Staņislavs Balinskis, gatavo iekuriņus • IR.lv

Staņislavs Balinskis, gatavo iekuriņus

6
Iekuriņus, kūdras kompostu un odus atbaidošās ogles Staņislavs Balinskis taisa, lai nodarbinātu prātu, nevis meklētu kašķi sabiedriskajā transportā.
Ieva Alberte

 

Jums krāsns vai centrālapkure? – Staņislavs reiz jautāja manam kolēģim Voldemāram, kuru satika Liepājā. Voldemārs teica, ka esot abu veidu apkures. Staņislavs tūlīt piedāvāja savus iekuriņus. Iecere par tiem radās pirms gada. Pa radio padzirdēja, ka Ziemassvētkos dāvanas jātaisa pašiem. «Un kāpēc es nevarētu kaut ko uzmeistarot?! Mani neatstāja doma par kūdras kurināšanu,» Staņislavs stāsta, ka ņēmis vecu palagu un sagriezis 5×10 cm drāniņās. «Iebēru tajās kūdru un ierullēju kā tabaku.» Tad uz pannas izlaidināja sveci un karstajā masā apviļāja iekuriņus. Svecē ir stearīns, kas ļauj iekuriņam aizdegties ar viena sērkociņa liesmu. Sapakoja un uz maisiņa uzlīmēja ar rakstāmmašīnu drukātu uzrakstu «Iekuriņi».

Staņislavs piedāvāja iekuriņus tirgošanai vietās, kur pārdod malku. Izdevās sarunāt tikai ar maziem veikaliem. Cena: 50 santīmu par 10 iekuriņiem. Tirgoties Balinskis drīkst, jo viņam ir zemnieku saimniecība. Gribējis sadarboties ar Depo un Elvi, bet «tur netieku iekšā, jo jābrauc atļauju prasīt uz galveno biroju Rīgā». Arī biznesu sākt nevar, jo «viss ir iekš to…» Balinskis paberzē īkšķi pret citiem pirkstiem. Nauda. Reiz bijis biznesa inkubatorā Liepājā, kur teikts, lai iet uz ekoloģisko veikalu. «Bet tur jau biju,» Staņislavs smejas. Sapratis, ka paliks pie savas laboratorijas mēroga, kur dienā uztaisa 100 iekuriņu. Vēl tur top kūdras komposts. «Taisu pusotru metru augstas piramīdas: kūdra no Rucavas vienā slānī, tad kūtsmēsli, tad atkal kūdra.»

Staņislavam ir 79 gadi. Viņam ir sieva, divas meitas, trīs mazbērni. Dzimis Līvānos, izmācījies augstskolā Jelgavā par inženieri hidrotehniķi un strādājis purvu nosusināšanā. Rīgā kļuvis par Kūdras pārvaldes ražošanas priekšnieku, strādājis pie dedzināmās kūdras ieguves, bet neatkarības gados nodibinājis savu firmu un pārcēlies tuvāk Liepājas purviem. Eksportējis kūdru apzaļumošanai uz Lielbritāniju, Vāciju, Nīderlandi. Tagad viņam ir sava laboratorija, kurā iegulda daļu pensijas. Pēc kūdras ar savu auto brauc 25 km. «Vismaz ir ko darīt. Galva aizņemta, un nav jādomā par slimībām, nav jāmeklē kašķis sabiedriskajā transportā. Cilvēki kašķējas, ja nav ko darīt un arī negrib darīt. Meklēt kašķi – tas ir visvieglāk.» Negriboties jau par latviešiem teikt, ka ir kūtri un slinki, jo daudzi mīl darbu. «Nav ko vainot valdību. Vispirmas jāpaskatās uz sevi – ko esi valsts labā darījis.» Arī cilvēkiem gados nevajagot baidīties kaut ko sākt, jo viņiem nav ko zaudēt atšķirībā no jaunajiem, kam visa dzīve priekšā. «Jo vecāks, jo drošāks. Ar pieredzi dzīvot tomēr ir vieglāk. Un galvenais ir citam citu cienīt. Un cienīt padarīto. Tad viss izdosies.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu