Ziemā mežā nav auksti • IR.lv

Ziemā mežā nav auksti

4
Ceļmalas ainiņas 2700 km velobraucienā Rīga—polārais loks—Nordkaps—Trumse, 2012.gads.
Ieva Puķe

Austrālijā uzaugušais Aldis Tīlens (48) ir iecienījis nakšņošanu teltī lielā aukstumā. Rudenī ar riteni viņš no Brīvības pieminekļa aizbrauca līdz polārajam lokam

Agrs rīts. Ārā ir -20 grādu. Aldis Tīlens ar telti un mugursomu piesnigušā biezoknī ir iesoļojis divu kilometru dziļumā un ar cirvīti šķin egles zarus, ko paklāt zem telts. Divi sakrustoti baļķēni, pa virsu – krituša koka stumbr-s – top soliņš pie ugunskura. «Tā būs mūsu māja uz divām dienām,» viņš saka, pārlaižot skatienu egļu un priežu plašumiem, caur kuriem spraucas saule. «Te nekad nekļūst garlaicīgi,» norāda uz koka izaugumu, kurā ar ogli cenšas izdedzināt iedobumu. Apstrādājot ar instrumentiem, iznāks glīta bļodiņa. Tepat pie ugunskura tiek radītas pāris tūlīt izmantojamu sporks – tā angļu valodā sauc karoti, kam otrā galā ir dakša.

Sāmu dunci, ar kuru grebt karotes, Aldis nopirka pagājušajā rudenī, kad ar riteni aizminās uz polāro loku. Austrālijas latvietis, kurš nu jau 20 gadus par mājām sauc Rīgu, tik neparastiem ceļojumiem pievērsās nesen, kad vajadzēja pārdomāt dzīvi un uzņēmējdarbību krīzes dēļ.

Latvijā mežs ir ar roku sasniedzams, bet cilvēkiem tas neinteresē. Skandināviem, kas dzīvo pilsētās, staigāšana mežā ir tuvāk pie sirds. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu