Atstāja ļoti daudz vērtīga • IR.lv

Atstāja ļoti daudz vērtīga

4
Pēteris un Marta Sproģi ar trīs meitiņām. Kad vidējā meitiņa aizgāja mūžībā, Marta šajā fotogrāfijā pamanīja, ka visa ģimene skatās fotokamerā, bet Belliņa ar skatienu veras tālumā — debesīs, kā norādot uz mūžīgajām vērtībām.
Anda Burve-Rozīte

Vecākiem, kuri zaudējuši bērnus, Annija Logina izlēma palīdzēt, kad pati gada laikā zaudēja divas meitas, – izveidoja biedrību un portālu. Līdzīgu iniciatīvu sācis Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls un Stradiņu slimnīcas kapelāne Lelde Titava. Pirms pusotra mēneša meitu zaudējušais baptistu bīskaps Pēteris Sproģis uzskata, ka valsts atbalsts šādās situācijās ir minimāls un sabiedrības zināšanas, kā vecākiem palīdzēt, – niecīgas

No kristīgās konferences Horvātijā Marta un Pēteris Sproģi augusta nogalē atgriezās ļoti noilgojušies pēc savām trim meitām. Tovakar viņas ilgi sēdēja vecākiem klēpī, runājās, jokoja. Beigās visi pieci aizmiga Sproģu pāra platajā gultā. Nakts vidū, noguris no gulēšanas uz viena sāna, Pēteris vidējo meitu, četrgadīgo Belliņu, novietoja blakus uz matrača. Meita aiz rokas pievilka viņu klāt, un tā, rokās sadevušies, viņi aizmiga. 

Nākamais bija svētdienas rīts, kad Pēteris parasti ir aizņemts domās, jo gatavojas dievkalpojumam. Torīt, 26.augustā, kaut kā viss tika ātri izdarīts. Viņš modināja bērnus, spēlējās ar tiem. Ar Bellu šoreiz vairāk nekā ar abām pārējām meitām. Pēc tam visi pieci brauca uz baznīcu Valmierā – jubilejas dievkalpojumā Pēterim bija jāordinē jauns mācītājs. Belliņa baznīcā pārmaiņus atradās gan pie Pētera, gan pie Martas. Pēterim blociņā zīmēja puķītes, un viņš iečukstēja meitai ausī: es tevi ļoti mīlu!

Tie bija pēdējie skaistie Sproģu ģimenes brīži visiem pieciem kopā. Izejot no baznīcas, Belliņa aizrijās un zaudēja elpu. Medicīniskā palīdzība tika sniegta jau pēc 10 sekundēm. «Ja medicīnai bija paredzēts glābt, tur bija visas iespējas,» saka Pēteris. Arī viņš bija klāt, centās meitu elpināt. «Viņa skatījās man acīs, un redzēju, ka viņa domā – es palīdzēšu. Apkārt bija ap simt cilvēku. Visi lūdza Dievu, kā nu katrs prata. Perfekts scenārijs, lai notiktu brīnums. Bet viņa aizgāja. Redzēja manas acis un nākamās jau Dieva acis.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu