpeļņas, sab. transporta tīkla, un degvielas cenām(+nodoklīšiem par auto). Viens idiots jau izdomāja, ka auto ir luksusa prece Latvijā, citi laikam to vēlas pastrīpot – bet nu tā jau arī ir zemo reitingu pozitīvā puse – nav jau ko zaudēt. Koalīcijas partneriem gan tā kā vajadzēja būt saprātam, jo tiem ta vismaz ir ko zaudēt !

+10
0
Atbildēt

1

    piziks > lebronj2356 20.08.2013. 23.51

    Krix, nekautrējies, — idiota kopija, kurš 2009. gada rudenī LTV 1 pateica, ka auto ir luxus prece tikpat senīlā stilā kā Brežņevlaika kompartijas kāds bonza, bija Valda Dombrovska pirmās valdības finansu ministrs un JL “vadoņtenors” Einars Repše.

    Rezultātā tika nesamērīgi un nejēdzīgi augšup parauti CSDD nodevu uzreizējie maksājumi: katra auto īpašniekam vienreizēji augstie maksājumi ir daudz sāpīgāki nekā ikdienas tēriņi, un laucinieki apturēja savus opeļus un golfiņus, toties sākās spiediens uz sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, prasījumi lielākām dotācijām, pat trači ar skolas autobusu krāsu, kas nebija salātzaļa… Tālāk satiksmes ministrija pašaizliedzīgi pārņēma — kā kultūras vienību! — savā paspārnē Motormuzeju, kur… arī no CSDD peļņas… tika izveidots rezervāts politiskajiem pensionāriem un politiskajiem invalīdiem: no Aivara Aaksenoka (ex-JL) līdz Mareka Gailīša labā stilā pazemotajam nacionāļu sponsordēliņam Emīlam Jakrinam, kurš slavens un pamanāms kļuva vispirms ar Dienvidu tilta vanšu pārkrāsošanas vēlmi, pēc tam ar Mareka Gailīša iebiedēšanas primitīvi prastu mēģinājumu. Toties, kad tika mēģināts paraut augšup motociklistu nodokli, Frīdim u.c. čopermeņiem pietika mazliet vienīgi uzgāvēt zem MK logiem, lai momentāni padotos gan Repše, gan Dombrovskis… Nu 2009. gada paraugstulbuma un attiecīgā trekno runču lobija modelis tiek atkārtots kā jauns farss, un nu jau ar pianista pirkstiņiem, par prieku citiem koalicionāriem, RP zem vēlēšanu ceļaruļļa piesakoties RP tankam pašam.
    Komiski: Pavļuts kā marsiešu tankists-2013?! Drosmīgs pianists, bet ministrs ar nožēlojamām analīzes un sociālekonomiskās prognozēšanas spējām, — vēl viens sociāli kurlais un mazspējīgais vienā čaumalā.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

esmeralda_se 20.08.2013. 11.08

To, kura iedzīvotāju daļa dabūs maksāt šo paaugstināto akcīzi, var ļoti labi redzēt, pavērojot gāzes uzpildes staciju klientus, jeb vēl pareizāk – viņu autoparku.
Ļoti reti kurš no tiem auto maksā vairāk kā pāris tūkstošus Ls.

+10
-3
Atbildēt

1

    piziks > esmeralda_se 20.08.2013. 13.01

    Durnojs primers zarazīķelnijs… — jo piemērs paraugs stulbāks, jo tas lipīgāks. RP ministram un ministrijai, tāpat kā zatlertankistu partijai pielipusi Vienotības Vilka un Dombrovska kaite: jo trūcīgāks klients/pacients, jo vilinošāk uzņemties pienākumu tieši trūcīgākos nospārdīt ar kājām, turklāt bariņā.

    Kad pagājušogad te bija pārskatiņš par autogāzes un iekārtu izplatību Latvijā, tad blakus bija Polijas, Lietuvas un Vācijas piemēri, ar izplatību raksturojošiem skaitļiem. Latvijā autogāzes lietošana ir vienīgi startējusi, — bet tieši tādēļ jau pērn prognozēju, ka LV varturu amatos apmaksātie muļķi — nekompetences karaļi! — noteikti neatteiksies no kārdinājuma arī šo nabagu lasi no galda nabagiem nocelt. Rīcības partijai ar augstprātīgo pianistu jau labi, — viņiem nav nedz Labklājības, ne Veselības ministriju, un viņui ciniski noskatīsies, kā Viņķeles un Circenes ministrijas ies karot ar Satiksmes ministrijas matīsu par dotācijām sabiedrikajam transportam, jo Tankisti ar pianistu priekšgalā būs tālumu pāķus ar visiem viņu mazauto un visekoloģiskāko un lētāko degvielu sētās ieslēguši tieši pēc tam, kad visi pērn vai aizpērn sakrājuši un sametuši autogāzes iekārtas iegādei un uzstādīšanai.
    Protams, ne pianistam Pavuļutam, ne ex-Zatlera tankistiem par to ga;va nesāp, jo nākamjā Saeimā viņi netiks, toties atriebties nabagiem par tankistu nemīlēšanu un pielabināties turīgajiem — kā ar IIN lietas nostāju — vēl taču var paspēt.

    Vienlaikus stulbi un tikpat nožēlojami.

    +10
    -4
    Atbildēt

    0

maija_ancite 21.08.2013. 08.20

Kaut kā taču ir jākompensē visu to blēžu radītie zaudējumi kā LM, Parex, BB un citi. Vēl jau klāt pie pašreizējā “Transporta nodokļa” nāks arī “Ceļu nodoklis”. Šajā valstī lielos blēžus cietumos neliek, tikai sīkos zaglēnus. Lielajiem blēžiem ir pilns atbalsts un “zaļā gaisma” visos virzienos. Tāpat ierēdņi grib daudzas reizes lielākas algas, bet darba spēks brauc prom, nav kas strādā. Atliek tikai žmiegt un izspiest atlikušos, celt viņiem nodokļus un solīt, solīt un solīt. Pie robežas jau gaida ķīniešu bari. Pie varas esošajiem Latvijas “patriotiem” taču ir vienalga kas viņam pelna tos milijonus.

+3
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu