Krievijas paranoja un slazdi 104

Autobusa pietura Krievijā, Krimskā, kur pērn bija plaši plūdi. Ciemats ar nosaukumu "Cerība" tika celts Krievijas armijas vajadzībām. Foto: ITAR-TASS/LEA
Aivars Ozoliņš
Print Friendly, PDF & Email

 

Ministru prezidenta Valda Dombrovska ceturtdien Saeimā nolasītajā ziņojumā par nacionālo drošību neatradīsim Krievijas raksturojumu, ka tās “drošības kultūra ir caur un caur paranoīda”. Tomēr arī Dombrovskis, jācer, to apzinās, ja arī izsakās premjerministram piedienīgā valodā.

Pirmītējais citāts ir no pazīstamā “The Economist” žurnālista un Eiropas Politikas pētījumu centra (CEPA) Vašingtonā pētnieka Edvarda Lukasa nupat publicētā raksta “No jauna izvērtējot Krieviju: Paranojas paradokss”.

Krievijas politiskās elites priekšstatus par savu valsti un tās attiecībām ar pārējo pasauli kā mazvērtības kompleksu un lielummānijas sajaukuma raisītu un nekad neapmierināmu, agresīvu nemieru var konstatēt ikviens rūpīgāks un Maskavas labvēlībā personiski neieinteresēts vērotājs. Un arī Krievijas politikas izpausmes ir itin bieži raksturotas kā “paranoīdas”. Lukass sniedz konspektīvu un precīzu šīs paranojas karti, kurā atsevišķas Krievijas politikas izpausmes ieliktas Krievijas valdnieku domāšanas un priekšstatu kontekstā.

Daži no autora secinājumiem var būt īpaši satraucoši tieši Baltijas valstīm. Piemēram, Lukass teic, ka nebūtu pareizi raksturot Krievijas kaimiņvalstis kā tās “ienaidnieces”, jo Kremlis nevēloties tām uzbrukt militāri. Izklausās mierinoši? Taču viņš piebilst – atskaitot varbūt vienīgi Gruziju un Baltijas valstis, kuras pēdējos gados bijušas agresīvu Krievijas militāro mācību scenāriju daļa.

Militārs spēks ir gan tikai viens, taču ar citiem cieši saistīts Krievijas revanšisma politikas līdzeklis. Premjerministra biroja vēstījumā par gaidāmo ziņojumu – gluži kā tīši, lai vēsts nepazūd plašajā tekstā un tā turpmākajās interpretācijās – tika uzsvērti divi apdraudējumi Latvijai: pēdējā laikā pieaugusī Krievijas militārā aktivitāte Baltijas reģionā un divvalodības referendums pērn, kas sašķēlis sabiedrību. Tie nav divi dažādi un atsevišķi jautājumi. Labi, ka arī valdības vadītājs tos abus redz kā saistītus draudus drošībai.

Trīs pīlāri

Lukass nosauc Krievijas stratēģiskās kultūras trīs galvenos elementus. Pirmais un svarīgākais ir “aizdomas, kas robežojas ar paranoju”, par Rietumu nolūkiem. Otrais ir vēlme pēc ekonomiskas varenības. Un trešais ir šīs stratēģiskās kultūras ļoti specifika iezīme – mesiānisks pārākums.

Šie trīs elementi, kaut arī pašlaik tiek formulēti mūsdienīgos terminos, ir gadsimtus seni un acīmredzot saglabāsies arī pēc Putina ēras. Tā ka pēc būtības nemainīga, ja arī izpausmēs dažāda, paliks arī revizionistiska attieksme pret politisko ģeogrāfiju, ar ko jārēķinās pirmām kārtām Krievijas kaimiņvalstīm.

Kopš PSRS sabrukuma Krievijas “stratēģiskā paranoja” bija īpaši pievērsta Rietumu ietekmei bijušajā Padomju Savienībā. Maskavas ieskatā “krāsainās revolūcijas” Ukrainā, Gruzijā un Kirgizstānā ir nepieņemamas iejaukšanās piemērs, ko Kremlis tulko tikai un vienīgi kā “Rietumu roku”.

Taču šis priekšstats par “iejaukšanos” ir paradoksāls – Kremļa ieskatā šāda iejaukšanās citu suverēnu valstu lietās ir nepieņemama nevis principā, bet gan tāpēc, ka šīs valstis pieder Krievijas ietekmes sfērai. Krievija uzskata, ka citiem nav tiesību iejaukties citu valstu lietās, taču tai pašai ir “līdzpilsoņu” aizsargāšanas doktrīna, kurā jēdziens “līdzpilsoņi” ir ērti izplūdis un var attaisnot iejaukšanos gandrīz jebkurā savu “privileģēto interešu” reģionā.

“Ja Krievija nevar kontrolēt ārējo pasauli, tad šī ārējā pasaule var iejaukties Krievijā,” Lukass raksturo Kremļa saimnieku domāšanu, kas ir Maskavas antirietumnieciskās ārpolitikas centrā. Vai tas būtu Sīrijā vai Baltijā, Krievija nevēlas pieļaut, lai jebkas, ko tā uzskata par sev svarīgu, tiktu izlemts vai mainīts bez tās piekrišanas.

Otrais elements – vēlme pēc ekonomiskā spēka – Krievijā ir tikpat stiprs kā paranoīdās bailes, ka ārpasaule grib Krieviju apkrāpt un izmantot. Pašlaik šo sajūtu īpaši pastiprina viena no svarīgākā ārpolitikas ieroča – dabas gāzes monopola – zaudēšana. Krievija bija uzskatījusi, ka ar to var kontrolēt Eiropu (un pat nopirkt galvenos Eiropas politikas spēlētājus, piemēram, bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu). Brīva gāzes tirgus veidošanās to maina un liek Kremlim būt vēl rupjākam darīšanās ar Rietumu “partneriem”, Lukass brīdina.

Taču Krievijas valdnieku iedoma par savas valsts “mesiānisko pārākumu” viņu politikai drīzāk kaitē, nevis palīdz. Nekrieviem, kā arī daļai krievu, priekšstati par Krieviju kā “trešo Romu” nešķiet pievilcīgi. Tomēr idejas par Krievijas vēsturisko izredzētību un īpašo misiju ir ļoti populāras FSB (bijušās KGB) un citās varas elites aprindās Krievijā.

Plašā fronte ar slazdiem

Lukass norāda, ka Krievija attiecībās ar Rietumiem liek lietā “plaša spektra pieeju”, kas ietver publisku un privātu diplomātisku spiedienu, spiegošanu, komerciālu tirgošanos, informācijas karu un naudas izmantošanu politikā.

“Skaldi un valdi” ir gan šīs politikas līdzeklis, gan mērķis. (Viens no Lukasa minētajiem piemēriem – helikopteru bāzes kuģu iepirkšana no Francijas ar aprēķinu, ka rezultātā Francija būs mazāk gatava aizsargāt savus sabiedrotos Baltijas jūras reģionā, kur šos kuģus paredzēts izmantot.) Daudzie dažādie Krievijas sniegtie labumi un noslēgtie darījumi katrs atsevišķi it kā neierobežo partneru rīcību, taču kopā tie ir “slazda saites”, un krīzes gadījumā visi spēlētāji Rietumos var attapties esam iegrožoti ar jau noslēgtajiem līgumiem vai ar bailēm pazaudēt solītos.

Riskam ir īpaši pakļauta Gruzija, Latvija, Lietuva un Moldova, uzskata Lukass. Krievija var gūt būtiskus panākumus šajās valstīs labvēlīga vēlēšanu rezultāta un ekonomiskās krīzes sakrišanas gadījumā, viņš brīdina.

Latvijā pastāvīgi dzirdam par “tikai biznesa interesēm”, kuras šeit esot Krievijas uzņēmumiem un investoriem. Tāpēc ir vietā Lukasa atgādinājums, ka Krievijas ekonomiskajiem spēlētājiem gan ir savi plāni un komerciālās intereses, taču to “neatkarīgai uzvedībai ir robežas”. Spilgtākais piemērs, kas notiek ar tiem, kuri kļūst pārāk neatkarīgi no Kremļa, arvien paliek savulaik lielākā naftas kompānija Jukos, kas ir iznīcināta, bet tās vadītājs Mihails Hodorkovskis ir lēģerī.

Tas pats pilnā mērā attiecas arī uz Kremlim simpatizējošiem un no tā atkarīgiem politiskiem spēlētājiem. Nav šaubu, ka arī šejienes pašlaik lielākā Kremļa projekta ar nosaukumu Saskaņas centrs dalībniekiem ir ļoti dažādas savas intereses gan politikā, gan ekonomikā. Tomēr ir apbrīnojami, ka pat šīs apvienības līgums ar Putina partiju “Vienotā Krievija” netraucē vairākumam citu politiķu un politikas vērotāju uzskatīt to par “kreisu” vai “opozīcijas”, vai “krievvalodīgo”, tomēr vienkārši politisku partiju.

Valodu referenduma kā apdraudējuma nacionālajai drošībai pieminējums premjerministra ziņojumā liek atcerēties par “neatkarīgas uzvedības robežām”, kuras ne mazākā (drīzāk jau lielākā) mērā kā biznesmeņiem ir arī prokremliskajiem politiķiem. Ušakovs ļoti negribēja parakstīties par referendumu. Taču, kad runa par Krievijas stratēģiskajiem mērķiem, “mūsu jaukais puisis Nils” ir un paliks Kremļa politikas paipuisītis.

Ko darīt ar paranoiķi?

Lukass brīdina – būtu milzīga kļūda atbildēt uz Krievijas revanšismu ar “terapeitisku” attieksmi, kas balstās pieņēmumā, ka, jo labāk Krievija jutīsies, jo labāk uzvedīsies. Diemžēl pat profesionāli Krievijas vērotāji pieļaujot šo kļūdu un mēģina izdabāt Krievijas paranojai, nevis tai pretoties. “Krievijas paranoju var remdināt tikai dominēšana kaimiņvalstīs”, tāpēc samiernieciskums ir “recepte labākajā gadījumā nestabilitātei, sliktākajā – karam”, ir pārliecināts Lukass. Kamēr Krievija paliek paranoīda, Rietumu atbildei jābūt īpaši stingrai.

Daļai no šādas atbildes jābūt ciešākai, ASV atbalstītai Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībai, kā arī Eiropas valstu ne tikai lielākiem, bet arī saprātīgākiem aizsardzības budžetiem. Taču tas nevar aizstāt tiesu, politisko, mediju un finansiālo institūciju integritāti, ko mēģina graut Krievijas nauda. Un ir īpaši svarīgi iegrožot Krievijas izvērsto informatīvo karu, uzsver autors.

Ir bīstami Krievijai izdabāt vai nospriest, ka tā ir vāja, tāpēc nav vērts uztraukties par tās ambīcijām. Putina Krievija apdraud kaimiņvalstis. Ir svarīgi skaidri apzināties, kas rada šos apdraudējumus, un saprast, kā uz tiem var atbildēt. Lukass uzstāda diagnozi un piedāvā arī vadlīnijas rīcībai.

 

Komentāri (104)

buchamona 03.02.2013. 03.12

…Riskam ir īpaši pakļauta Gruzija, Latvija, Lietuva un Moldova, uzskata Lukass. Krievija var gūt būtiskus panākumus šajās valstīs labvēlīga vēlēšanu rezultāta un ekonomiskās krīzes sakrišanas gadījumā, viņš brīdina…+++Nu, re – guvu autoritatīvu apstiprinājumu savai pārliecībai, ka Latvija nav nekāda brīnumzeme. Arī Latvijā putinists ir un paliek tikai putinists. Tas būtu jāatceras jebkuram demokrātiskā spārna politiķim, kurš, sadarbojoties ar SC, cer panākt kādu sava īstermiņa mērķi.
” Ar labiem nodomiem ceļš uz elli ir bruģēts.” Ir tāds vecs un visiem zināms sakāmvārds, kurš būtu jāuzraksta Saeimas sēžu zālē uz sienas 🙂

+28
0
Atbildēt

1

    Sandris Maziks > buchamona 03.02.2013. 15.38

    rinķī apkārt
    То есть, Москва не может влиять на что-нибудь в мир
    — Она имеет локальное воздействие на власть в Латвии, Украины и хочет влиять на Грузию, но пока не получается.
    / Олег Гордиевский/

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Nika 03.02.2013. 05.21

Žēl, ka nevaram eiro ieviest rīt no rīta. Ja valsti fiziski pabīdīt uz rietumiem par kādiem 500 km nav iespējams, vismaz savādāk būsim tālāk no tās mazvērtības un lielummānijas kompleksu apmāktās Čingizhana dzērāju impērijas.

+21
-2
Atbildēt

5

    Signija Aizpuriete > Nika 03.02.2013. 10.46

    ——Fikseris Žēl, ka nevaram eiro ieviest rīt no rīta. Ja valsti fiziski pabīdīt uz rietumiem par kādiem 500 km …
    =============================================================================
    “Alkatība frajeru pazudināja” – vai tad “jūsējie” ir par maz izspieduši “mūsējos” no Latvijas – par maz vēl lūkasieši “pierijušies”:

    “Pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas emigrējuši vismaz 200 000 cilvēku, kas šodienas cenās Latvijai radīja zaudējumus ap 100 miljardu latu apmērā, atklāj 2011. gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs profesors Mihails Hazans.

    http://bnn.lv/emigrejusi-200-000-cilveku-zaudejumi-latvijai-%e2%80%93-100-miljardi-latu-45933

    0
    -9
    Atbildēt

    0

    inesite15 > Nika 03.02.2013. 12.14

    par savu alkogolizeeto – vozmi menja! vozmi menja ! – piedeekljumeeriju nerunaajot

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    inesite15 > Nika 03.02.2013. 12.11

    kaut kas liek domāt, ka pat tur, KUR PATIESHAAM NORMALI CILVĒKI – un pa zhiznjiarii JĒDZ UN ČIKO, shobriid nav skaidriibas

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    dzintarz > Nika 04.02.2013. 09.50

    Arī “paps” iz deļfiem beidzot ieradies.
    Tā jau mēdz notikt – zivs meklē kur skaidrāks ūdens..

    Nellij, mīļā! Annālēs skaitīsies, ka pārs gadu laikā būsi “satirsusi” visnotaļ veiksmīgu projektu? Vai migrējusi uz Entonijas ielu?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Laumiņa > Nika 03.02.2013. 17.24

    Kara un okupācijas sekas vienmēr nes zaudējumus. Ar to jāsamierinās. Man profesora Hazana secinājumi un vaimanoloģija nešķiet īpaši satraucoši, sevišķi zinot viņa politisko noslieci. Par balvu runājot, nu jā, nu visādi piešķīrēji mums ir,atradīsies jampampiņi, kas piešķirs arī Putinam.Divdesmit gadu laikā 100 000 latvieši uz 400 000 cittautiešiem nu dien šķiet pieņemams upuris. Kā jau karā.

    +9
    0
    Atbildēt

    0

maracecina 03.02.2013. 09.33

Militārās mācības gar Baltijas valstīm ir objektīvas – viņi izmēģina scenārijus pret tām valstīm, kuras būtu viegli iekarot, ja rietumi pazaudētu modrību vai kaut kas mainītos tik krasi, ka visai pasaulei būtu pie vienas vietas, ko Krievija dara Baltijā. Jā, nekādu ilūziju, momentā būs iekšā šeit.
Ko ta jūs gaidījāt? Ka Krievija veiks mācības gar Ķīnas robežu? 🙂 Vai Somijas? Ukraina sasieta ar gāzes līgumiem, tur viss vienkārši.
Bet par rietumu neizpratni saistībā ar Krievijas manieri risināt jautājumus. Tāda bija kādu laiku. Bija. Bet tagad visiem viss tur ir skaidrs. Neviens nedodas uz to valsti kaut ko darīt, visi vnk pumpē resursus un neliekas ne zinis, ko parāda Davosas ekonomikas forums, kur Krievijas pārstāvji maz kādu interesēja. Uzmetēji ir uzmetēji. Reputāciju viegli sagraut. Pārāk brutāli viņi pirms tam spiedās iekšā ne savā teritorijā, pārāk brutāli izrēķinās ar visiem, kuri negrib draudzēties ar kremļa bandu. Foruma laikā, kad sāka lielīt Krieviju, kā investīviju paradīzi, tie, kam bija domāta šī plātīšanās, vienkārši gāja ārā no zāles paklausīties kaut ko, kas tiešām var būt noderīgs.
Krievijas ietekme pasaulē rūk ar katru dienu. Lielais varenais triks ar “vstovaņije s koļen” ir beidzies. Visur viņi zaudē pozīcijas, jo viņu priekšteti par pasauli ir novecojuši, metodes ir brutālas, iespējas niecīgas, salīdzinot ar psrs laikiem. Vienīgais, kā spēj pievērst uzmanību, ir nobloķēt kādu rezolūciju. Iespējams, ka tagad ir klusais periods, bet nu spriežot pēc skrūvju piegriešanas un ripošanas viduslaiku virzienā tās valst iekšienē, nekas tur nemainīsies, paliks tikai vēl trakāk.
Kā arī, ASV politkā neviens nerunā par Krieviju. Jo visiem ir skaidrs, ka tur ir lielais nemainīgais – kontrolēts bardaks iekšienē, agresīvs viepilis ārienē, bet īstenībā Krievija ir atkarīga no saviem “ienaidniekiem”, jo tie uztur viņus pie dzīvības – pērk resursus.

+20
-1
Atbildēt

9

    andris902 > maracecina 04.02.2013. 10.30

    …lno…nu, jā!…kas gan ir “ģenerālsekretāra” postenis, salīdzinājumā ar bijušā ekonomikas ministra Jurija Stroda (TB/LNNK) stažēšanos Parex bankā….tā teikt – īsto kadru kalvē…. 🙂

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dro > maracecina 03.02.2013. 19.35

    Lūk, arī Štokenbergs savu roku pielicis:)

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    dro > maracecina 04.02.2013. 10.49

    zanE. Strodu nebiju ievērojis. Iespējams, ka ne par matu labāks par Gerhardu. Kad TB bijis blēžu deficīts?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    garausiitis > maracecina 03.02.2013. 20.58

    Zane – nevajag nu muldēt , Kampars ar zaļajām lietām tāpat cackājās. Klausies nu vairāk TV 🙂

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Edzs > maracecina 03.02.2013. 20.13

    vai skatijam “Neka Personiga”?
    sizhets – Latvijas Nacionalas Integracijas Centrs, jaunradita strukturvieniba zem Kulturas Ministrijas par 430 000 Ls integres 300 viesstradniekus, – krievus, baltkrievus, ukrainjus, tas ir vienu integretu dabusim par 1433 Ls.
    tika intervetas 2 Centra vadoshas darbinieces, Kleinberga teica ka par naudas apjomu nevajag brinities, integracija ir smalka lieta kas dargi maksa.
    otra vadosha darbiniece Vecenane stastija ka Integracijas Centra Vecriga strada 17 darbinieki, sniedz visadus padomus tiem kas neko nesaprot, ja vajag sariko tiem psihologu konsultacijas un iztulko visadus nesaprotamus tekstus.
    nosleguma runaja Grende, ta teica ka nav par ko satraukties jo viss ir kartiba – Kulturas Ministrija vienkarshi turpina iedzivinat iepriekshejas ministres uzsaktas integracijas tradicijas.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    andris902 > maracecina 03.02.2013. 19.45

    …un Gerhards!…un Strods!….kas to būtu domājis!?!…ai,ai,ai….:)
    ….bet Kampars – ierobežojis….

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    dro > maracecina 03.02.2013. 19.53

    Zanīt, par Gerhardu tāpat kā par Kamparu jau sen viss skaidrs, tādēļ jau viņš tagad “tikai” ģenerālsekretārs:)

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    austrisv > maracecina 03.02.2013. 12.58

    Ukraina nav sasieta ar gāzes līgumiem. Nesen dzirdēju, ka Ukraina netaisās maksāt par neizmantoto Krievija sgāzi. Cik tur bija tie miljardi, kurus Krievija piestāda Ukrainai. Ukraina noslēdz līgumu ar Nīderlandi par slānekļa gāzes ieguvi! Lūk, Ukraina pretojas Krievijas gāzes monopolam diktātam!!!
    Bet kas mums? Kalvišlaika noslēgtie līgumi(Miķelsons) ar Gazprom par TEC 2 rekonstrukciju!

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    dro > maracecina 03.02.2013. 13.02

    Bet. Kalvišlaika noslēgtie līgumi(Miķelsons) ar Gazprom par TEC 2 rekonstrukciju!
    _______________
    Otrā kārta uz Kampara un co sirdsapziņas un kas zina, varbūt būs labi – gāzes cenas pēc gadiem 5 jūtami kritīsies, vismaz Krievija zaudēs monopolu.

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu