Postošais zibens • IR.lv

Postošais zibens

3
Trīs dienas pēc ugunsgrēka ne lāgā gulējis, ne ēdis, Haralds Sīmanis nevar aprast ar postažu. No kāda ugunsdzēsēju izglābta plastmasas futrāļa izceļ plakātu Dziesmas par sauli un tevi, LPSR valsts izdevniecība, 1981. «Šito mums aizliedza spēlēt,» aizdomājas. Labāk runā par pagātni nekā par šābrīža realitāti.
Ieva Puķe

Šovasar Latvijā elektriskā izlāde starp mākoņiem un zemi izraisījusi 10 ugunsgrēkus. Taču pēdējos gadu desmitos vēl lielākus zaudējumus Eiropā nodarījis zibensstrāvas elektromagnētiskais starojums, kura izraisītais pārspriegums bojā elektroierīces

Madonas pusē, Aronas pagastā, vasara ir zenītā. Sisina sien-āži, upeņu krūmi līkst zem ražas smaguma. Mūziķa Haralda Sīmaņa sieva Gita ogas salasa bļodiņā, aicina cienāties. Taču šī nav priecīga tikšanās saulainā dienā. Haralda acis ir apdzisušas, ierastais humors pazudis. No soliņa, uz kura apsēžamies, kā uz delnas redzama nesenā nelaime. Aivari, tumši dzeltenā vecā māja, kur iekārtotajā studijā komponēja Sīmanis, ir nodegusi līdz jumta malai. Veranda, kurā patika spēlēties abām Sīmaņu audžumeitām, pārvērtusies melnā skeletā, pilnā ar sodrējainām drazām. Ģimenes draugs Arvīds Ulme starp izdedžiem atradis Sīmaņa notis ar paša rakstītajiem dziesmu vārdiem, aiznesis žāvēties šķūnītī. Tur jumta caurumos rēgojas debesis, bet stūrī stāv piepūšamais matracītis, uz kura pirmās naktis pēc nelaimes nakšņoja Haralds ar Gitu. Blakus tam mūziķa lielākais dārgums – elektrisko ērģeļu klaviatūra. Sakususi, iespējams, vairs nebūs atjaunojama.

Nodega kā salmu namiņš
Sīmaņus Aivaros draudzīgi bija ielaidis īpašnieks. Māja nebija apdrošināta. Piektdien, 20.jūlijā, kad šeit izcēlās ugunsgrēks, ārā plosījās stiprs pērkona negaiss. Lai gan ēkai bija zibensnovedējs – Gita Sīmane rāda uz drāti, kas joprojām vaļīgi karājas pie vienas no apdegušajām sienām -, galvenā versija par nelaimi ir: zibens.

Līdzīga traģēdija, kāda, izskatās, risinājusies Aivaros, līdz jūlija beigām piemeklējusi vēl deviņas mājas dažādos Latvijas novados. Pēc Valsts Ugunsdzēsības un glābāšanas dienesta (VUGD) datiem, trīs ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir negaisa laikā notikusī zibensizlāde starp mākoņiem un zemi, šogad fiksēti Latgalē, tikpat – Rīgas reģionā. Divi – Vidzemē, bet Kurzemē un Zemgalē – pa vienam. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu