Kinorežisore Laila Pakalniņa pabeigusi jaunu spēlfilmu Picas un valsts svētku priekšvakarā stāsta, kāpēc uz dzīvi veselīgi paskatīties citādi
Valsts svētku nedēļā Lailas jaunā spēlfilma Picas piedzīvo pirmizrādi kinofestivālā Romā, bet neilgi pirms Ziemassvētkiem to sāks rādīt kinoteātros Latvijā. Jaunās filmas ideju režisore smēlās vēl tais laikos, kad strādāja laikrakstā Diena par komentētāju. Kādu dienu kolēģis viņai pārsūtīja komisku stāstiņu no ziņām par to, kā divi jauni picu cepēji nolemj aizņemties picērijā iekasēto naudu, taču tiek pieķerti, un sākas nebeidzama notikumu virkne ar bēgšanu, slēpšanos un pakaļdzīšanos.
Lai arī šogad 18.novembrī ar filmēšanu saistīti darbi režisorei liek būt Igaunijā, intervijā viņa dalījās domās par to, kāpēc Latvijā dzīvot un strādāt ir patīkami un vai kādreiz viņa varētu ķerties pie filmas par Latvijas politiku.
Ņemot vērā, ka tavā filmās ir daudz groteskas elementu, interesanti, vai kāds no pēdējā laika notikumiem Latvijā ir tik grotesks, ka tu par to labprāt taisītu filmu?
Nezinu, vai teiktu – groteska. Rakstot par manām filmām, parasti min ironiju. Ironijā, man liekas, mēs visi Latvijā peldam. Nepārtraukti. Paskaties apkārt! Mēs no savas komēdijas nevaram iziet, vienkārši izsmējušies. Vienu brīdi smejamies, otrā jau stipri jāraud. Staigājam kā pa laipu – vienā pusē smiekli, otrā asaras. Paņem jebkuru tēmu, piemēram, fotoradarus. Vai Vanšu tiltā kāpējus. Par eklēriem un tilta sargāšanu mēs smejamies. Līdz tas beidzas ar nāvi. Filmu par to es negribētu taisīt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.