Valsts iztērējusi miljonus nelietojamām informācijas sistēmām

"Luija XVI" stilā dizainēts apzeltīts dators. Nabagu zemē Latvijā atļaujas miljonus tērēt nelietojamām datorsistēmām. Foto: AFP/LETA
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas pašvaldības praksē lieto pavisam citas sistēmas, nevis tās, kuras izstrādājusi valsts

Valsts iztērējusi vairākus miljonus latu pašvaldību vienotās informācijas sistēmā, turklāt pavisam nesen par vairākiem simtiem tūkstošu latu tai uzlabota programmatūra. Praksē nevienā pašvaldībā šo sistēmu nelieto, svētdien vēsta Latvijas televīzijas raidījums “de facto”.

Lai pašvaldību darbiniekiem vienkopus būtu pieejami dati no dažādām iestādēm, jau kopš deviņdesmito gadu beigām valstī top pašvaldību vienotās informācijas sistēma (PVIS). Šim mērķim jau iztērēti vairāk nekā divi miljoni latu. Taču izrādās – lai arī sistēma ir bez maksas, lielākajā daļā pašvaldību tā nekad īsti nav lietota un patlaban no tās atteikušies arī pēdējie “mohikāņi”, kaut tikai pirms dažiem gadiem vēl slēgti vērienīgi līgumi par jaunu programmu izstrādi.

PVIS uzturētājs Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) spītīgi turas pie apgalvojuma, ka sistēmu joprojām lietojot 20 pašvaldības, tā arī gan nenosaucot – kuras. Tikmēr gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan atbildīgā ministrija atzīst – patiesībā ar šīs sistēmas programmām ikdienā vairs nestrādā nekur.

“Dažādu iemeslu dēļ. Bet pagaidām izskatās, ka pēdējā pašvaldība, kura bija lielākais pionieris un aktīvākais uzturētājs, Rēzeknes novads, arī ir pārgājusi uz citu produktu. (..) Kas attiecas uz pašvaldību programmatūras daļu, šķiet, ka tā būs jānoraksta zudumos,” norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis.

Viņa teiktajam piekrīt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Arnis Daugulis: “20 pašvaldību „log” ieraksti rāda, ka kaut kāda aktivitāte notiek, bet tas pats par sevi neliecina, ka viņi tiešām produktu lieto. Reālā situācija ir tāda, ka visās pašvaldībās tiek lietota cita sistēma. Tas ir fakts.”

Pašvaldības norāda, ka daudz ērtāku, labi uzturētu un regulāri atjaunotu programmatūru piedāvā privātā firma “ZZDats”. To lieto visas 119 pašvaldības, kaut par programmatūras izmantošanu ir jāmaksā. Piemēram, Babītes novads šim mērķim katru gadu atvēl 1500 latu un ar sniegtajiem pakalpojumiem ir apmierināts. Novada vadītājs Andrejs Encis arī uzsver – ar vienotas informācijas sistēmas izveidi valsts ir krietni nokavējusi.

“Manuprāt, jau sākumā bija pieļauta kļūda, kur pašvaldības tiešām aizgāja priekšā, ka katra pašvaldība veidoja kaut ko savu. (..) Valstij vajadzēja pirmajai radīt šo modeli, vienotu informācijas sistēmu (..),” situāciju komentē Encis.

Neskatoties uz to, vēl pavisam nesen pašvaldību vienotās informācijas sistēmā veikti kārtējie uzlabojumi. 2010.gadā nepilnus trīssimt tūkstošus latu vērts līgums noslēgts ar akciju sabiedrību “Exigen Services Latvia”. Uzņēmums bēdīgi slavens ar Valsts ieņēmumu dienesta “caurumainās” elektroniskās deklarēšanas sistēmas izstrādi. Pašvaldībām domātajās programmās uzlabojumi veikti saistībā ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā. Par šo pašu nodokli vienlaikus vairāk nekā 540 tūkstošu vērts līgums noslēgts arī ar “ZZDats”.

“Tas ir piemērs tam, ka šajā desmitajā, vienpadsmitajā gadā, kad šādi lēmumi tika pieņemti, acīmredzot, vai nu nebija iespējams, vai citu iemeslu dēļ netika identificēts tas, ka mēs faktiski radām dublējošu funkcionalitāti. (..) Šobrīd faktiskā situācija ir tāda, ka mums vienai un tai pašai vajadzībai ir divas sistēmas,” atzīst VARAM pārstāvis Daugulis.

Tikmēr VRAA klāsta, ka katrs līgums nozīmējot pavisam ko citu. Proti, “Exigen Services Latvia” nodrošinot vienotās informācijas sistēmas savietojamību un piekļuvi nepieciešamajiem datiem, lai jauno nodokli varētu aprēķināt. Savukārt “ZZDats” izstrādātās programmas paredz nodokļa aprēķināšanu un administrēšanu. Un vispār vairākus simtus tūkstošus latu vērtie līgumi attiecoties uz citu sistēmu, uzsver aģentūra. Bet neskaidrības un jautājumi rodoties no dažādās izpratnes par lietotajiem terminiem.

“Ar “Exigen Services” tiek slēgts līgums, lai uzlabotu valsts informācijas sistēmu savietotāju, respektīvi, informācijas sistēmu, caur kuru pašvaldības iegūst datus gan no reģistriem, gan priekš kādām citām programmatūrām. Te varbūt atkal (..) mums notiek neliels jēdzienu juceklis,” uzsver VRAA direktores vietniece Vineta Narnicka.

PVIS sākotnējā iecere valsts finansējuma trūkuma dēļ pajukusi, un patlaban notiekot tikai jau izstrādāto programmu uzturēšana. Tas izmaksājot aptuveni divus tūkstošus latu gadā. Tomēr VARAM uzsver, ka neveiksmīgā sistēma glābta vairs netiks. Tā vietā paredzēts vien izveidot vienotu platformu, lai pašvaldības ar valsti reģistru datiem varētu apmainīties viegli un ātri.

Vienlaikus gan VARAM neslēpj, ka ar VRAA darbu īsti apmierināti nav. Problēmas bijušas gan ar informācijas apmaiņu un nepilnībām projektos, gan termiņu izpildi.

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu