Latviešu skaits pieaugs 85

Bērniņš Dzemdību namā. Foto: Raitis Plauks, F64
Jānis Dombrava
Print Friendly, PDF & Email

Pēdējos desmit gados latviešu skaits ir tikai nedaudz sarucis zemās dzimstības dēļ, pārsvarā tas noticis emigrācijas dēļ

Bieži vien, kad tiek rakstīts par negatīvo Latvijas demogrāfisko situāciju, tiek kļūdaini norādīts, ka latviešu skaits sarūk tik strauji, ka pavisam drīz latvieši kā tauta izmirs. Aplūkojot tautas skaitīšanas datus, tie nemaz nav tik drūmi latviešu tautai. Tie atklāj, ka latviešu tautai ir nākotne, ja vien rīkosimies atbildīgi.

Salīdzinot 2000.gada tautas skaitīšanas datus ar 2011.gada datiem, nākas secināt, ka šo gadu laikā latviešu skaits ir samazinājies par 85 567, savukārt cittautiešu skaits ir samazinājies par 221 445. Šo tendenci Saeimas demogrāfijas apakškomisijā apstiprināja arī LU profesors Mihails Hazans, kurš atzina, ka cittautiešu dzimstības rādītāji Latvijā ir krietni zemāki nekā latviešu, un cittautieši biežāk nekā latvieši pārceļas uz dzīvi ārvalstīs.

Tas ir skaidrojams, galvenokārt, ar cittautiešu nesabalansēto vecuma struktūru (skat. 1.attēlu).

Savukārt cittautiešu augsto emigrāciju varētu skaidrot ar apstākli, ka viņi neizjūt tādu piederības sajūtu Latvijai, kā latvieši. Latvieši, kuri dodas strādāt uz ārvalstīm, nereti pēc noteikta perioda atgriežas dzīvot un strādāt Latvijā. Ņemot vērā būtisko emigrāciju pēc pievienošanās Eiropas Savienībai, kopumā latviešu skaits šo gadu laikā ir sarucis vien par 6,24%.

Daudzi iebildīs, ka tā nevar būt patiesība, jo novērojumi liecina, ka reģionu pilsētās un laukos latviešu skaits kopumā un jo sevišķi jauniešu skaits ir krietni sarucis. Viņiem ir taisnība, bet šo reģionu pieredzi nevar attiecināt uz kopējo situāciju. Tur vainīgas ir divas tendences.

Pirmā – diemžēl iepriekšējos desmit gadus ir notikusi monocentriska attīstība. Rīgā un Pierīgā atalgojuma līmenis ir augstāks un darba vietu skaits lielāks nekā vidēji valstī, tāpēc ļoti daudzi latvieši ir pārcēlušies tieši uz iepriekš minētajām vietām (Rīgas rajonā latviešu skaits 10 gadu laikā ir pieaudzis par ~24 000 (+26,41%).

Savukārt tie darbspējīgie iedzīvotāji no attālākajiem Latvijas reģioniem, kuri ir bez darba un nav pārcēlušies uz Rīgu vai Pierīgu, ir izceļojuši uz ārvalstīm (skat. 2.attēlu).

Otrā tendence ir tā, ka Latvijas reģionos un pilsētās īpaši strauji ir samazinājies cittautiešu skaits. Piemēram, bijušajā Balvu rajonā cittautiešu skaits desmit gadu laikā ir sarucis par vairāk nekā 40,3% (skat. 3.attēlu).

Spilgts piemērs šai parādībai ir Daugavpils. 2000.gadā Daugavpilī dzīvoja 18 393 latvieši, bet 2011.gadā Daugavpilī dzīvoja jau 18 447 (par 54 latviešiem vairāk). Savukārt 2000.gadā Daugavpilī dzīvoja 96 872 cittautieši, bet 2011.gadā vairs tikai 74 865 (par 22 007 cittautiešiem mazāk). Rezultātā atsevišķu reģionu iedzīvotāji novēro, ka, piemēram, Daugavpilī vai bijušajā Valkas rajonā kopējais iedzīvotāju skaits ir acīm redzami sarucis.

Ja aplūkojam dzimušo un mirušo latviešu skaitu konkrētajā gadā, pēdējos piecos gados latviešu skaits vidēji ir samazinājies par aptuveni 1200 latviešiem gadā. Tai pat laikā cittautiešu skaits ir samazinājies vidēji par aptuveni 7800 katru gadu. Tas ļauj secināt, ka pēdējos desmit gados latviešu skaits ir tikai nedaudz sarucis zemās dzimstības dēļ, bet galvenokārt samazinājums ir uz emigrācijas rēķina. No aptuveni 86 000 lielā latviešu sarukuma starp tautas skaitīšanām, tikai aptuveni 12 000 liels ir samazinājums nepietiekamās dzimstības dēļ, pārējie ir devušies emigrācijā. Svarīgi ir, ka valsts saglabā iespēju, ka kādu dienu šīs latviešu ģimenes atgriezīsies un iespējams kuplākā skaitā nekā aizbrauca.

Ņemot vērā, ka latviešiem ir sabalansēta dzimstības struktūra, valsts atbalsts demogrāfijas veicināšanai ir ļoti nepieciešams, lai latviešu tauta neturpinātu lēnām sarukt, bet pieaugt, jo izaicinājums nav tikai negatīvais dabiskais latviešu pieaugums, bet arī latviešu emigrācijas sekas un straujais cittautiešu samazinājums. Ja izdotos panākt pozitīvu latviešu dabisko pieaugumu un vismaz daļēju latviešu reemigrāciju uz Latviju, tad tuvākajos desmitos gadus kopējais iedzīvotāju skaits var samazināties, bet latviešu skaits pieaugs.

Augstāk aprakstīto demogrāfisko izmaiņu dēļ Latvijas pilsētas un novadi desmit gadu laikā ir kļuvuši latviskāki – latviešu īpatsvars ir palielinājies vidēji par 4,3% (skat. 4.attēlu).

Piemēram, 2000.gadā Rīgā latvieši bija 41%, bet 2011.gadā jau 46,33% (+5,33% īpatsvara pieaugums), savukārt Jelgavā 2000.gadā latvieši bija 50,97%, bet 2011.gadā jau 58,47% (+7,5% īpatsvara pieaugums). Līdzīgas tendences ir novērojamas arī citās pilsētās. Ja pirms desmit gadiem tikai divās no septiņām lielajām pilsētām latviešu bija vairāk par 50% (Jelgavā – 50,97% un Ventspilī – 51,58%), tad patlaban četrās no septiņām lielajām pilsētām latviešu skaits pārsniedz 50% no iedzīvotāju skaita (Jelgava – 58,47%; Jūrmala – 53,28%; Liepāja – 55,21%; Ventspils – 56,89%). Ja nenotiks būtiskas izmaiņas, tad ir sagaidāms, ka līdz 2020.gadam latviešu skaits 50% robežu pārsniegs vēl divās pilsētās – Rīgā un Rēzeknē. Ap 2020.gadu starp lielajām pilsētām latvieši kā minoritāte būs vien Daugavpilī.

Secinājumi:

• Ja valsts turpinās īstenot un stiprinās ģimeņu atbalsta pasākumus, var prognozēt, ka nākamajos gados latviešu skaits pieaugs. 

• Cittautiešu skaits (t.sk. PSRS okupācijas gados ieceļojušie) turpmākajos gados turpinās samazināties zemās dzimstības un augstās emigrācijas dēļ. 

• Kopējais iedzīvotāju skaits visdrīzāk turpinās samazināties, līdz latviešu dzimstības rādītāji spēs kompensēt straujo cittautiešu skaita samazinājumu Latvijā. 

• Valstij būtu nepieciešams no monocentriskas attīstības pāriet uz policentrisku attīstību, lai izlīdzinātu sociālo plaisu starp Rīgas apkārtni un pārējo Latviju. Ja vidējais atalgojums visos valsts reģionos būtu līdzīgs, tad nākamajos gados var prognozēt krietni lēnākus emigrācijas tempus. 

• Lai samazinātu kopējo iedzīvotāju skaita sarukumu un veicinātu latviešu skaita pieaugumu, valdībai būtu jāīsteno pasākumi latviešu reemigrācijas veicināšanai. 

• Ja nenotiks negatīvas izmaiņas valsts attīstībā, var prognozēt, ka tuvākajos desmit gados latviešu īpatsvars novados un pilsētās turpinās pieaugt. Līdz 2020.gadam latviešu īpatsvars 50% robežu pārsniegs Rīgā un Rēzeknē.

Autors ir Nacionālās apvienības valdes loceklis, 11.Saeimas deputāts

 

Komentāri (85)

silvija_vitina 20.12.2012. 10.19

šobrīd valsts atrodas uz tās šaurās robežšķirtnes, kad vēl nav tik LABI, lai šurp dotos pasaules laimes meklētāji, un vairs nav tik SLIKTI, lai tie, kas patiesi grib dzīvot savā zemē un vēl labu savai valstij, dotos prom.

Šajā brīdī valstij ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu pilsoņu LOJALITĀTI. Un ar “asiņu tīrību” nav jāaizraujas, lai gan to nevar atstāt arī pilnīgā novārtā.

Es pati esmu no jauktas ģimenes, un tomēr – līdz kaulam latviete. Sanāk, mana māte latviete (1 gb.) ir radījusi 3 latviešus (mēs esam 3 bērni). Tādu piemēru nav mazums. Tomēr diemžēl tikpat daudz (bet varbūt pat vairāk) ir arī pretēju piemēru, kur ienācējs ir “atņēmis” latvieti un savu ignoranci pret Latviju ir iepotējis gan laulātajam, gan bērniem. Manā ieskatā Latvijai kā valstij ir ar zobiem un nagiem jācenšas panākt, lai jauktā ģimene pieņem latvisko kā savas ģimenes tradīcijas. šadā veidā demogrāfiju var glābt ļoti ātri! Taču tas ir ļoti grūts un atbildīgs darbs, lai katrs valstī dzīvojošais pilsonis justos kā Latvijas pilsonis (nevis latvijietis – šādi nošķirot sevi no pamatnācijas), justos lepns par VALSTS valodu, tradīcijām, valstS vēsturi un nākotni.

+25
-1
Atbildēt

3

    manatuja > silvija_vitina 20.12.2012. 14.33

    man veljoprojam ir izgriesta bilde un ierameta no avizes, kad karogs atgriezas sveta gara torni. 1988 gads. tik valsts ne tuvu nav taada kaadu es veletos….

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    aija_vecenane > silvija_vitina 20.12.2012. 13.19

    Kad es redzu mastā plīvojam Latvijas karogu, es jūtu lepnumu par savu valsti. Un man žēl tos Latvijas iedzīvotājus, kam šādas sajūtas ir liegtas.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    manatuja > silvija_vitina 20.12.2012. 10.38

    es ar tadus piemerus varu daudz pieminet, kas uz papira skaitas latviesi bet masina krievijas karodzinsh. Ir ari preteji piemeri man pazistami Denis, Vitalijs un Andrejs valsts svetkos staigaja ar Latvijas karodzinu un vini nestavetu un neskatitos, kaa citi karodzinu dezina.

    +9
    0
    Atbildēt

    0

gstrazds 20.12.2012. 09.09

Opā! Ja raksta autors patiešām ir Dombrava, tad šis ir kvalitatīvākais lēciens Latvijas parlamentu vēsturē. Visu cieņu!

+13
-1
Atbildēt

2

    efeja60 > gstrazds 20.12.2012. 16.09

    Ievērojamākais kritums ir.lv komentētāju vēsturē.

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    kristaps_drone > gstrazds 21.12.2012. 10.33

    Man gan liekas, ka viņa raksti ir vienmēr kvalitatīvi. Šis izceļas ar lielu daudzumu statistikas.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

dro 20.12.2012. 09.24

Neesmu Dombrava fans, bet IR šo rakstu varētu ņemt par piemēru, kā jārgumentē savi apgalvojumi.

+14
-3
Atbildēt

2

    Ojārs > dro 20.12.2012. 10.07

    Kā fans Tu esi? 🙂

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    elinaliepina > dro 20.12.2012. 10.20

    Ja kas, IR savu apgalvojumu jau izlicis kā raksta pirmo teikumu, virs attēla!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu