Tirgi vairs neuztraucas par eirozonas iespējamo nogrimšanu, tomēr krīze vēl nav beigusies
Kopš pagājušā gada vasaras finanšu tirgus nervozitāte par eirozonas nākotni ir stipri pierimusi. Eiropas Centrālās bankas prezidenta Mario Dragi paziņojums jūlijā, ka ECB darīs «visu nepieciešamo», lai nodrošinātu eirozonas pastāvēšanu, kā arī piebilde «un nešaubieties, ka ar to pietiks», investoros ir radījis pārliecību, ka eirozonas galvenā institūcija, kurai pieejami vismaz teorētiski neierobežoti naudas līdzekļi, neļaus nevienai eirozonas valstij bankrotēt. Procentu likmes, kas atspoguļo ieguldījuma riska pakāpi, ir manāmi kritušās Spānijai un Itālijai, kuras bija nonākušas vērtspapīru tirgotāju nežēlastībā, un jaunā gada pirmajos mēnešos attīstīto valstu akciju tirgi piedzīvoja spēcīgu pieaugumu, atspoguļojot investoru pārliecību, ka tuvākajā laikā nav gaidāmi nopietni satricinājumi pasaules ekonomikā.
Tomēr relatīvais miers, kas valda finanšu tirgos, nenozīmē, ka eirozona ir atrisinājusi visas savas problēmas. Nebūt ne. Stagnējoša ekonomika, politiski strīdīga gaidāmā glābšanas programma Kiprai, politiska nestabilitāte Itālijā un vēl virkne iespējamu lielāku vai mazāku nepatīkamu pārsteigumu nozīmē, ka labu laiku nevarēs teikt – eirozona ir atguvusies. Taču integrācijas procesi turpinās, tāpēc, par spīti pašreizējiem sarežģījumiem, lielā un nozīmīgā Polija ir atsākusi izrādīt aktīvu interesi par iestāšanos.
Recesija
Ir labi, ka valstīm vairs nav tik ļoti jāuztraucas par savu spēju aizņemties naudu, jo nepieciešamība to darīt tik drīz neizzudīs, sevišķi eirozonas dienvidos. Eirozona kopumā 2012.gadā piedzīvoja ekonomikas sarukumu par 0,6%, turklāt lejupslīdei bija tendence pastiprināties gada gaitā. Pirmajā ceturksnī samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bija 0,1%, bet pēdējā ceturksnī – jau 0,9%. Rezultāti bija sevišķi smagi krīzes skartajās valstīs. Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, Grieķijas ekonomika 2012.gadā saruka par 6,4%, Portugāles – par 3,2%, Itālijas – par 2,2%, Spānijas – par 1,4%.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.