Vilks: jāvērtē eiro ieviešanas ieguvumi un zaudējumi • IR.lv

Vilks: jāvērtē eiro ieviešanas ieguvumi un zaudējumi

52
Finanšu ministrs Andris Vilks. Foto: Andrejs Strokins, F64

Krīze Spānijā liek uzdot jautājumus par Latvijas nākotni eirozonā

Tehniski un politiski Latvija būs gatava iestāties eirozonā, bet jānovērtē šī soļa ieguvumi un zaudējumi, tā žurnālam Ir paudis finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”), vērtējot eiro ieviešanu Spānijas krīzes kontekstā.

Ministrs ir pārliecināts, ka šogad eirozonā notiks «lielas izmaiņas», un tas viņu dara piesardzīgu. «Mums jābūt pietiekami pragmatiskiem, lai izsvērtu visus riskus,» viņš saka. «Decembrī, janvārī, februārī būs pietiekami plašs informācijas klāsts, lai pilnīgi saprastu, vai mēs to varam darīt [iestāties eirozonā – red.], vai ne. Tehniski un politiski, es domāju, Latvija to varēs izdarīt. Jautājums paliks: cik tas Latvijai var maksāt? Vajag izvērtēt ieguvumus un zaudējumus.»

Krīze Spānijā veidojusies līdz šim netipiskā scenārijā, Ir secina eksperti. Valdības līmenī te valdīja stingra fiskālā disciplīna, bet tieši privātais sektors ar nepārdomātu aizņemšanos uzpūta nekustamā īpašuma burbuli un radīja problēmas bankām, kas tagad prasa palīdzību valstij. Tā kā spāņiem bija iespējas aizņemties tieši eiro, tas radīja problēmas visai eirozonai.

Būs jāskatās, kādas struktūras eirozona izveidos, lai risinātu krīzi, tagad secina Vilks. «Ja mums būtu šodien jādara, es šaubītos, jo mums nav īstas analīzes, nav aprēķinu. Mēs nezinām, jo Eiropa pati nezina. (..) Pat ņemot vērā, ka, esot eirozonā, ir daudz, daudz, daudz plusu, ir jābūt ļoti uzmanīgiem,» uzskata finanšu ministrs.

Par eirozonas pastāvēšanas draudiem nule brīdinājis Starptautiskais Valūtas fonds, norādot, ka nav novērsti krīzi izraisījušie cēloņi un problēmas netiek risinātas.

Vairāk par Spānijas ietekmi uz eirozonu un Latvijas cerībām tai pievienoties lasiet Paula Raudsepa rakstā “Spānijas paradoksi” šodienas žurnāla Ir rubrikā “Analīze”.

Komentāri (52)

buchamona 19.07.2012. 08.38

Nez kādēļ, bet man šķiet, ka eiro nekur nepazudīs – pat ” spītējot” franču, spāņu utt pastrādātajām cūcībām. Gada laikā “mehānisms” eiro zonā ar kuru spāņi uzpūta burbuli, droši vien, tiks “demontēts” – citādi tas nemaz nevar būt :), tā kā – LV šķēršļus eiro zonai, ja tādi rastos, būtu vien jāmeklē Latvijā pašā.

Tas, kā eiro zonā ietilpstošās valstis velk viena otru no purva ārā, izskatās diezgan pārliecinoši. Latvijai šāda iespēja būtu vēl viens ” glābšanas riņķis” , ja kas. Un vēl jau – pievienošanās eiro zonai, tas būtu vēl viens solis tālāk no mūsu lāsta – Krievijas.

+12
-3
Atbildēt

1

    Maija > buchamona 19.07.2012. 15.29

    es gan nebūtu tik liels optimists. turklāt cūcības ir sastrādājuši visi. grieķi, portugāļi un spāņi ar to, ka grib dzīvot tik pat trekni kā vācieši un tāpēc ņēmuši kredītus uz nebēdu, bet vācieši ar to, ka vēlas pilnīgi visu saražot paši (pat fetas siera surogātus, skrūvejamos korķus vīnam un olīvas iepirkt no lētākās Tunisijas, uz Vidusjūras pludmalēm brauc ar saviem treileriem utt.), tai pat laikā savus ražojumus labprāt tirgo PIGS valstīs bez jebkādām ievedmuitām. Līdzsvaram jābūt!
    tā ārā vilkšana un palīdzēšana ir diezgan tizla un lempīga.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

disassociative 19.07.2012. 08.51

Vakardienas Kalnietes teiktajā ir sava daļa taisnības – ja lats nebūtu piesaistīts eiro, jau sen kāds būtu to pamatīgi devalvējis un nopircis Latviju ar visu pieeju jūrai, tikai bez cilvēkiem. Lats ir maza valūta un mums ir maza ekonomika un tas mums liek pieslieties kādai no lielajām valūtām. Cits scenārijs būtu, ja būtu nevis atsevišķi Latvija, Lietuva, Igaunija un Ziemeļvalstis, bet būtu, piemēram, kaut vai vienota Baltijas valūta. Tā kā nav, tad mums tomēr aizmuguri vajag.
Nu un noteikti nevajadzētu aizmirst, ka eiro zonas krahs vispirms ir izdevīgs tieši dolāram. Un nevajag aizmirst, kas ir SVF.

+10
-3
Atbildēt

0

Tane-Dane 19.07.2012. 10.47

”Valdības līmenī te valdīja stingra fiskālā disciplīna, bet tieši privātais sektors ar nepārdomātu aizņemšanos uzpūta nekustamā īpašuma burbuli un radīja problēmas bankām, kas tagad prasa palīdzību valstij”
_____________________________________________________________________________

Nabaga stulbās spāņu bankas, kuras izlaupīja alkatīgais privātais sektors! Tās pasakas ar katru dienu paliek smieklīgākas:((((((!

+9
-3
Atbildēt

1

    dace_roze_lmt_lv > Tane-Dane 19.07.2012. 12.51

    Это пояснение для дураков и на общем уровне “мировой прессы”.

    Испанский пузырь не возник бы, если бы правительство ввело ограничения на сделки по недвижимости, чтобы ограничить спекуляции.

    Ответ очень простой, почему Испания стала плохой Испанией: когда кончился режим Франко, страна была нищей, чтобы быстро стать богатыми, они стали строить и продавать свою недвижимость, каковые продажи стали значительной, до 30 %, частью экономики. Когда в мире начался кризис, у мирового среднего класса кончились деньги, и он перестал испанскую недвижимость покупать.

    И Испания с Португалией упали.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu