Tas, ka nezinu, kur patlaban atrodaties jūs, lasot šīs rindas, būtu tā kā skaidrs. Taču man ir pretrunīgas sajūtas arī par to, kur rakstīšanas brīdī atrodos pati
Kaut sēžu uz krēsla redakcijā, domās esmu tālu prom no Rīgas – Grieķijā, Krievijā, Āfrikā. Un esmu droša, ka drīz tur būsit arī jūs. Jo tāda šonedēļ ir mūsu žurnāla stāstu ģeogrāfija.
Grieķijas traģēdijā tuvojamies pavērsienam, kad bezgalīgas šausmas jānomaina šaušalīgam galam. Pretrunas tādā brīdī ir obligāta sižeta daļa. Kāda sabiedriskās domas aptauja rāda – 78% pilsoņu pieprasa valdībai darīt «visu iespējamo», lai Grieķija paliktu eirozonā, kaut gan tikko parlamentā vairākums savēlējis tieši pretēju uzskatu politiķus, kas sola parādīt durvis starptautiskajiem aizdevējiem un viņu finanšu disciplīnas žņaugiem. Ar ko šis haoss beigsies grieķiem un eiro?
Krievijā liek aizķerties ne tikai protesti pret samenedžēto pseidodemokrātiju, bet arī intervija ar ietekmīgo kaimiņvalsts miljardieri Pjotru Avenu. Latviešu strēlnieka mazdēls laikam ir bagātākais cilvēks, kas jebkad saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Kāda ir dzīve starp varu un nostalģiju?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.