Eiropas dienvidus vajā katastrofu lāsts – nodomāju, lasot ziņas par daudzas dzīvības izdzēsušām avārijām. Vienā no tām pie vainas kāds plānprātis, kas centies uzstādīt personisko ātruma rekordu, vadot satiksmes vilcienu ar simtiem pasažieru.
Kāds lāsts vajā arī Latviju – nodomāju, lasot ziņas par ķibelēm tepat mājās. Varbūt puvuma lāsts, kas pārņem vienaldzīgi kurnošo nāciju, kamēr mūsu acu priekšā un mūsu vārdā absurds kļūst par politikas pastāvīgo piedevu, kuras šķebīgums sitas cauri visām citām garšām?
Spriediet paši – vai ostas šefam, kura saimniekošanā Valsts kontrole uzskaitījusi miljoniem vērtus trūkumus, pienākas milzīga prēmija? Jā – jo tā ir «automātiska», saskaņā ar darba līgumu. Vai nodokļu maksātājiem ir jāsedz desmitiem miljonu kredīts privātam uzņēmumam, kuru līdz bankrota slieksnim novedusi alkatīga un nekompetenta vadība? Jā – jo to «automātiski» nosaka Latvijas valsts sniegts galvojums. Vai Rīgas pilij, ko laimīgā kārtā izdevās paglābt no nodegšanas, būtu jāsapūst lietusgāzēs? Nu, jā – jo virs tās «automātiski» nav pats no sevis izaudzis jauns jumts, kamēr atbildīgie kultūras jomas uzraugi bauda atvaļinājumu sezonu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.