SAB: Krievijas “aģenti” musinājuši pret Visaginu un par Latgales atdalīšanos 23

Valsts drošības sardzē: ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers (no labās), Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks. Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Latvijā ārvalstu spiegu vēstniecībās var būt 15-40% no kopējā diplomātu skaita

Pagājušā gada pirmajā pusē vairākas Krievijas institūcijas turpinājušas īstenot aktīvus pasākumus, lai sabiedrību un lēmumu pieņēmējus noskaņotu pret dalību Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektā, kā arī veicinājušas diskusiju par Latgales atdalīšanu no Latvijas.

Kā liecina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2012.gada darbības pārskata publiskā daļa, viena no organizācijām, kas īstenoja pasākumus negatīva sabiedrības viedokļa veidošanā, bija Sanktpēterburgas sabiedrisko attiecību kompānija “Krievijas Baltijas mediju centrs”. Kompānijas pārstāvji meklējuši sadarbības partnerus reģionālo mediju vidū, lai kopā ar tiem izvērstu kampaņas pret Visaginas AES celtniecību.

Pērn SAB uzmanības lokā nonākušas arī dažādas citas pret Latvijas interesēm vērstas aktivitātes, kas īstenotas informatīvajā telpā. Atsevišķu organizāciju un personu darbības bijušas orientētas uz Latvijas iekšpolitikas ietekmēšanu, konkrētu procesu un notikumu iniciēšanu un virzīšanu, kā arī negatīva Latvijas tēla veidošanu. Tāpat pērn novērotas vairākas pret Latviju vērstas mērķtiecīgas propagandas kampaņas, kuru īstenošanā bijuši iesaistīti ārvalstu mediji un speciāliem uzdevumiem veidotas organizācijas, ziņo LETA.

Viens no šādu aktīvo pasākumu virzieniem bijis arī diskusijas veicināšana par Latgales reģiona atšķirību no pārējās Latvijas. Kā noskaidrojis SAB, diskusijas tika veicinātas, organizējot atsevišķu ekspertu izteikumus par šī reģiona etniskajām, ekonomiskajām vai vēsturiskajām atšķirībām un veidojot publicitāti šiem izteikumiem.

Latvijas krievvalodīgo tiesību aizstāvja Aleksandra Gapoņenko grāmatas “Latgale: citas esības meklējumos” prezentāciju, kurā tika popularizēta doma par latgaļiem kā patstāvīgu tautu, kas aktualizē autonomijas nepieciešamību, Maskavā organizēja un vadīja SAB jau iepriekš identificētais Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs, teikts SAB 2012.gada darbības pārskata publiskajā daļā.

Tradicionāli Krievijas institūciju īstenotu informācijas kampaņu tematika ir mēģinājumi Latviju apsūdzēt nacisma ideju atbalstīšanā, cilvēktiesību neievērošanā, kā arī mēģinājumi Latvijai piedēvēt ekonomiskas neveiksmes, kas saistītas ar dalību Eiropas Savienībā, secinājis SAB. Veidojot propagandas kampaņas, Krievijas mediji, eksperti un amatpersonas savus izteikumus nereti pamatojuši ar dažādu nevalstisku organizāciju veidotiem faktu apkopojumiem. Savukārt šādu apkopojumu veidošanai finansējums nevalstiskajām organizācijām ticis piešķirts no Krievijas budžeta līdzekļiem tautiešu atbalstam.

Pērn darbu sākuši arī divi jauni fondi, ar kuru starpniecību Krievija oficiāli un dažkārt slēpti atbalstījusi savās interesēs strādājošos aktīvistus un nevalstiskās organizācijas, izmantojot galvenokārt Krievijas valsts budžeta līdzekļus. Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds sniedz informatīvo, organizatorisko, finansiālo un juridisko atbalstu ārpus Krievijas mītošajiem tautiešiem.

SAB atklājis, ka arī Latvijā 2012.gadā vairākas organizācijas, kuras publiskajā telpā ilgstoši izplatījušas nepilnīgu un tendenciozu informāciju par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju un nepilsoņu tiesību pārkāpumiem, ir saņēmušas šī fonda finansējumu.

Savukārt Gorčakova vārdā nosauktais publiskās diplomātijas atbalsta fonds kā starpnieks īsteno valsts atbalstu sabiedriskajām organizācijām, kas darbojas ārpolitikas jomā. Gorčakova fonds finansiāli atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir imitēt pilsoniskās sabiedrības un ekspertu atbalstu Krievijas ārpolitikai un arī iekšpolitiskajiem procesiem. Fonds finansē konferences un forumus, veido zinātniski izglītojošas programmas, kurās ar mērķtiecīgi atlasītu auditoriju strādā Krievijai un tās ārpolitikai lojāli eksperti, noskaidrojis SAB.

SAB izlūkošanas un pretizlūkošanas uzdevums ir identificēt slēptā vai maldinošā veidā īstenotas, pret Latviju vērstas ārvalstu aktivitātes, kas ir pretrunā ar Latvijas interesēm vai pat var radīt valsts drošības apdraudējumu. Krievijas viens no galvenajiem ārpolitikas mērķiem ir lielvaras statusa nodrošināšana un uzturēšana starptautiskajās attiecībās.

Saskaņā ar 2013.gada februārī apstiprināto Krievijas ārpolitikas koncepciju šī mērķa sasniegšanai attiecībās ar kaimiņvalstīm tiek izmantotas tautiešu organizācijas, “maigās varas” metodes, kā arī ideoloģizēta cīņa par vēstures jautājumu interpretāciju atbilstoši Krievijas interesēm, teikts SAB 2012.gada darbības pārskata publiskajā daļā. 

Latvijā ārvalstu spiegu vēstniecībās var būt 15-40%

Ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā galvenokārt tiek īstenotas zem diplomātisko pārstāvniecību piesega, un izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās var būt 15 līdz 40% no kopējā diplomātu skaita, teikts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pagājušā gada darbības pārskata publiskajā daļā.

2012.gadā Latvijā izlūkošanas aktivitātes īstenoja vairāku ārpus NATO un ES valstīm esoši izlūkdienesti. Izlūkošanas darbības intensitāte dienestiem, kas strādāja Latvijā, bija atšķirīga un variēja no zemas līdz mēreni augstai. Kopumā ārvalstu izlūkdienestu radīto apdraudējumu Latvijai SAB vērtē kā mērenu.

Visai detalizēti pagājušā gadā izlūkošanas informācija vākta par atsevišķiem ekonomiskajiem jautājumiem. Konstatēta ārvalstu izlūkdienestu interese par procesiem un lēmumiem saistībā ar Latvijas plānoto pievienošanos eirozonai, ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, Latvijai piešķirtajiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, Latvijas enerģētikas politiku un konkrētiem enerģētikas projektiem.

Arī Latvijas drošības politika, dalība NATO un citās starptautiskās organizācijās aizvadītajā gadā bija ārvalstu izlūkošanas prioritāšu vidū.

Izlūkdienesti aktivitātes pret Latviju un Latvijas valstspiederīgajiem īsteno, strādājot arī no savas valsts teritorijas. Vairāki ārvalstu specdienesti strādā Latvijas pierobežas teritorijā.

Izlūkošanas ziņu iegūšanai ārvalstu specdienesti izmanto publiski pieejamus avotus, iegūst informāciju no informācijas avotiem un kontaktpersonām, kā arī izmanto oficiālos pienākumus, lai paralēli iegūtu informāciju par izlūkdienestu interesējošiem jautājumiem.

 

Komentāri (23)

oktanvis 06.03.2013. 10.53

SAB laikam lasa avīzes. Tāpēc ir labi informēti. Jautājums – kāpēc neviens par musināšanu nav ne aizturēts, ne izraidīts?

+17
-2
Atbildēt

3

    Ojārs > oktanvis 06.03.2013. 17.38

    edak1974 Kur tu piedāvā izraidīt Daini Īvānu?
    ————
    Labs!

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > oktanvis 06.03.2013. 12.07

    ——-edak1974 Kur tu piedāvā izraidīt Daini Īvānu?
    ============================================================================

    Starp citu, Interneta kontrolēšana jau ir sākusies – gan Krievijā, gan Ķīnā, gan ASV labi apjēdz 3. Pasaules kara reālijas. Varbūt kaut kad tālā nākotnē arī tie mūsu 3 vīri spēs celties kaujai? Pagaidām dūšas stiprināšanai, uzdziedāsim:

    http://www.youtube.com/watch?v=EM-nUvhkuAk

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Iluta Jurēviča > oktanvis 06.03.2013. 11.10

    Kur tu piedāvā izraidīt Daini Īvānu?

    +5
    -4
    Atbildēt

    0

oktaavs 06.03.2013. 17.46

Vēl nav bijis neviens konkurss par visbezzobaināko drošības dienestu Eiropā ? Tā kā būtu jau laiks sarīkot. Ir iespēja uzvarēt vismaz kaut kur.
Prīzē varētu iešķiebt kādu Krievijas naftas cisternu 🙂

+7
0
Atbildēt

0

Janka, Janic 06.03.2013. 15.16

taada ir kremļa strateeģija muusu valstii , kuru saeimaa tieši biida sarkanaa saskaņas centra partija , kurai savstarpeejs kopliigums ar kremļa varas partiju jeģinnaja rossija , tagad jau ari ar Baltkrievijas lukša atbalstiitaaju partiju belaja rus…

+8
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu