Šodien beidzot sapratu jēdziena «alkatība» īsto nozīmi. Redzēju, kā tēvs un dēls pēc veļas mazgāšanas cenšas sašķirot zeķes
«Kungs, atsūti man, lūdzu, normālu vīrieti! Tādu, kuram daudz naudas! Es taču nelūdzu, lai tu samazini benzīna cenas…»
Kāds pilsonis ierodas iespējamās darbavietas kadru daļā. «Nākamos trīs mēnešus jūsu alga būs 200 latu, pēc tam – 400 latu.»
«Labi, es atnākšu pēc trim mēnešiem.»
Pie veikala durvīm piestiprināto norādi «Strādājam no 8 līdz 22 bez pusdienas pārtraukuma un brīvdienām» es katru reizi uztveru kā sūdzību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.