Jutos kā cietumniece • IR.lv

Jutos kā cietumniece

5
Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Indra Sprance

Valsts prezidenta bijusī padomniece Elīna Egle ir sarūgtināta, ka pērn palaidusi garām starptautiskā diplomāta karjeru Maskavā

Es tur ilgāk vairs nevarēju izturēt. Visu pavasari jutos kā tāda pils cietumniece, saka bijusī Valsts prezidenta padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos. Sarunai viņa izvēlējusies vīna bāru Garage Berga bazārā, tiesa, pusdienojam bez vīna, toties baudot personīgu saimnieka Jāņa Jenža un pārējās komandas uzmanību.

Sabiedrības uzmanības lokā Egle šogad nonākusi vairākkārt. Janvāra beigās internetā tika publiskoti viņai nozagti kailfoto, bet jūnija sākumā Valsts prezidenta kanceleja paziņoja par darba attiecību pārtraukšanu ar Egli. Tas izraisīja minējumu vētru par patiesajiem viņas aiziešanas iemesliem. Vai Egle gatava tos atklāt? «Aizgāju pēc abpusējas vienošanās,» saka Egle, norādot, ka viņas amats likvidēts. Viņa aiziešanu uztvērusi ar atvieglojumu, jo radies priekšstats, ka Andris Bērziņš vēlas būt nevis «prezidents – tautsaimnieks», bet gan «tautas prezidents», par ko liecinot arī viņa darba kārtība, kurā esot nevis ekonomikas problēmu risināšana, bet jautājumi par to, kurā datumā svinēt Otrā pasaules kara beigu gadadienu vai kā saliedēt sabiedrību.

Tomēr kuluāros izskanējušas arī citas versijas, arī tas, ka Eglei bija jāpamet Rīgas pils, jo bijušas aizdomas par spiegošanu Krievijas labā. «Tas bija vissmieklīgākais, es arī to dzirdēju,» saka Egle. Viņa skaidro, ka pagājušā gada sākumā, vēl strādājot Latvijas Darba devēju konfederācijā, piedalījusies atlasē uz vakanto amatu ANO Maskavas reģionālajā birojā un sīvā konkursā uzvarējusi. «Kopš pagājušā gada maija, kad bija tas trādirīdis ar jaunām partijām, premjera amata kandidātiem, man jau bija uz rokas ANO darba līgums par darba vietu Maskavā,» atklāj Egle. Kaut arī jūlijā pieņēmusi piedāvājumu strādāt prezidenta kancelejā, viņa piedāvājumu strādāt Maskavā tobrīd neesot noraidījusi, jo pašai vēl neesot bijis skaidrs, kā sastrādāsies ar prezidentu Bērziņu. «Mans uzstādījums bija tāds – es trīs mēnešus strādāju, un, ja redzu, ka manas idejas neiet uz priekšu vai mums ir kādas nesaskaņas ar prezidentu, es novembrī godīgi, kārtīgi braucu uz Maskavu, veidoju tālāk savu dzīvi un aizmirstu visu savu ideālismu par labiem darbiem, par Latvijas ekonomiku.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu