Somu skolas paradokss • IR.lv

Somu skolas paradokss

4
Pauls Raudseps

Viņu mērķis nebija kļūt par labākajiem pasaulē. Viņi vienkārši rūpējās par bērniem

Pirms 40 gadiem Somijas izglītības sistēma bija nasing spešel. 60.gados tikai desmitā daļa pieaugušo somu bija turpinājuši skoloties pēc 9.klases, universitātes diploms bija liels retums. Somijas izglītības līmenis bija salīdzināms ar Malaiziju vai Peru. 

Vienas paaudzes laikā situācija ir radikāli mainījusies. 2000.gadā, kad Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD pirmo reizi veica PISA (Programme for International Student Assessment) starptautisko piecpadsmitgadīgo skolēnu prasmju salīdzinājumu, Somijai bija vislabākie rādītāji no 43 pētījumā aplūkotajām pasaules attīstītajām valstīm. Mūsdienās Somijā 99% jauniešu 16 gadu vecumā ir obligātā izglītība, 60% iestājas augstākajās izglītības iestādēs un 50% tās pabeidz. 

Somijas sekmes, dabiski, ir izsaukušas milzīgu interesi. Visur, gan attīstītās, gan attīstības valstīs izglītības jautājumi ieņem aizvien nozīmīgāku vietu sabiedrības dienas kārtībā. Turklāt tieši pēdējās desmitgadēs, laikā, kad Somija panāca tik būtisku kvalitatīvu izrāvienu, citās bagātās OECD valstīs izglītības kvalitāte ir stagnējusi. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu