Elektrība «sit» biznesam • IR.lv

Elektrība «sit» biznesam

5
Foto — Andrejs Terentjevs, F64
Anita Brauna

Kāpēc galvenie elektrības patērētāji – uzņēmumi – par enerģiju Latvijā spiesti maksāt vairāk nekā citās reģiona valstīs?

Kad pirms pāris nedēļām parādījās ziņas, ka Latvenergo bijušos vadītājus KNAB tur aizdomās par astoņu miljonu eiro kukuļu saņemšanu, un tviterī sākās pukošanās par to ietekmi uz elektrības cenām, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce ierakstīja: «Elektrība Latvijā ir lēta, nevis dārga.» Mīts par lētu elektrību Latvijā ir tik spēcīgs, ka tā varā dzīvo pat cilvēks, kurš elektroapgādes uzņēmumā Latvenergo īsteno īpašnieka – valsts – tiesības. Realitātē uzņēmumi Latvijā jau gadiem par elektrību maksā vairāk nekā kaimiņos un par dārgu uzskatītajā Skandināvijā. Piemēram, valsts lielākais kokrūpniecības eksportētājs Latvijas finieris sarēķinājis, ka tā elektrības izmaksas ir par 50% lielākas nekā konkurentam Zviedrijā.

Ir gan Latvijā patērētāju grupa, kura uz Eiropas valstu fona patiešām par elektrību maksā uzkrītoši zemu cenu – tās ir mājsaimniecības. Taču mājsaimniecības patērē tikai vienu ceturto daļu no visas elektroenerģijas, bet pārējās trīs ceturtdaļas – uzņēmumi, un to elektrības izmaksas tā vai citādi atstāj ietekmi uz visiem iedzīvotājiem, kuri tāpēc vai nu saņem mazāku algu vai maksā vairāk par šeit ražoto pārtiku.

Eurostat dati rāda – jo vairāk elektrības uzņēmumi Latvijā patērē, jo tās cena ir lielāka, salīdzinot ar tāda paša apjoma industriālajiem lietotājiem citur Eiropā. Piemēram, vidēja maizes ceptuve vai piena ražotne 2011.gadā Latvijā par elektrību, neskaitot PVN, maksāja vairāk nekā Igaunijā, Lietuvā un jebkurā no Skandināvijas valstīm. Šī cena ir mazliet zemāka par vidējo rādītāju ES, taču lielākiem patērētājiem, piemēram, vērienīgākiem būvmateriālu ražotājiem tā jau sasniedz vai mazliet pārsniedz vidējo ES cenu. Pēc Energy.eu apkopotās informācijas, 2012.gadā Latvija statistikas tabulā izskatās mazliet labāk – Lietuva un Dānija elektrības dārdzības ziņā ir pakāpusies augstāk.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu