Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par šūnu receptoru pētījumiem

Nobela prēmijas ķīmijā laureāti Roberts Lefkovics (no kreisās) un Braiens Kobilka. Foto: AFP/LETA
Print Friendly, PDF & Email

G-proteīnu saistītie receptori iesaistīti daudzu slimību gadījumā, uz to pamata darbojas aptuveni puse no visiem mūsdienu medikamentiem

Nobela prēmija ķīmijā šogad piešķirta amerikāņu zinātniekiem Robertam Lefkovicam un Braienam Kobilkam par šūnu receptoru darbības izpēti. “Lefkovica un Kobilkas pētījumi ir izšķiroši izpratnei, kā funkcionē G-proteīnu saistītie receptori,” teikts Nobela komitejas atzinumā.

Kaut arī apbalvojums piešķirts ķīmijas jomā, pētnieku atklājumi vislielāko labumu ir nesuši medicīnas jomā, norādīja Nobela komiteja.

Lefkovics un Kobilka pētījuši šūnu G-proteīnu saistīto receptoru struktūru un darbību. Ar šiem receptoriem saistās vairums neirontransmiteru, kā acetilholīns, glutamāts, dopamīns, noradrenalīns, adrenalīns, histamīns, neiropeptīdi utt. Pateicoties G-proteīnu saistīto receptoru struktūrai, šūnas atbilde notiek dažu sekunžu laikā, ziņo LETA/AFP.

G-proteīnu saistītie receptori iesaistīti arī daudzu slimību gadījumā, kā arī uz to pamata darbojas aptuveni puse no visiem mūsdienu medikamentiem. Šo receptoru izpratne ir nodrošinājusi būtisku progresu medicīnas pētījumiem, norādīja Nobela komiteja.

69 gadus vecais Lefkovics ir biomedicīnas un bioķīmijas profesors Ziemeļkarolīnas Djūka universitātē, bet 57 gadus vecais Kobilka ir molekulārās un šūnu fizioloģijas profesors Kalifornijas Stenforda universitātes Medicīnas skolā.

Lefkovics atzina, ka gandrīz nogulējis svarīgo telefona zvanu, kurā viņam pavēstīts par saņemot balvu. “Es cieši gulēju, un iezvanījās telefons. Es to nedzirdēju. Man jāatzīst, ka guļu ar ausu aizbāžņiem, tāpēc mana sieva man iebakstīja ar elkoni: “Tev zvana.” Un tas bija zvans [no Nobela komitejas]. Pilnīgs šoks un pārsteigums,” sacīja Lefkovics.

Pērn Nobela prēmija ķīmijā tika piešķirta izraēliešu zinātniekam Danielam Šehtmanam par kvazikristālu atklāšanu.

Nobela balvu nedēļu pirmdien atklāja paziņojums par Nobela prēmiju medicīnā, kas šogad piešķirta Japānas zinātniekam Šinjam Jamanakam un britu biologam Džonam B.Gērdonam par cilmes šūnu pētījumiem. Savukārt Nobela prēmija fizikā otrdien piešķirta franču zinātniekam Seržam Arošam un viņa amerikāņu kolēģim Deividam Vainlendam par pētījumiem kvantu optikā, kas varētu pavērt ceļu uz tā dēvēto superdatoru izstrādi.

Ceturtdien taps zināms, kuram šogad tiks piešķirta Nobela prēmija literatūrā, bet Nobela Miera prēmijas laureāts tiks atklāts piektdien. Savukārt pirmdien, 15.oktobrī, būs zināms ekonomikas balvas ieguvējs.

Prestižās balvas zinātnes kategorijās pēckara periodā dominējuši amerikāņi.

Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).

Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem. Ekonomiskās krīzes dēļ naudas prēmijas apmērs samazināts no līdzšinējiem desmit līdz astoņiem miljoniem zviedru kronu (no 815 000 līdz 652 000 latu).

Nobela Miera prēmija tiks pasniegta Alfrēda Nobela nāves gadadienā – 10.decembrī – Oslo, bet pārējo prēmiju ieguvēji tajā pašā dienā tiks apbalvoti Stokholmā.

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu