Angelai Merkelei Eiropā ir lielāka ietekme nekā jebkuram no bijušajiem pēckara Vācijas vadītājiem, tomēr viņas attiecībās ar Eiropas Savienību ir maz dedzības. Viņa izvēlējusies stratēģiju, ko var dēvēt par pedagoģisko imperiālismu
Krīzei ir arī savas komiskās puses. Piemēram, stāsts par zemūdeni. To padzirdot, Angela Merkele sāk ķiķināt. Zemūdene esot svērusies uz vienu pusi. Nu jau viņa sāk skaļi smieties. Pa vaigiem tek asaras. Sasvērusies?! Kanclere cenšas saņemties, bet nesanāk. Vācijas vadītājai ir sākusies nekontrolējama smieklu lēkme.
Merkeli kārtējo reizi sasmīdinājis šis stāsts: grieķi bija pasūtījuši vācu kuģubūvētavai Ķīlē uzbūvēt modernu 214.klases zemūdeni. Kad tā bija gatava, grieķi atteicās maksāt. Ķīlē ieradās grieķu militārie eksperti un paskaidroja, ka zemūdene sveras uz vienu pusi. Tādu braucamrīku viņi neņemšot. Vācieši izmēģināja paši un nekādas problēmas neatrada. Acīmredzot zemūdenes sasvēršanās uz vienu sānu ir kaut kas tāds, ko spēj pamanīt tikai grieķi, kuriem dzīvībai bīstami kļuvuši arī valsts uzkrātie parādi.
Tas viss notika pirms pāris gadiem, bet kanclere, to dzirdot, smejas atkal un atkal.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.