Zaigas Gailes biroja darbi izvirzīti Pasaules arhitektūras festivāla balvām 7

Arhitekte Zaiga Gaile pie Žaņa Lipkes memoriāla maketa. Foto: Lita Krone, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Nominācijās iekļauts Žaņa Lipkes memoriāls un brīvdienu māja Kaltenē

Latvijas arhitektu biroja SIA “Zaigas Gailes birojs” darbi nominēti Pasaules arhitektūras festivāla balvām, liecina informācija festivāla mājaslapā.

“Zaigas Gailes biroja” veidotais Žaņa Lipkes memoriālais muzejs līdzās citiem 15 pretendentiem nominēts kategorijā “Kultūra”, ziņo “Nozare.lv”.

Savukārt biroja izstrādātais brīvdienu mājas Kaltenē projekts “Lieldienu sala” līdzās 15 pretendentiem nominēts kategorijā “Māja”.

Pasaules arhitektūras festivāls norisināsies Singapūrā no 3. līdz 5.oktobrim.

“Zaigas Gailes birojs” izstrādātais brīvdienu mājas Kaltenē projekts “Lieldienu sala” 2010.gadā ieguva atzinību starptautiskajā Čikāgas arhitektūras un dizaina muzeja rīkotajā topā “The International Architecture Awards 2010”, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Zaiga Gaile.

 

Komentāri (7)

mariam 21.09.2012. 09.23

Kaut kāds Pasaules arhitektūras festivāls gan nav Venēcijas biennāle, kas uzskatāms par centrālo notikumu arhitektūrā pasaules mērogā, ne arī Pritckera balva, kas ir tāda kā arhitektūras Nobela prēmija, tomēr jauki, ka Zaiga Gaile tikusi tādā finālā. Tomēr šādu festivālu un pasākumu balvas – tas ir dikti subjektīvi, jo arhitektūra tiek vērtēta no bildēm. Taču atškirībā no teātra, kino vai kādas citas mākslas festivāliem, arhitektūru nevar uz tiem aizvest nevar, var tikai nospiedumus, attēlus, kas nav gluži tas pats, kas telpa un arhitektūra.

Bet tik un tā – Zaiga Gaile ir pēdējo divdesmit gadu Latvijas labākā arhitekte (un, lai nebūtu pārpratumu, – ne jau tikai starp arhitektēm sievietēm, bet starp visiem Latvijas arhitektiem). Un Lipkes memoriāls ir viens no pēdējo gadu Latvijas arhitektūras meistardarbiem, ko jāvērtē ne tikai ar acīm vien, bet arī citām maņām. Jo ēka ne tikai ļauj uzzināt, bet rosina arī sajust to, ko kara laikā paveicis Žanis Lipke.

+5
-1
Atbildēt

5

    Juris > mariam 23.09.2012. 21.00

    Jo ēka ne tikai ļauj uzzināt, bet rosina arī sajust to, ko kara laikā paveicis Žanis Lipke.
    ————————————————————————————-
    Trāpīgāk pateikt (ir jāpamana un jāsajūt) un trāpīgāk uzprojektēt ir grūti.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    mariam > mariam 21.09.2012. 09.57

    Vairāk par Lipkes memoriālu – http://www.a4d.lv/lv/bildes/...
    Un – Zaigas Gailes stāstījums – http://www.satori.lv/raksts/...

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    andris902 > mariam 21.09.2012. 09.47

    …nu, tad pie viena arī atcerēsimies, kuri bāleliņi parūpējās, lai Klintones vizītei piešķirtu pavisam citu kontekstu….

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    mariam > mariam 21.09.2012. 09.53

    Īsti nezinu pamatojumus tam Hilarijas atteikumam. Bet tā nu sanāk, ka muzejs vēl neskaitās īsti atklāts. Saprotu, ka kaut kāds nu, teiksim, nesaprašanās iemesls esot, ka muzejs nekoncentrējas uz holokaustu kā ciešanām, bet stāsta citu, latviešu stāstu – par drosmīgu un pašaizliedzīgu cilvēku, kurš, riskējot ar savu un tuvinieku dzīvībām glābis citus cilvēkus. Un ne tikai ebrējus, bet arī kara gūstekņus sarkanarmiešus, gan vēlāk – arī leģionārus.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    piziks > mariam 21.09.2012. 09.39

    Žorž, tieši tādēļ žēl, ka Hilarijas Klintones vizītes rīkotāji no ASV vēstniecibas atteicās savu patronesi vest uz Lipkes memoriālu, liedzot Klintonei redzēt gan labu Latvijas arhitektūru, gan liekot turpināt amerikāņiem uzturēt viedokli par latviešiem kā tikai žīdu šāvējiem, nevis — arī — ebreju glābējiem. ASV vēstniecībā laikam iefiltrējušies kādi LV nedraugi, kuri savu mērķi sasniedza.

    Par Zaigu Gaili/Gaileni kā šobrīd labāko, kaut vietēji atbilstoši neatzīto, Latvijas arhitekti piekrītu.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

Rinalds Āriņš 21.09.2012. 17.45

Klintone labi zināja, kamdēļ negāja uz pieminekļa atklāšanu, jo lielākie sponsori piemineklim ir Aivars Lembergs un viņa kompartijas laika čekisti Juris Savickis, Aldis Plaude u.c. Un pareizi, ka negāja.

Neko darīt, bet vēsturē atmiņā paliks A.Lemberga prastā un pretīgā ņirgāšanās pieminekļa pamatakmens likšanā, kas vienmēr aizēnos pieminekļa labo pamatdomu…

Skat. video no 2:47 min. (novēlots Paldies sava laika linka sūtītājām IR komentāros!):

http://nra.lv/video/268-lembergs-un-gailis-iemure-zana-lipkes-memoriala-pamatakmeni.htm?cnr=6

Mazliet pat žēl Zaigas Gailes, par kuras darba māksliniecisko vērtību neņemos spriest.

+1
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu