Visticamāk, liepājnieks Arnis Bača (56) ir vienīgais latvietis, kas vērojis gan Krievijas, gan ASV kosmosa kuģu startus Baikonuras kosmodromā Kazahstānā un ASV Kenedija Kosmosa centrā Floridā. Viņš nav kosmonauts, bet daudzi kosmonauti pasaulē viņu sauc vienkārši par Arni
Arnim skolas laikā neesot paticis ne dziedāt, ne dejot, bet kaut ko darīt gribējies, tāpēc aizgājis uz Liepājas Pionieru nama raķešu modelistu pulciņu. Tas bija sen – 1966.gadā, kad mācījies 2.klasē. Tolaik uz Zemi no kosmosa jau bija skatījies pulciņš vīru un arī pirmā sieviete – PSRS kosmonaute Valentīna Tereškova. Daudzi puikas gribēja kļūt par kosmonautiem, un raķetes bija topā gluži kā mūsdienās planšetdatori. Vienīgi raķetes, kuras spētu lidot, toreiz nevarēja nopirkt kā tagad planšetdatorus. Ne par kādu naudu.
Pionieru nams sen pārdēvēts par Liepājas Bērnu un jaunatnes centru, bet Arnis Bača no turienes nav aizgājis. Tagad viņš pats ir skolotājs. Un ne tikai skolotājs, bet arī pieckārtējs pasaules kausa ieguvējs, pasaules vicečempions, Eiropas čempions un 1.pasaules gaisa spēļu bronzas medaļas ieguvējs tādā specifiskā, Latvijā maz zināmā tehniskā sporta veidā kā raķešu kosmiskais modelisms. Klausoties Arņa stāstīto, dažbrīd šķiet, ka ārpus Latvijas viņu pazīst labāk nekā pašu mājās.
Raķetes jauniem un veciem
Apgalvodams, ka visas viņa audzēkņu izgatavotās raķetes lido, Arnis sagrauj manus priekšstatus par raķešu modelismu. Darbnīcā raķešu ir daudz, un tās izgatavotas no visdažādākajiem materiāliem. Arī no koka un papīra. «Un arī šī lido?» vaicāju, grozot rokās no papīra taisītu kosmosa kuģa Sojuz attālu līdzinieku. Papīrs līmēts kārtu pa kārtai, tādējādi padarot to ne tikai biezāku, bet arī cietāku un izturīgāku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.