E-vēlēšanu ieviešanai nepieciešama konkrēta stratēģija • IR.lv

E-vēlēšanu ieviešanai nepieciešama konkrēta stratēģija

34
Foto: Lita Krone, LETA
Signe Bāliņa

Elektroniskās vēlēšanas ietver daudz plašāku izmantojamo elektronisko tehnoloģiju klāstu, ne tikai balsošanu internetā

Elektronisko tehnoloģiju izmantošana ērtākai balsošanas procesa organizēšanai ir aktuāls jautājums daudzās pasaules valstīs. Aizvien vairāk pakalpojumu tiek pārnesti uz elektronisko vidi, arī iedzīvotāji kļūst atvērtāki e-resursu izmantošanai. E-tehnoloģijas var atvieglot iespēju piedalīties referendumos un parakstu vākšanā gan lokālā, gan nacionālā līmenī. Tādēļ LIKTA konceptuāli atbalsta Latvijas virzību uz elektroniskām vēlēšanām.

Tomēr, ņemot vērā projekta apjomīgumu, e-vēlēšanu ieviešanai ir jābūt stratēģiskam un pakāpeniskam procesam, kur katrs solis ir rūpīgi izvērtēts, aplūkojot ne tikai iespējamos tehnoloģiskos risinājumus, bet ņemot vērā arī sabiedrības attieksmi un par sistēmas gatavību pārliecinoties mazākas nozīmes pilotprojektos. Savus priekšlikumus stratēģiskai elektronisko vēlēšanu ieviešanai esam iesnieguši arī Satiksmes ministrijai.

Koncepcijas projekta „Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi” nosaukums norāda, ka patlaban galvenais uzsvars Latvijā tiek likts uz vēlēšanām interneta vidē. Tomēr interneta vēlēšanas ir tikai viens no iespējamiem elektroniskās balsošanas scenārijiem. Elektroniskās vēlēšanas ietver daudz plašāku izmantojamo elektronisko tehnoloģiju klāstu. Arī esošajā koncepcijas projektā ir norādīts, ka tā ir izstrādāta saskaņā ar Valdības rīcības plāna deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 76.6.punktā definēto uzdevumu, kas paredz izstrādāt elektronisko vēlēšanu koncepciju, izmantojot e-tehnoloģijas, nevis tikai balsošanu internetā.

Tādēļ LIKTA aicina precizēt koncepcijas virsrakstu – „Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi” vietā lietot citu nosaukumu, piemēram, „Elektronisko vēlēšanu koncepcija”. Savukārt risku novērtēšanai tā būtu jānodod izvērtēšanai arī drošības incidentu novēršanas institūcijai (CERT.lv), kā arī jāpiesaista akadēmiskie spēki, tai skaitā, tādas vadošās zinātniskās iestādes datorzinātnes jomā kā Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts.

LIKTA skatījumā ir vismaz četri balsošanas procesa elektronizācijas scenāriji:

·      Elektronizēta reģistrācija klātienē;

·      Elektronizēta vēlētāju aizpildīto papīra vēlēšanu zīmju apstrāde (Latvijā jau tiek izmantots);

·      Elektronizēta balsošana klātienē;

·      Attālinātais balsojums (interneta vēlēšanas).

Pirms ieguldīt līdzekļus, darbu un laiku turpmākai kāda scenārija virzīšanai, ir nepieciešams rūpīgi analizēt un izvērtēt katru scenāriju: identificēt mērķauditoriju, veikt SVID analīzi, ietverot gan riskus, gan nepieciešamās investīcijas. Tikai pēc tam var domāt par tik konkrētiem soļiem kā nepieciešamās programmatūras izstrāde. Programmatūras izstrādei nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana ir ietilpīgs process laika, cilvēku resursu un finanšu ziņā, tādēļ būtu lietderīgi to veikt tikai tiem e-vēlēšanu scenārijiem, kuri ir īstenojami tālāk. Pretējā gadījumā ieguldītie resursi būs lieki izšķērdēti.

Analizējot scenārijus, par interneta vēlēšanām ir īpaši jāpievērš uzmanība vēlēšanu aizklātuma principa ievērošanai kontekstā ar drošu interneta vēlēšanu sistēmu.

Lai izveidotu drošu informācijas sistēmu, ir jāievēro visi drošības aspekti – informācijas pieejamība, konfidencialitāte un integritāte. Lai to nodrošinātu, sistēmas turētājam jāveic aktivitātes un sistēma jāveido tā, lai spētu nodrošināt stabilu sistēmas darbību, kontrolētu datu apstrādes procesus un novērstu sistēmas drošības apdraudējumus. Ja tas netiek veikts, tad interneta vēlēšanu rezultāta ticamību nav iespējams pārbaudīt, kas ļauj manipulēt ar iegūto rezultātu.

Tas savukārt rada apburto loku, jo no vienas puses, drošu vēlēšanu norise diktē prasību spēt identificēt katru atsevišķo balsojumu un katras atsevišķās personas dalības balsojumā faktus, taču vienlaicīgi ir nepieciešams nodrošināt balsojuma aizklātumu un iespēju paturēt katru atsevišķo personas balsojuma rezultātu slepenībā.

Patlaban, diskutējot par elektroniskajām vēlēšanām, Latvijā pārsvarā tiek skatīta informācijas un komunikācijas līdzekļu izmantošana tieši no tehnoloģiskā aspekta. Tomēr jebkuras vēlēšanas jāskata arī sabiedrības uzticības un uzskatu kopsakarā, ņemot vērā vēlēšanu pamatprincipus un likumdošanas izmaiņas.

Sabiedrības uzskatu, vēlēšanu tiesiskuma un vēlēšanu pamatprincipu ievērošanas jautājumiem būtu jāpiešķir daudz lielāka nozīme. Ņemot vērā mūsdienu sabiedrības un varas attiecības, e-tehnoloģiju ieviešanai vēlēšanu procesā jābūt pakāpeniskai. Tādēļ aicinām valdību veidot plašāku diskusiju ar nozares un sabiedrības pārstāvjiem, lai apskatītu vairāk nekā vienu no iespējamajiem elektronisko vēlēšanu sistēmas virzieniem un risinājumiem.

Autore ir Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Dr. oec.

Ar ārvalstu skatījumu uz elektroniskajām vēlēšanām var iepazīties vairākās interneta vietnēs:

Datorzinātnes žurnāls Communications of the ACM: “Internet Voting in the U.S.”

IFES (The International Foundation for Electoral Systems).  

Elektonisko vēlēšanu pieredze Norvēģijā.

 

Komentāri (34)

janis17 24.01.2013. 10.23

E – vēlēšanas ir bīstamas un nespēj nodrošināt tādas brīvas izvēles iespējas, kā anonīma balsošana vēlēšanu kabīnē.
Ja demokrātija ir gatava atteikties no pārliecības un drošības, ka balsis netiek pirtas, vēlētāju balsošanas brīdī nevar iespaidot, nav zināms, kurš par ko balsojis, tad tik uz priekšu!!!

+4
-2
Atbildēt

5

    Ojārs > janis17 24.01.2013. 11.43

    Dāvids Vikmanis Argumenti?
    ————
    Pats nevienu nespēj iedomāties? :)

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    efeja60 > janis17 26.01.2013. 01.54

    Kāpēc igauņiem nav tādas problēmas?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    janis17 > janis17 24.01.2013. 14.14

    Argumenti
    _____
    Kā CVK varēs izkontrolēt, ka vecmāmiņu “pareizi” balsot neietekmē mazdēls, vai vispār viņas vietā nenobalso. Vecmāmiņas vietā ieliec negodīgu darba devēju, bomzi/pusbomzi par Ls 2 utt.
    Otra vēl svarīgāka lieta ir balsojuma drošība – daudzi saka – internetbanka tak arī ir droša, bet te pilnīgi cits, apgriezts princips nepieciešams. Ja es internetbankā pārskaitījis Ls 43,76, tad to zina banka un zini Tu. Balsojot to neviens nedrīkst zināt un to pagaidām ir nereāli nodrošināt, jo sisadmins un programmētājs jau nu zina, kā un kādi dati kur plūst.
    utt., utjpr.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    gstrazds > janis17 24.01.2013. 11.47

    Šinī pat portālā pie līdzīgas tēmas diskutēja Ilmārs Poikāns un kāds IT lietas pārzinošs anonīmiķis. Ļoti vērtīga diskusija, kas ļāva kaut nedaudz aptvert tēmas problemātiku.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    gstrazds > janis17 24.01.2013. 11.36

    Argumenti?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

archoftriumph 24.01.2013. 23.25

esmu ar mieru balsot atklaati, un domaju ka daudzi izveeleesies atklaatu balsosanu apmainjaa pret eertiibu kuru sniegs balsosana internetaa.

+2
0
Atbildēt

0

Ieva 24.01.2013. 13.06

Pamata sāpe jau ir fiziska nespēja nobalsot tad, kad tas ir vajadzīgs. Tāpēc jau daudz dotu kaut vai fakts, ka var nobalsot iepriekš- pirms brauciena. Lai to, savukārt, nodrošinātu nav jātaisa elektronisko vēlēšanu sistēma. Pietiek, piemēram, ar vienu iecirkni uz reģionu, kurā var nobalsot iepriekš.

+2
0
Atbildēt

1

    efeja60 > Ieva 26.01.2013. 01.52

    Slikta doma, tad visu šo laiku novērotājiem būs jāsēž pie urnas, lai Latvijas ienaidnieki nesamet savus kreisos biļetenus. Vienas vēlēšanas jau bija, kur varēja iepriekš balsot 3 dienas, un tad bija ārkārtīgi augsta aktivitāte šajās dienās, uzvarēja TP.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu