Nobela prēmija fizikā piešķirta par pētījumiem kvantu optikā

Nobela prēmijas fizikā laureāti Seržs Arošs un Deivids Vainlends. Foto: AFP/LETA
Print Friendly, PDF & Email

Zinātnieki cer, ka pētījumi var pavērt ceļu uz tā dēvēto superdatoru izstrādi

Nobela prēmija fizikā šogad piešķirta franču zinātniekam Seržam Arošam un viņa amerikāņu kolēģim Deividam Vainlendam par pētījumiem kvantu optikā, kas varētu pavērt ceļu uz tā dēvēto superdatoru izstrādi, ziņo LETA/AFP.

Abi pētnieki atzinību izpelnījušies par “novatoriskām metodēm, kas ļauj mērīt un manipulēt atsevišķas kvantu sistēmas”, teikts Nobela komisijas atzinumā.

Aroša un Vainlenda izstrādātās metodes “ļāvušas šajā izpētes laukā spert pirmos soļus jauna tipa superātru datoru būvei, pamatojoties uz kvantu fiziku”, atzinusi Nobela komiteja.

Viņu pētījumi ļāvuši uzbūvēt arī ārkārtīgi precīzu pulksteni, kas ir vairāk nekā simtreiz precīzāks par pašreizējo cēzija pulksteni un varētu būt pamats nākotnes laika standartam.

Abi zinātnieki specializējušies kvantu sasaistē, elementārdaļiņu fizikas fenomenā, kurš līdz šim ir pierādīts eksperimentāli, taču joprojām vāji izprotams.

Tas izpaužas tā, ka, divām daļiņām mijiedarbojoties, tās kļūst “sasaistītas”, tas ir, tās ietekmē viena otru no attāluma. Šī sasaiste saglabājas zināmu laiku arī pēc abu daļiņu nošķiršanas. Sasaistē esošās daļiņas ieņem tā dēvēto superpozīciju, kas ļauj cerēt uz superdatoru izstrādes iespējamību.

Šodienas datoros tiek izmantots binārais kods, kurā datus uzglabā bitos, kas var būt vai nu nulle, vai viens. Taču superpozīcijā esošs kvantu bits var būt gan nulle vai viens, gan nulle un viens vienlaicīgi.

Tas, domājams, paver iespējas daudzkārt palielināt datu ietilpību, kā arī ātrāk atrisināt sarežģītus matemātiskus uzdevumus, kas rodas, piemēram, klimata izmaiņu modeļu izstrādē vai kodu atšifrēšanā.

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu