Biodegvielas ražotāji sākuši niknu cīņu par valsts subsīdiju miljoniem, kurus jaunais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sauc par naudas dedzināšanu un vēlas ietaupīt. Aizvadītajos gados nodokļu maksātāji «zaļajā» degvielā jau ieguldījuši 67 miljonus latu, taču tirgus apstākļos šī nozare nespēj izdzīvot
No katriem 20 mašīnas bākā ielietajiem benzīna litriem viens ir biodegviela. Visticamāk, importēta, jo Latvijas lielākais bioetanola ražotājs Jaunpagasts Plus pēdējo gadu faktiski pavadījis dīkstāvē. Kopš Latvija pēc citu ES valstu parauga no 2005.gada subsidē biodegvielas ražošanu, šis uzņēmums saņēmis jau vairāk nekā 21 miljonu latu no valsts budžeta, tomēr pērn, kad subsīdijas pirmo gadu vairs netika piešķirtas, nav spējis patstāvīgi turpināt ražošanu.
Tagad Jaunpagasts Plus un otrs lielais subsīdiju saņēmējs, biodīzeļa ražotājs Bio-Venta prasa Ekonomikas ministrijai (EM) atsākt iepriekšējo gadu atbalsta politiku. Tā par katru biodegvielas litru uzņēmējiem no valsts ļautu iekasēt 20-40 santīmus atkarībā no degvielas veida.
Ministrs Daniels Pavļuts (Zatlera Reformu partija) uzskata, ka subsīdijas nedod vajadzīgo efektu un nav jāturpina. Viņam neiebilst arī mazāki ražotāji, kas nesēž uz valsts naudas adatas. Taču nemieru ceļ lielās biodegvielas ražotnes, kuru pārstāvji iepriekš krietnas summas ziedojuši partijām, kas pēc ārkārtas vēlēšanām ir zaudējušas politisko ietekmi vai teikšanu par enerģētikas jomu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.