Nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” 39

"airBaltic" lidmašīnas. Foto: Andrejs Terentjevs, F64
Sanita Jemberga
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic, kurā valstij pieder 52,6%, bet privātajam akcionāram Baltijas Aviācijas sistēmas – 47,2%, nonākusi lielās finanšu grūtībās. Satiksmes ministrija beidzot oficiāli apliecinājusi, ka nacionālās lidsabiedrības neauditētie pērnā gada zaudējumi sasnieguši lielākos uzņēmuma vēsturē – 34,2 miljonus latu.

Latvijas valdībai ir jāšķiras, vai ieguldīt miljonus, lai glābtu uz maksātnespējas slikešņa esošo lidsabiedrību, uz budžeta rēķina. Tieslietu un Satiksmes ministrijas jau vērsušās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par Vācijā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja bēguļojošo lidsabiedrības vadītāju Bertoltu Fliku.

Saturs

1. Vēsture
2. Akciju pārdošana
3. Akcionāru līgums
4. Flika “zirneklis” 
5. Zīmola pārdošana 
    5.1. Zīmolu atpirkšanas piedāvājumi
6. Tiesvedība ar lidostu 
7. Valsts ieguldījumi 
8. Potenciālie pircēji 
9. Oligarhu kriminālprocess


Jaunākās ziņas

 

1. Vēsture

airBaltic 1995.gadā dibināja Latvijas valsts (51,07%), dāņu, zviedru un norvēģu lidsabiedrība Scandinavian Airlines System jeb SAS (38,16%) un investīciju fondi: zviedru Swedfund International Aktiebolag (5,23%) un dāņu Investeringsfonden for Ostlandene (5,23%).

Tagad tā pieder Latvijas valstij (52,6%) un SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (47,2%). Neliels skaits (0,2%) akciju pieder Krievijas aviācijas uzņēmumam TransAero. Puse BAS akciju pieder lidsabiedrības prezidentam Bertoltam Flikam, otra puse 2010.gadā par vienu eiro pārdota Bahamās reģistrētam investīciju fondam Taurus Asset Management Fund Limited, kas tiek uzskatīts par saistītu ar Krievijas miljardieri Vladimiru Antonovu.

airBaltic ir 34 lidmašīnas – 16 Boeing, astoņas – Bombardier Q400NextGen un 10 Fokker-50s, no kuriem 2011.gadā uzņēmums atteiksies. 2010.gadā tā tirgus daļa Latvijā bija 66% un Baltijā 50%. Tas pārvadāja vairāk nekā trīs miljonus pasažieru.


2. Akciju pārdošana

2008.gada decembrī SAS piedāvāja Latvijas valdībai atpirkt tai piederošos 47,2% akciju par 47 miljoniem latu – 14 miljonus par akcijām, 33 – par SAS garantētu aizdevumu. Ivara Godmaņa vadītā valdība pēc toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera (abi – LPP/LC) ieteikuma no iespējas atteicās. 

Akcijas caur BAS pieteicās iegādāties lidsabiedrības prezidents Fliks, darījumu Latvijas ekonomikas lejupslīdes pīķa brīdī kreditēja Antonova Latvijas krājbanka. Jau toreiz izskanēja aizdomas, ka aiz darījuma vīd vietējo oligarhu ēnas. Pēc tam kad BAS 2010.gadā par vienu eiro pārdeva pusi akciju Taurus, par BAS valdes locekli kļuva Janeks Jeļkins, kas pirms tam strādāja Latvijas krājbankas akcionāra a/s West Investment padomē. Šis uzņēmums tiek saistīts ar Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēm LK akciju pārdošanas procesā.

3. Akcionāru līgums 

Valsts un mazākumakcionāra attiecības regulē airBaltic akcionāru līgums. Spēkā esošais līgums modelēts uz tā līguma bāzes, kas savulaik bija noslēgts starp SAS un Latvijas valdību. Pēc tam kad SAS pārdeva akcijas Flikam, jauno akcionāru līgumu ar viņu 2009.gada 4.martā parakstīja aizejošais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP). Tas vairākos punktos atšķiras no SAS līguma. Tāpat kā SAS līgumā, uzņēmuma valdi nominē privātais akcionārs (valdē ir vienīgi Fliks). SAS līgumā uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amats pienācās Latvijas valstij, bet šis to stingri nenosaka.

Šlesera parakstītais līgums ir paplašinājis airBaltic valdes pilnvaras un kontroli pār visiem lielākajiem lidsabiedrības darījumiem nodevis Flika rokās. Bez valsts kā lielākā īpašnieka akcepta Fliks var slēgt līdz 10 miljoniem eiro vērtus līgumus, tos izbeigt vai grozīt. SAS līgums noteica, ka valde var izlemt par līgumiem līdz 1 miljonam dolāru. Turklāt SAS līgums ierobežoja arī valdes pilnvaras bez padomes akcepta lemt par izdevumiem un investīcijām, kas ir lielākas par trim miljoniem dolāru. Šāda punkta Šlesera parakstītajā līgumā nav.  Bez saskaņošanas ar padomi Fliks kā valde var lemt arī par airBaltic floti, turklāt ne tikai par gaisa kuģu iegādi, bet arī atsavināšanu (pārdošanu), kā arī lidmašīnu nomu

2010.gadā, ieguldot uzņēmuma pamatkapitālā 15,8 miljonus, valdība tam bija pievienojusi prasību pastiprināt uzraudzību un piešķirt valdībai noteiktas tiesības valdes locekļu nominēšanā. Tas nenotika, jo līgumu iespējams mainīt tikai ar abu pušu piekrišanu. Uz visiem Latvijas valdības piedāvājumiem to mainīt saņemts noraidījums. 2010.gada 30.aprīlī, saskaņā ar Valsts kancelejas interpretāciju, līgums tika papildināts, nevis noslēgts jauns. 

2010.gada 22.septembrī, īsi pirms 10.Saeimas vēlēšanām, Valdis Dombrovskis vērsās Ģenerālprokuratūrā  ar lūgumu izvērtēt Šlesera slēgtā līguma atbilstību valsts interesēm. 2011.gada janvārī Ģenerālprokuratūra izbeidza pārbaudi. Rezultāti bija slepeni un neviena no pusēm tos neatklāja, bet pārbaudes rezultāti nozīmē, ka likumsargi nav saskatījuši pamatu tālākai izmeklēšanai.

 

4. Flika “zirneklis”

Uzreiz pēc akciju nopirkšanas Fliks sāka būvēt firmu “zirnekli”, un tas turpinājās nākamos trīs gadus – līdz 2011.gadam. Ar BAS saistītais firmu tīkls aptver daudzas lidsabiedrības vajadzības – lidmašīnu virszemes apkalpošanu, pilotu pakalpojumus, uniformas, grāmatvedību, apsardzi, uzkopšanu, taksometru firmu, kuras klientu vairākums ir lidsabiedrības pasažieri. Viens atzars bija plānots tā, lai airBaltic zīmolu nodotu izmantošanai viesnīcās. Sākumā privātās rokās bija arī lojalitātes programma Baltic Miles. Daži atzari, piemēram, aviācijas degvielas piegāde, nav iedarbināti un stāv neaktīvi. Saskaņā ar Lursoft datu bāzes informāciju, 2011.gada augustā BAS ir līdzīpašiece 16 dažādos uzņēmumos.

Citi līdzīpašnieki daļā uzņēmumu ir Valda Zatlera padomnieks Vasīlijs Meļņiks, Andra Šķēles ģimene, bijušais Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis, Turcijas uzņēmums, kas bija saistīts ar lidostas celtniecības plāniem u.c.

Saskaņā ar Lursoft datiem (piekļuve 2011.gada 4.augustā), shēmas centrā atrodas BAS. Tam pieder puse un vairāk daļu sešos uzņēmumos – SIA North Hub (100%), SIA North Hub Services (50%), SIA AirBaltic Hotels (100%), SIA North Hub Fuel (50%), SIA RIJA LV (50%) un SIA Baltic Taxi (70%). Tiem savukārt pieder daļas vēl sešos uzņēmumos – Taxi Media (50% Baltic Taxi), L Nami, North Hub Cleaning, ZZZ-Art (visas 100% North Hub), North Hub Security (90% North Hub) un North Hub Cleaning Services (51% North Hub). BAS ir kontrolējošais uzņēmums arī Kiprā reģistrētajai Baltic Airlines Services, kas sniedz pilotu pakalpojumus.

No shēmas pazuduši uz citiem īpašniekiem reģistrēti SIA Online Travel Agency un SIA Baltic Miles (abi pieder airBaltic koncernam, ir neaktīvi) un SIA FLS (2011.gada maijā pārdots SIA Baltic Terminal, kas tobrīd pārsaukts par SIA Invest VIA un pieder SIA Bridge Capital. Starp tā amatpersonām bijis Gilads Regevs, kurš pēc Dienas koncerna pārdošanas Viesturam Koziolam tika iecelts par padomes vadītāju uzņēmumā a/s Žurnāli un diena, kuras uzdevums bija pārvaldīt jauno aktīvu. (atsauce http://www.financenet.lv/zinas/342569-dienas_kontrolpaketes_parvaldisanai_koziols_nodibina_jaunu_uznemumu)

Izskanējušas bažas, ka šādā veidā vērtīgie uzņēmuma aktīvi iznesti ārpus uzņēmuma un nodoti ar Fliku saistītu uzņēmumu rokās. Arī uzņēmuma padome 2011.gadā konfidenciālā ziņojumā Satiksmes ministrijai norāda, ka “šajā klasiskajā interešu konflikta situācijā sabiedrības intereses nav aizsargātas un atkarība no BAS kontrolētajiem uzņēmumiem ir ļoti pieaugusi.” 2011.gada 2.septembrī saskaņā ar Valda Dombrovska valdības lēmumu Satiksmes un Tieslietu ministrija vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot novērtēt, vai Fliks kā valsts amatpersona nav izmantojis dienesta stāvokli un nav noticis amata noziegums. Iesnieguma centrā ir tieši “zirneklis”.

Valdība 2011.gadā divas reizes mēģināja nomainīt Fliku. Valsts pārstāvji padomē divreiz lūdza to iekļaut darba kārtībā. Lai tas nenotiktu, privātais akcionārs BAS atsauca savus padomes locekļus un padarīja pārraugošo institūciju lemt nespējīgu. Lai Fliku atceltu, tam ir jāpiekrīt četriem no pieciem padomes locekļiem.

5. Zīmola pārdošana

2009.gada 22.decembrī airBaltic un BAS noslēdza preču zīmju pārdošanas līgumu par 13 miljoniem eiro. To bez iebildumiem akceptēja uzņēmuma padome, kurā valsti pārstāvēja Vigo Legzdiņš un Satiksmes ministrijas ierēdņi Arnis Muižnieks un Daiga Falkane.

B.Flika mutiskajā prezentācijā, uz kuras pamata tika pieņemts lēmums par pārdošanu, nebija nekādu būtisko nosacījumu par samaksas noteikumiem, termiņiem, zīmola izmantošanas nosacījumiem. Tās saturs attiecās uz ieguvumiem no vienotas zīmola izmantošanas. Padome darījumu akceptēja bez papildus nosacījumiem, uzklausot B.Flika pieņēmumu, ka zīmolus varētu atgriezt piecos gados.

Paketē ietilpa preču zīmes airBaltic, airBaltic.com, airBaltic Travel.com, airBalticHotels, Baltic Miles un Baltic Taxi. Auditorfirmas Ernst & Young Lietuva veiktais novērtējums to vērtību lēsa starp 6,5 – 13 miljoniem eiro.

Tajā pašā dienā starp minētajām pusēm noslēdza licences līgumu, kurā airBaltic uzdeva par pienākumu par preču zīmju iznomāšanu ik mēnesi maksāt 0,7% no uzņēmuma apgrozījuma, kas ir aptuveni 140 000 EUR mēnesī.

Sabiedrība par notikušo darījumu uzzināja pēc astoņiem mēnešiem. 2010.gada augustā, kad airBaltic iesniedza gada pārskatu. Tika skaidrots, ka tas bijis nepieciešams uzņēmuma bilances uzlabošanai, jo bija ieildzis pamatkapitāla palielināšanas process un uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs, kā rezultātā banka neizsniegtu aizdevumu jauno lidmašīnu līzingam.

2010.gada 16.decembrī BAS preču zīmes ieķīlāja Latvijas krājbankā.

5.1. Zīmolu atpirkšanas piedāvājumi

Saskaņā ar uzņēmuma padomes valdībai 2010.gada martā sniegto ziņojumu, kam noteikta ierobežota pieejamība, līgums neparedz preču zīmju atgūšanas mehānismus. airBaltic ir pirmpirkuma tiesības, kas jārealizē mēneša laikā kopš piedāvājuma saņemšanas. Līgums nefiksē summu, par kādu preču zīmes jāatpērk.

2009.gada 22.decembrī BAS izteica airBaltic pirmo atpirkšanas piedāvājumu. Maksājamā summa aplēsta 13 miljonu eiro vērtībā, no kuras atskaitāms airBaltic jau samaksātais par preču zīmju izmantošanu, bet kurai pieskaita LIBOR mēneša likmi + 3,5% gadā. Uzņēmumam arī jābūt pozitīvam pašu kapitālam un brīviem finanšu līdzekļiem vismaz 15% apjomā no pērnā gada apgrozījuma. Piedāvājums ir spēkā līdz 2019.gada 22.decembrim un BAS apņēmies to neatsaukt.

2010.gada 17.septembrī B.Fliks nosūtīja piedāvājumu Satiksmes ministrijai, piedāvājot valstij atpirkt preču zīmes.

2010.gada 2.decembrī B.Fliks Satiksmes ministrijai izteica nedaudz citādāku piedāvājumu. Tajā kā alternatīva iepriekš izteiktajam priekšlikumam piedāvāta preču zīmju ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā, ko SM novērtēja kā mēģinājumu palielināt BAS piederošās daļas, ja valsts nepiekristu iemaksāt līdzvērtīgu summu. Līdz ar to valsts varētu zaudēt akciju vairākumu lidsabiedrībā.

6. Tiesvedība ar lidostu

2010. gadā airBaltic iesniedza tiesā prasību pret lidostu Rīga par zaudējumiem, kas rodas no labvēlīgākiem nosacījumiem zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair 10,7 miljonu latu apjomā. Lidosta iesniedza pretprasību pret airBaltic par samaksas piedziņu par airBaltic sniegtajiem pakalpojumiem 7,15 miljonu latu apjomā.
airBaltic arī vērsās Konkurences padomē par lidostas ļaunprātīgi izmantotu dominējošo stāvokli, piemērojot lidsabiedrībām nevienlīdzīgu maksu par pakalpojumiem. Konkurences padome vēl nav paziņojusi lēmumu.

2011.gada aprīlī abas puses paziņoja, ka panākušas mierizlīgumu, kura visi nosacījumi nav publiskoti. Ir.lv iegūtā informācija liecina, ka tas ļauj airBaltic parāda pamatsummu nemaksāt līdz 2014.gadam. Atcelta arī prasība veikt priekšapmaksu par lidostas pakalpojumiem.

7. Valsts ieguldījumi

2010.gada maijā Valda Dombrovska vadītais Ministru kabinets piekrita ieguldīt 15,8 miljonus latu airBaltic pamatkapitālā (kopā ar BAS ieguldījumu tie ir 30 miljoni latu). Naudu ņem no cita valsts uzņēmuma – Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) – uzkrājumiem, liekot tam iegādāties konvertējamās obligācijas. Tajā pašā gadā LVRTC noraksta gandrīz pusi to vērtības 7,4 miljonu latu apjomā kā nodrošinājumu pret aktīva vērtības krišanos. (LETA, Norakstot “airBaltic” konvertējamo obligāciju vērtību, būtiski sarukusi LVRTC 2010.gada peļņa, 2011.gada 2.augusts). Publiski nav zināms, kas apmaksāja BAS obligācijas. Fliks valdībai solīja, ka pēc pamatkapitāla palielināšanas vairāk naudas nebūs nepieciešams un uzņēmums strādās ar peļņu.

2011.gadā BAS vērsās valdībā ar aicinājumu vēlreiz palielināt pamatkapitālu. Ilgstoši netika atklāts, ka kompānijai ir smagi zaudējumi un tā ir maksātnespējas priekšā – BAS runāja par vajadzību ieguldīt attīstībā un jaunu lidmašīnu pirkšanā. Auditoram atsakoties apstiprināt gada pārskatu, 2011.gada augustā Satiksmes ministrija nosauca neauditēto skaitli – uzņēmums pērn zaudējis 34,2 miljonus latu. 2011.gada pirmajos sešos mēnešos zaudējumi sasnieguši 28,3 miljonus pirms nodokļu nomaksas.

BAS apgalvoja, ka izteikusi valdībai trīs piedāvājumus: izpirkt valsts akcijas, pārdot savas vai palielināt kapitālu proporcionāli. Pirmais un trešais piedāvājums Satiksmes ministrijā nav ticis iesniegts. Par savām akcijām BAS vēlas saņemt vismaz 91 miljonu.

2011.gada 23.augustā valdība uzdeva piesaistītajam konsultantam IBS Prudentia tālāk izvērtēt divus variantus – akciju atpirkšanu no BAS un proporcionālu kapitāla palielināšanu. Lai novērstu negatīvo pašu kapitālu, ir nepieciešami 60 miljoni latu. Valdība nolēma, ka glābšanā piedalīsies, ja tiks izpildīti četri nosacījumi: nomainīt airBaltic vadību, veikt izmaiņas statūtos un akcionāru sadarbības līgumā, kā arī lidostu Rīga saglabāt kā airBaltic bāzes lidostu.*

8. Potenciālie pircēji

2010.gada maijā premjera Valda Dombrovska vizītes laikā Ķīnā interesi par airBaltic akciju iegādi izrādīja ceturtā lielākā lidsabiedrība Hainan Airlines. Piedāvājums tika noraidīts, jo valdība nebija lēmusi par akciju pārdošanu.

2011.gada jūlijā, kad valdība lēma par izeju no uzņēmuma finansiāli kritiskās situācijas, tika saņemti divi potenciālu investoru priekšlikumi – vienu izteica BAS līdzīpašnieks Taurus, piedāvājot ieguldīt 10 miljonus latu. Kad valdība to noraidīja, identisku piedāvājumu izteica Lielbritānijā reģistētā Ocean Sky Aviation Ltd. Arī tas pēc IBS Prudentia ieteikuma tika noraidīts. Pircēju abos gadījumos pārstāvēja zvērināts advokāts Lauris Liepa.

2011.gada pavasarī uzņēmējs un Zatlera padomnieks Vasīlijs Meļņiks pie premjera Valda Dombrovska atveda Ukrainas Privatbank akcionārus Igoru Kolomoļski un Genādiju Bogoļubovu. Sarunā viņi minējuši, ka viņus interesē arī aviācija, pieder daļas Ukrainas aviokompānijā Aerosvit un vēl dažās, un „viņi ved sarunas par airBaltic“. Uz jautājumu, ar ko viņi runā, atbilde bijusi: „Ar Andri Šķēli.”

9. Oligarhu kriminālprocess

2011.gada 20.maijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka kriminālprocesu par virkni amatnoziegumu – naudas atmazgāšanu, dienesta stāvokļa izmantošanu, kukuļņemšanu un nodošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, sauktu par “oligarhu kriminālprocesu”, jo tā pamatā ir aizdomas, ka Andrim Šķēlem, Aivaram Lembergam un Aināram Šleseram slēpti pieder daļas uzņēmumos, kas nav atrodami viņu amatpersonas deklarācijās. Viens no figurantiem – Fliks – pēc kriminālprocesa sākšanas aizbēga uz Vāciju.

Saeimai nosūtītajā pieprasījumā atļaut kratīšanu A.Šlesera dzīvesvietā norādīts, ka Šleseram slēpti varētu piederēt BAS kapitāldaļas. Tajā arī minēts, ka 2009.gada 17.decembrī, gatavojoties 10.Saeimas vēlēšanām, Šlesers pieprasīja Flikam noslēgt fiktīvus reklāmas līgumus ar vairākiem medijiem par it kā airBaltic vai Live Riga reklamēšanu, lai gan realitātē reklāmas laiks bija domāts Šleseram un viņa partijas LPP/LC popularizēšanai.

2011.gada 22.augustā, dienu pirms valdības lēmuma par iespēju vēlreiz palielināt uzņēmuma pamatkapitālu, Fliks Kijevas lidostā tikās ar Šķēli un viņa labo roku Hariju Krongornu, kurš apsūdzēts digitālgeitā. Klāt bija arī Krājbankas pārstāvji. Šķēle apgalvoja, ka tikšanās bijusi nejauša un viņam airBaltic nekas nepieder.


Atsauces

* Šķirklis neatspoguļo ieguldījumus pamatkapitālā, kas veikti pirms SAS akciju pārdošanas

 

Komentāri (39)

putekliic 06.09.2011. 13.30

Vai nav paradokss – Šlesers priekšvēlēšanu rullītī AB pasniedz kā savu milzu sasniegumu, par kur viņām, iespējams, draud krimināls, bet cēlie cīnītāji pret oligarhiem nez kāpēc nemaz naizmanto to, ka, šajā afērā nodokļu maksātāji riskē zaudēt miljonus! Brīnumzeme!!

+8
0
Atbildēt

0

aldis_grunde 06.09.2011. 13.13

Jāatzīst, raksts visumā korekts, ir pieminēti tikai fakti un nav nekādas interprtācijas. Dažus faktu interesantus virknējumus jau var arī ignorēt. 🙂

Vienīgi pašā sākumā pietrūkst dati par kompānijas apgrozījumu, tā pieaugumu vai kritumu. Bez tā zaudējumu summa ir grūti uztverama. Un aizvien nav skaidrojumu par zaudējumu iemesliem.

+6
0
Atbildēt

5

    piziks > aldis_grunde 07.09.2011. 09.52

    Sanita Jemberga!
    Vai IR komandai, cenšoties būt godīgai pret visiem vēlētājiem, pirms ārkārtas vēlēšanām nebūtu vērts izvērtēt/panalizēt Vienotības kā partijas un Valda Dombrovska kā iepriekšējās vēlēšanās uzvarējušās partijas premjera rīcību, pagājšruden Satiksmes ministriju kā popkorna tūtiņu, iespējams, pavirši un, iespējams, bezatbildīgi — ar visu AirBaltic! — atgrūžot ZZS kā vēl arvien apkarojama oligarha, kaut labākā no iespējamajiem (?) koalicionāriem, kabatas partijai? Vēl jo vairāk tādēļ, ka Dombrovskis pats kaut ko tā līguma ar aB sakarā bija parakstījis, un, protams, arī tādēļ, ka aB nu nāksies glābt par budžeta — atlikušo nodokļmaksātāju un Vienotības allaž kritizēto “ne visai gudro vēlētāju” naudu?

    Šai sakarā, Sanita, IR lasītājiem, iespējams, būtu interesanti ievērtēt Tavu viedokli un salīdzināt to ar Aivara Ozoliņa un arī Nellijas L. pārdomām. Kā domā Tu pati, — ja nu šo ideju IR redakcija uzskatītu par publiskai uzmanībai nevērtīgu?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Anda Burve-Rozīte > aldis_grunde 06.09.2011. 18.28

    Labs ieteikums, paldies.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Anda Burve-Rozīte > aldis_grunde 06.09.2011. 13.52

    Mēs papildināsim dzīvo šķirkli gan pēc attiecīgajiem valdības lēmumiem, gan gada pārskata apstiprināšanas (jo tur būs gan apgrozījums, gan auditoru akceptēts vadības paskaidrojums par to iemesliem). Es nepretendēju, ka ir atspoguļots viss, kas ir noticis ar lidsabiedrību – nav SAS mēģinājumi starp 2002 – 2008 pieteikties privatizācijai, nav pamatkapitāla palielināšanas ar viesnīcas ēku, nav akciju/obligāciju jautājumu. Tas viss pakāpeniski būs – šis ir pamats, lai kolēģiem/interesentiem būtu ko palasīt un uz ko atbalstīties, gaidot valdības jaunāko lēmumu.

    Par interesantiem faktu virknējumiem -man ir grūti atbildēt, kamēr nenorādāt, par ko runa.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    evaporta > aldis_grunde 06.09.2011. 16.08

    Man prasītos skaidrību par to, ko valsts ir reāli ieguldījusi aB? Vai bez 15miljoniem pērn ir vēl kāds ieguldījums, piemēram, dibināšanas laikā? Kāds pamatojums bija tiešā tādam akciju procentuālajam sadalījumam?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    egfoto > aldis_grunde 06.09.2011. 23.12

    “taksometru firmu, kuras klientu vairākums ir lidsabiedrības pasažieri.”
    Sanita, tas ir fakts vai jūsu spekulācija par vēlamo?

    Vai, piemēram, apsardze un telpu uzkopšanu arī SAS laikos netika iepirkts kā ārpakalpojums? No jūsu teiktā noprotams, ka agrāk AB štatos ir bija armija ar uzkopējām 🙂 Par tiem aktīviem arī aiz matiem secinājums pievilkts, vienīgais ko zinu ir preču zīmes, par citiem AB aktīviem neesmu dzirdējis, būtu labi, ja apgaismotu,

    Paldies.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

mary75 06.09.2011. 12.59

Kārtējais stāsts, kas kārtējo reizi apliecina, ka muļķuzemē var darīt visu, ko tikai gribi, nodarīt valstij milzu kaitējumu, un par to nevienam nekad nekas nebūs, ne Flikam, ne tiem, kas aiz viņa stāv, ne tiem, kas it kā pārstāvēja valsti, un kuriem it kā bija jāsargā valsts interses, bet, kuri mierīgi ļāva un pat palīdzēja visu to darīt.
Izskatās pēc failed state.

+4
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu