Ekonomists: Aizbraukušie atgriezīsies, kad sāksim audzēt produktivitāti

Ekonomists Andris Strazds. Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Tas ir mīts, ka emigrācija ir Latvijas īpaši kļūdainas ekonomiskās politikas sekas

No Latvijas aizbraukušos cilvēkus varam motivēt atgriezties atpakaļ, tikai pietiekami strauji audzējot produktivitāti ekonomikā kopumā, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Nordea” bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Viņš domā, ka dažkārt Latvijā pārspīlējam emigrācijas problēmu, jo tā ir visas salīdzinoši trūcīgākās Eiropas daļas problēma – iedzīvotāji brauc meklēt lielākus ienākumus augsti attīstītajā Eiropas daļā. Tas notiek no Bulgārijas, Rumānijas, Polijas, Lietuvas, nedaudz mazāk no Igaunijas, kur ir augstāka produktivitāte un – jo augstāka produktivitāte, jo augstākas algas un zemāks stimuls doties prom vismaz tik ilgi, kamēr ir darbavieta, pat ja ienākumi ir zemāki. “Puslīdz civilizēti” dzīves apstākļi attīstītajā Eiropā maksā dārgāk nekā salīdzināmi dzīves apstākļi Latvijā, atzīmēja ekonomists.

Pēc “Nordea” bankas vecākā ekonomista teiktā, joprojām pastāv mīts, ka emigrācija Latvijā ir kaut kādas īpaši kļūdainas ekonomiskās politikas sekas. Taču tas neiztur salīdzinājumu kaut vai ar situāciju Polijā, kur, statistiski skatoties, nav bijusi krīze. Polijas ekonomika visu laiku augusi, bet arī no Polijas pēdējo desmit gadu laikā izbraukuši 5% iedzīvotāju – apmēram divi miljoni poļu pametuši valsti labākas dzīves meklējumos Lielbritānijā, Vācijā, Beļģijā un citviet Eiropā.

No Latvijas lielākā daļa emigrējušo ir aizbraukuši pirmskrīzes laikā, bet krīze vēl nozīmēja papildu cilvēku aizbraukšanu. “Cilvēki brauc prom, kad viņiem vairs nav darba, – ja pašam vai partnerim nav darba, tad cilvēki var sapakot koferus un braukt tur, kur darbs ir,” sacīja ekonomists, atzīmējot, ka to rāda arī 90.gadu Somijas pieredze.

Otrs iemesls emigrācijai ir ienākumu atšķirība – attīstītās ekonomikās pat par mazkvalificētu darbu var saņemt trīs četras reizes lielāku algu, jo ekonomikas produktīvā daļa dalās ar saviem ienākumiem arī ar mazāk produktīvo ekonomikas daļu, piemēram, pakalpojumu sektorā. Cilvēks, kas apkalpo klientus kafejnīcā, Lielbritānijā nav trīs reizes produktīvāks kā Latvijā. Ja produktivitāte atšķiras, tad par nelieliem procentiem, bet algas, ienākumu līmenis ir būtiski augstāks, jo produktīvā ienākumu daļa dalās ar neproduktīvo.

Ekonomisti to sauc par Balasas-Samuelsona efektu, kad augstāka produktivitāte ekonomikā kopumā nozīmē augstākus ienākumus visiem un augstāku cenu līmeni. Zemāk kvalificēti darbinieki brauc izmantot šo absolūto atšķirību, skaidroja Strazds.

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu