Latvijā sievietēm par 13,6% mazāka alga nekā vīriešiem

8.marta svinību dienā pētnieki raksturo mūsu valsts dāmu dzīvesveidu un paradumus

Latvijā sievietes saņem vidēji par 13,6% mazāku atalgojumu nekā vīrieši, vēsta aģentūra LETA. Kā rāda “Eurostat” dati, tas ir labāks rādītājs par vidējo līmeni Eiropas Savienībā (ES). ES 2011.gadā sievietes vidēji saņēma par 16,2% mazāku atalgojumu nekā vīrieši.

Vismazākā atalgojuma atšķirība starp dzimumiem ir reģistrēta Slovēnijā – 2,3%, kam seko Polija ar 4,5% un Itālija ar 5,8% atalgojuma atšķirību. Savukārt vislielākā atalgojuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem reģistrēta Igaunijā, kur sievietes saņem par 27,3% mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Otra lielākā atšķirība reģistrēta Austrijā – 23,7%, kam seko Vācija ar 22,2%. Lietuvā sievietes saņem vidēji par 11,9% mazāku atalgojumu nekā vīrieši.

“Swedbank” ekonomiste Kristilla Skrūzkalne skaidro, ka nozaru griezumā atšķirības atalgojumā tomēr ir visai krasas, piemēram, valsts pārvaldē strādājošās sievietes Latvijā saņem vidēji par 4% lielāku atalgojumu nekā vīrieši. Finanšu sektors izceļas ar lielāko atalgojuma nevienlīdzību Latvijā, proti, tur kungi pelna par 35% vairāk.

Savukārt “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta pētījumos par naudas lomu kopdzīvē noskaidrots, ka divas trešdaļas sieviešu Latvijā plāno ģimenes budžetu. Pērn Pasaules ekonomikas forums dzimumu līdztiesībā Latviju ierindoja 15.vietā pasaulē, vēsta nozare.lv.

Starptautisko Sieviešu dienu – 8. martu – Latvijā labprāt svin gan dāmas, gan kungi, secina sociologi. Puķu tirgotāji, saldumu un vieglo alkoholisko dzērienu pārdevēju šajā dienā gūst papildu ienākumus, liecina aģentūras LETA un vairāku portālu novērojumi Rīgā. Joprojām populārākais sveikšanas priekšmets ir sarkanas tulpes, taču nereti sveicēji izvēlas citu krāsu tulpes, hiacintes, mimozas u.c. pavasara ziedus.

Slimību profilakses un kontroles centrs apkopojis statistikas un pētījuma, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes datus, izzinot, kādas ir Latvijas sievietes, viņu paradumi un veselība. Kā liecina statistikas dati, 54% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir sievietes, un sieviešu paredzamais mūža ilgums ir gandrīz 79 gadi, kas ir par desmit gadiem ilgāks nekā vīriešiem.

No minētajiem 79 gadiem 56,5 gadus sievietes nodzīvo veselīgi bez nopietnām veselības problēmām. Galvenās veselības problēmas sievietēm Latvijā ir sirds un asinsvadu sistēmas slimības un ļaundabīgie audzēji. Visbiežāk sievietes sūdzas par galvassāpēm, muguras, locītavu, mugurkaula sāpēm kakla un plecu daļā, kā arī par bezmiegu.

Dati par sieviešu ģimenes stāvokli liecina, ka 37% Latvijas sieviešu ir neprecējušās, 35% ir precējušās, 14% ir šķīrušās no laulātā drauga, 14% sieviešu ir atraitnes. Vidējais sievietes vecums, piedzimstot bērnam, ir 29,1 gads. Pirmais bērns dzimst vidēji 26,4 gadu vecumā. Aptuveni 15% dzemdētāju ir vecumā virs 35 gadiem.

Dati par nodarbinātību un izglītību liecina, ka galvenokārt sievietes nodarbinātas nozarēs, kas saistītas ar veselības nozari un sociālo aprūpi, izglītības nozari, kā arī izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem. No visiem iedzīvotājiem, kuri ieguvuši doktora grādu vai augstāko izglītību, 64% ir sievietes.

Normāla ķermeņa masa ir pusei Latvijas sieviešu, bet nepietiekama – 5% sieviešu, savukārt pārējām sievietēm ir liekais svars un aptaukošanās. Pietiekama fiziskā aktivitāte ikdienā ir tikai 10% sieviešu, bet 41% sieviešu brīvo laiku pavada mazkustīgi. Veselīgāki uztura paradumi ir gados jaunākām sievietēm, sievietēm ar augstāku izglītības līmeni un rīdziniecēm.

Ikdienā smēķē 21% Latvijas sieviešu. Vismazāk smēķē precētās sievietes, tāpat arī sievietes ar augstāko izglītību. Visvairāk smēķē rīdzinieces. Savukārt alkoholu pēdējā gada laikā lietojušas 83,6% sieviešu. Vidēji alkoholu gada laikā sievietes lieto 31 dienu. Katrai ceturtajai sievietei ir riskanti alkohola lietošanas paradumi. Biežāk lietotie dzērieni sieviešu vidū ir vīns un dzirkstošais vīns.

Ik gadu Latvijā palielinās sieviešu – autovadītāju skaits, un pašlaik to ir 40% no visiem šoferiem, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotie dati. Vienlaikus tikai trešdaļu ceļu satiksmes negadījumu izraisa sievietes, secina eksperti. Salīdzinājumā ar vīriešiem sievietes brauc uzmanīgāk, vairāk domājot par drošību.