Aglonas bazilika 10

Māra Miķelsone
Print Friendly, PDF & Email

Aglonas bazilika ir vissvarīgākā svētnīca un lielākais svētceļojumu centrs Ziemeļaustrumu Eiropā. 1980.gadā pāvests Aglonas baznīcai piešķīra “Basilica minoris” – “mazās bazilikas” titulu. Tā ir tāda vienīgā Latvijā.

15.augusts – Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki – vieni no galvenajiem katoļu Baznīcas svētkiem, kas tiek svinēti par godu Jaunavai Marijai, Jēzus Kristus Mātei. Šajā dienā svinīgi dievkalpojumi notiek visās Latvijas katoļu baznīcās, taču galvenā uzmanība pievērsta Aglonas bazilikai, kur atrodas Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes svētglezna. Šo svētku svinēšanu kā dogmu Romas pāvests Pijs IX pasludināja tikai 1950.gada 1.novembrī, lai gan svētki svinēti sen.

Latvijas neatkarības 20 gados svētvieta piedzīvojusi gan pāvesta Jāņa Pāvila II vizīti, gan simtiem tūkstošu svētceļnieku pieplūdumu ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm. Aglona ir saņēmusi valsts finansiālu atbalstu un to izmantojuši Latvijas politiķi, lai tautai rādītu ne tikai savu ticību.

 

Saturs

1. Atrašanās vieta
2. Vēsture
    2.1. Aglonas vārds
    2.2. Karalis Mindaugs
    2.3. Pirmā baznīca
    2.4. Baznīcas iekārtojums
    2.5. Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes glezna
    2.6. Pārbūve pāvestu gaidot
3. Pāvests Aglonā
4. Starptautiskā nozīme
5. Latvijas un Svētā Krēsla līgums
6. Bazilikas priesteri
    6.1. Pēteris Onckulis
    6.2. Andrejs Aglonietis
7. Svētceļnieki
8. Likuma aizsardzība 
    8.1. Valsts finansējums
9. Aglona un politiķi
    9.1. Andra Bērziņa jauninājums
    9.2. Arhibīskapa nosodījums
10. Ievērojamas vietas
    10.1. Karaļa kalns
    10.2. Aglonas svētavots 

 

1. Atrašanās vieta

Aglonas svētvieta atrodas Aglonas novada teritorijā 250 km uz austrumiem  no Rīgas. Tuvākās pilsētas ir Preiļi, Daugavpils, Krāslava, Rēzekne un Dagda.

2. Vēsture

2.1.Aglonas vārds

Leģenda vēsta, ka Aglona savu  nosaukumu guvusi no egles vārda (egle vietējā izrunā – agļa). Saglabājušās vēstures liecības apstiprina, ka Aglona jau izsenis veidojusies kā baltu cilšu – latgaļu – svētvieta.

2.2.Karalis Mindaugs

Pirmo vēstures avotos pierakstīto ziņu par Aglonu kā piederošu jau kristīgajai kultūrvidei Aglonas bazilikas vēsturnieki min 1263.gada traģiskos notikumus, kad te tika nogalināts karalis Mindaugs ar saviem diviem dēliem: Rukli un Rupeiki.

Mindaugs (1200-1263) apvienoja baltu zemes un lika pamatus Lietuvas lielvalstij. 1253.gada 6.jūlijā ar Romas pāvesta Inocenta IV svētību tika kronēts par Lietuvas karali. Viņš pats pieņēma kristīgo ticību un nokristīja tautu. 

Pastāv versija, ka Mindaugs kopā ar diviem mazgadīgiem dēliem Rukli un Rupeiķi nogalināts ceļā uz Aglonu, kurp viņš devies pie savas pāragri mirušās sievas, Madalānu pilskunga meitas Martas radiem. Aglonā atradusies arī karaļa un viņa dēlu kapa vieta. Par to liecina XVII gadsimta luterāņu mācītāja J.F.Rīvija hronika, kurā teikts, ka 1618.gadā Aglonā, novācot kāda torņa drupas, ir atrasta Mindauga kapa marmora plāksne. 

Līdz mūsdienām saglabājies šīs plāksnes latīņu teksta noraksts, no kura var nojaust, ka šajā vietā atdusas karalis Mindaugs, kurš noslepkavots 1263.gada 12.septembrī. Pēc vienas versijas, torņa drupas, kur atrasta kapa plāksne, bijušas vietā, kur tagad atrodas kapsēta, pēc citas – pastāv uzskats, ka Mindaugs ticis pārapbedīts baznīcā zem altāra. 

2010.gada aprīlī Latvijas un Lietuvas mākslas un kultūras darbinieki nosūtīja Latvijas Valsts prezidentam, kultūras ministram, Lietuvas vēstniekam un Latvijas Romas katoļu baznīcas vadībai vēstuli ar ierosinājumu izveidot Aglonā piemiņas vietu pirmajam Lietuvas karalim Mindaugam un viņa sievai karalienei Martai.

2011.gada februārī ar lietuviešu tēlnieka Vidmanta Giliķa uzvaru Aglonas novadā noslēdzās Karaļa Mindauga un karalienes Martas pieminekļa metu konkurss. Pieminekli Aglonas bazilikas teritorijā plānots uzstādīt 2013.gadā. 

2.3. Pirmā baznīca

Aglonas baznīcas (no 1980.gada – bazilikas) dibināšana ir saistīta ar dominikāņu ordeņa darbību Latgalē XVII gadsimta beigās. Ar vietējās muižnieces Evas Justīnas Šostovickas (dz. Selickas) atbalstu tika iegūta zeme būvniecībai. Aglonas koka baznīca ir celta 1699.-1700.gadā kā otrs dominikāņu ordeņa atbalsta punkts (ordeņa darbības sākumi Latgalē ir Pasienē). Baznīcā mūki, kurus balto ordeņa tērpu dēļ dēvēja par baltajiem tēviem, novietoja sev līdzi no Viļņas atvesto Dievmātes svētgleznu, kuras priekšā lūdzās paši un aicināja to darīt ticīgos. Izdziedināšanu dēļ sākās pirmie svētceļojumi uz Aglonu. 

1700.gadā pāvests Inocents XII apstiprināja jauno Aglonas Sv. Dominika konventu un baznīcu. Sākotnēji gan baznīca, gan klosteris bija koka celtnes, bet no 1720. līdz 1780.gadam tika uzcelts vēlākais mūra klosteris, bet no 1768. līdz 1780.gadam tika celta Aglonas mūra baznīca. Tā kā cariskā Krievija aizliedza klosterī uzņemt jaunus kandidātus, XIX gadsimta beigās nomira pēdējais no baltajiem tēviem, un Aglonu sāka apkalpot parastie diecēzes priesteri. 1800.gadā jauno mūra baznīcu konsekrēja Mogiļevas metropolīta palīgbīskaps Jānis Benislavskis.

1920.gadā Aglonā tika konsekrēts pirmais latviešu izcelsmes bīskaps A.Springovičs, kurš Aglonas baznīcu  izvēlējās par atjaunotās Rīgas bīskapijas katedrāli. Klosterī tika atvērts Garīgais seminārs, pēc gada – Aglonas katoļu ģimnāzija. Svētceļnieku pulki vēl vairāk pieauga un Aglonu sāka saukt par Latvijas katoļu centru. http://www.katolis.lv/aglona/abb191.html?chapter=basilica_history

2.4. Baznīcas iekārtojums

Aglonas baznīca celta barokālā stilā. Baznīcai ir divi 60 m augsti torņi, tā ir 45 metrus gara, 13 metrus plata, baznīcā var pulcēties aptuveni 6000 cilvēku.

Dievnama interjera apdare tapusi XVIII – XIX gs. Baznīcas iekārtas priekšmeti – kancele, ērģeļu prospekts, ērģeles, biktssols, soli darināti XVIII gs., sānu altāri – XIX gs. sākumā. Baznīcā glabājas gleznu, skulptūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā slavenā svētbilde “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte”(XVII gs.). Dominikāņiem piederēja arī bibliotēka, kuru komunisti sadedzināja pēc Otrā pasaules kara. Tikai dažas unikālas grāmatas tika atrastas Bazilikas rekonstrukcijas laikā 1992.gadā.

2.5. Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes glezna

Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes gleznu agrāk atsedza tikai svinīgos gadījumos reliģisku svētku laikā, bet tagad tā ir atsegta pastāvīgi.  Ir uzskats, ka gleznai piemīt brīnumdarītājas  spējas. Glezna ir ļoti godināta – pateicībā tai ticīgie veltījuši piemiņas zīmes – votas. Pie Aglonas Dievmātes svētgleznas savu Trīs Zvaigžņu ordeni novietoja arī  Romas katoļu baznīcas Latvijas kardināls Jānis Pujats. 

Glezna ir XVIII gadsimta tā saucamā peripētiskā ikona. Tās izcelsmes laiks un autors ir nezināms, lai gan Lietuvas valdnieku rezidencē Traķos atrodas identiska svētbilde, kuru Konstantinopoles ķeizars 1384.gadā sakarā ar Lietuvas kristīšanu dāvināja kunigaitim Vitautam, kurš to 1409.gadā novietoja Traķu baznīcā. Viena no versijām, kāpēc dominikāņu mūki ir atveduši uz Aglonu tik līdzīgu gleznu valdnieku baznīcā uzstādītajai, saistās ar ķēniņa Mindauga bojāeju ceļā uz Aglonu. 

Kopš 1835.gada tiek skandēta himna “Jaunava svētā Aglonas baznīcā”, kuras tekstu uzrakstījis Aglonas prāvests Juškevičs, tajā tiek stāstīts par brīnumiem, kādus darījusi Aglonas Dievmāte.

2.6. Pārbūve pāvestu gaidot

Gatavojoties pāvesta vizītei un paredzot lielu svētceļnieku pieplūdumu, Aglonas bazilikas kompleksā notika lieli pārbūves darbi. Tika nojauktas kāpnes un žogs, paplašināts laukums bazilikas priekšā un izveidots Krusta ceļš, sakrālais laukums. Šo rekonstrukciju kultūras pieminekļu speciālisti un mākslas vēsturnieki joprojām vērtē nevienprātīgi.

Zem baznīcas atrodas senas kapenes, kurās apbedījumi veikti XIX gadsimtā. 1993.gadā tika iztīrīti un pārbūvēti pagrabi, to vietā veidojās jauna lejas baznīca. Blakus tai – zem bazilikas galvenā altāra – izbūvēja kriptu, kurā pārapbedīja agrāk mirušo mirstīgās atliekas. Šeit pārapbedīts arī kardināls Julians Vaivods (1895-1990), kā arī Latvijas katoļu bīskapi, trimdā mirušie Jāzeps Rancāns (1886-1969) un Boļeslavs Sloskāns (1893- 1981).

1992.gada 4.novembra Augstākās Padomes stenogramma liecina, ka deputāti uzklausīja Finanšu ministrijas ziņojumu  par nepieciešamajiem grozījumiem, gatavojoties pāvesta vizītei: „Palielināt mērķsubsīdiju Preiļu rajona budžetam Aglonas bazilikas kompleksa rekonstrukcijai par 20 miljoniem rubļu, tajā skaitā piecu Līvānu māju celtniecībai 10 miljonu rubļu apmērā. Tas ir saistīts ar to, ka nepieciešams pārvietot šā kompleksa teritorijā dzīvojošās ģimenes uz atsevišķām Līvānu mājām, lai bazilikas kompleksu varētu atbrīvot tā darbības mērķiem. Saskaņā ar komisiju, kura strādā sakarā ar Aglonas sagatavošanos pāvesta vizītei, ir pieņemts lēmums par to, ka papildus vēl finansējami pasākumi, kas saistīti ar elektrolīnijas un sakaru līnijas pārcelšanu, kura iet pāri un cauri šim Aglonas kompleksam, kā arī pievedceļa izbūve vēl par 10 miljoniem rubļu.” 

3. Pāvests Aglonā

1980.gadā, atzīmējot baznīcas 200.jubileju, pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra mazās bazilikas – „Basilica minoris” – nosaukumu, bet pēc trim gadiem paaugstināja bīskapu Juliānu Vaivodu par kardinālu. 

1993.gada 9.septembrī Aglonā kā svētceļnieks ieradās Romas pāvests Jānis Pāvils II. Šīs vizītes dēļ tika sakopta un restaurēta Aglona, lai gan vēl 1998.gadā turpinājās diskusijas starp valsti un Latvijas Katoļu baznīcu par finansēm, kas tika iztērētas šim nolūkam. Valsts galu galā pieņēma vairākus tiesību aktus par Aglonu, kā arī ar baznīcu noslēdza vienošanos.

Pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes programma Latvijā: http://www.katolis.lv/aglona/ab2987.html?chapter=pope_programme

4. Starptautiskā nozīme

Latvijas Republikas Saeima 1995. gada 12. septembrī pieņēma likumu “Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā”. Likuma 1. pantā noteikts, ka Aglona ir starptautiskas nozīmes svētvieta, kas ir arī Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūras piemineklis un reliģisku svētceļojumu vieta, kā arī tas, ka Aglonas svētvieta izmantojama vienīgi reliģiska un garīga rakstura pasākumiem, kurus nosaka Latvijas Katoļu baznīcas vadība. 

5. Latvijas un Svētā krēsla līgums

2002.gadā Saeima atbalstīja Latvijas un Svētā Krēsla līgumu, kas aizvietoja 1922.gadā noslēgto un ratificēto Konkordātu.

Līgums nosaka katoļu baznīcas tiesisko statusu Latvijā, reglamentē sadarbību izglītības un kultūras jomā, kā arī nodrošina iespējas pastāvīgai un pilnvērtīgai Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošo katoļticīgo un cietumā ieslodzīto katoļu garīgai aprūpei.

Līgums nosaka katoļticīgo tiesības un Latvijas valsts pienākumus. Piemēram, tikai Svētajam Krēslam būs tiesības iecelt, pārcelt un atcelt no amata bīskapus. Bīskapa tituls tiks piešķirts tikai garīdzniekiem, kas ir Latvijas Republikas pilsoņi. Pirms paziņojuma publiskošanas par diecēzes bīskapa iecelšanu Svētais Krēsls neformāli un konfidenciāli informēs par to Latvijas Valsts prezidentu.

No savas puses Svētais Krēsls piešķirs Aglonas svētvietai starptautiskas svētvietas statusu, kā paredzēts kanoniskajās tiesībās. 

Saeima atbalstīja arī grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, kas paredz nodrošināt vienādas tiesības visām Latvijā oficiāli atzītajām konfesijām. 

6. Bazilikas priesteri

6.1. Pēteris Onckulis

Viens no ievērojamākajiem  Aglonas bazilikas priesteriem pagājušajā gadsimtā bija bazilikas dekāns Pēteris Onckulis (1919-1999). 1943.gadā sācis studijas Katoļu garīgajā seminārā, kas darbojās Aglonā, kara laikā 1944.gadā pēc arhibīskapa metropolīta Springoviča rīkojuma Onckulim vajadzēja pārvest Dievmātes Brīnumdarītājas svētbildi no Aglonas uz Zemgali, lai pasargātu to no bojāejas, jo Aglonas baznīcu vācieši bija plānojuši spridzināt. Aglonas Dievmātes svētbilde ilgu laiku atradās Vārkavas baznīcā aiz altāra, bet jūlijā, kad Latgali sasniedza fronte, Onckulis un vairāki draudzes locekļi svētbildi slēpuši mežā. Tikai īsi pirms Dievmātes svētkiem 15.augustā tā tika nogādāta atpakaļ Aglonas bazilikā. 

1948.gadā Pēteri Onckuli iesvētīja par diakonu, bet 1949.gadā viņš tika apcietināts un izsūtīts uz Sibīriju. Pēc atgriešanās Latvijā 1956.gadā Pēteris Onckulis ordinēts par garīdznieku.  Aglonas bazilikā Onckulis kā dekāns kalpoja 17 gadus. Viņa laikā Aglonu arvien vairāk sāka apmeklēt svētceļnieki ne vien no Latvijas, bet arī no citām valstīm. 1990.gadā viņš apmeklēja Romu un uzaicināja Romas pāvestu Jāni Pāvilu II vizītē uz Latviju.

6.2. Andrejs Aglonietis

1991.gadā  Katoļu baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats par Aglonas bazilikas dekānu iecēla Andreju Aglonieti, kurš nodarbojās arī ar pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes sagatavošanu.

Ar Aglonieša darbību saistīti vairāki skandāli, kas aprakstīti presē, vainojot priesteri augstprātībā pret vienkāršajiem dievlūdzējiem,arī mantrausībā un varaskārē, nesaimnieciskumā – tieši viņa darbības laikā Aglona saņēma lielu valsts finansiālo atbalstu, it sevišķi gatavojot pāvesta vizīti 1993.gadā.

Priesteri aizstāvēja arhibīskaps Pujats, uzskatot viņu par enerģisku un aizņemtu cilvēku, kas sakārto Aglonas baziliku. Tiesa, arī Pujats atzinis, ka starp Aglonas draudzi un dekānu  neesot sadarbības. Žurnālisti (laikraksts “Diena”, 1996.gada novembris) rakstīja, ka daudz uzmanības Aglonietis veltījis arī Aglonas internātģimnāzijas pārņemšanai, lai gan baznīcai trūka līdzekļu tās uzturēšanai.

Aglonieti par 100 000 eiro vērta “Mercedes” džipa iegādi  kritizēja jaunais Katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, kurš amatā stājās 2010.gadā. 

2011.gadā Aglonietis pārcelts darbā uz Višķiem, kur pilda pienākumus Svētā Jāņa Kristītāja draudzē.

2011.gadā Aglonas bazilikai ir cits draudzes gans – Daumants Abrickis. Viņš kalpo Aglonas bazilikas, Bērzgales, Peipiņu, Raģeļu draudzēs. Abrickis dzimis 1971.gadā, ordinēts 2003.gadā.

7. Svētceļnieki

Svētceļojumi uz Aglonu ir vieni no skaistākajām tradīcijām. Patiesi ticīgie uz Aglonu 15.augustā nepārstāja iet arī padomju laikā. Tagad turp dodas ticīgie ne tikai no visas Latvijas, bet arī svētceļnieki no Lietuvas, Polijas un citām Eiropas valstīm. Tālāko ceļu Latvijā noiet Liepājas katoļi – tam vajag vairāk nekā nedēļu.

1989.gadā pirmo reizi pēc 50 gadiem no Rīgas uz Aglonu devās svētceļnieki, kas visu pārsimt kilometru garo ceļu veica kājām, dziedot dziesmas un lūdzoties. 1989.gada 15.augustā Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētkos pirmo reizi pēc daudziem gadiem Euharistiskā procesija notika ārpus baznīcas žoga, bet dārzā pirmo reizi notika dievkalpojums latviešu valodā. 

Kā viena no skaistākajām un kuplāk apmeklētajām svētku norisēm kopš tā laika ir Krustaceļš sakrālajā laukumā 14.augusta vakarā, kas pulcē vairākus simtus tūkstošu  ticīgo un viss sakrālais laukums izgaismojas sveču liesmiņās.

Kā liecina statistika, 2000.gadā Aglonas apmeklētāju skaits 15.augustā sasniedza 450 000. Ik gadu Aglonas apmeklētāju skaits šajos katoļu svētkos sasniedz simtus tūkstošu cilvēku.

2011.gadā svētceļnieku gājieniem sekot līdzi var arī internetā.

8. Likuma aizsardzība

1995.gada 12.oktobrī Saeimas pieņemtais likums noteica, ka Aglona kā starptautiskas nozīmes svētvieta ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa — kultūras piemineklis un reliģisku svētceļojumu vieta.

Aglonas svētvietā ietilpst bazilikas sakrālās ēkas, svētavots, klosteris, sakrālais laukums un Aglonas kapsēta. Aglonas svētvietas aizsardzības zonā ietilpst citas Aglonas bazilikai piederošās zemes, ēkas un būves. Svētvietas kā kultūras pieminekļa aizsardzību nosaka likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Savukārt reliģisko darbību Aglonas svētvietā nosaka Reliģisko organizāciju likums. 

Likums noteic, ka ar valsts nozīmes pasākumiem saistītos Aglonas svētvietas uzturēšanas izdevumus var finansēt no valsts budžeta.

Savukārt Aglonas svētvietu un tās aizsardzības zonu sava īpašuma teritorijā, ievērojot likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, apsaimnieko Aglonas bazilikas draudze, baudot likumos par īpašuma, zemes, dabas resursu, uzņēmumu ienākuma un pievienotās vērtības nodokli noteiktos atvieglojumus.

8.1. Valsts finansējums

Ik gadu valsts finansiāli atbalsta Aglonas bazilikas svētkus. Tā 2010.gadā, lai gan saskaņā ar reliģiskās organizācijas „Aglonas bazilikas draudze” aprēķiniem  no valsts budžeta Aglonas svētku sagatavošanai un norisei bija nepieciešams 197 315 latu finansējums, rīcības komiteja par pamatotu atzinusi 78 432 latu piešķiršanu. Nauda tika sadalīta Iekšlietu, Tieslietu, Veselības un Zemkopības ministrijām, lai nodrošinātu kārtību, neatliekamo medicīnisko palīdzību, sadzīves apstākļus ļaužu pulcēšanās laikā Aglonas svētkos.

2011.gadā draudze cer, ka valsts atbalsts būs tikpat liels kā pērn – proti, no valsts budžeta piešķirs 78 432 latus. 

9. Aglona un politiķi

15.augustu – Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus – neatkarīgās Latvijas gados aktīvi apmeklējuši arī Valsts prezidenti un visu partiju politiķi. Tā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 2002.gadā, piedaloties Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem veltītajā misē, aizlūdza par Latvijas zemi un valsti un aicināja visus klātesošos savās lūgšanās pievienoties viņai.

Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers 2008.gadā aizlūdza par Latvijas karavīriem, kuri dienē tālu prom no Latvijas.

2006.gadā svētku galvenajā misē runu teica arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), kas bijis iezīmīgs jauninājums. Kardināla Jāņa Pujata un Kalvīša uzrunas cilvēki saņēmuši ar aplausiem, raksta „Latvijas Avīze”.

9.1. Andra Bērziņa jauninājums

Jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš 2011.gada 15.augustā pirmo reizi apmeklēs Aglonas svētkus un ir nolēmis sākt jaunu  tradīciju dievkalpojuma norises gaitā, par ko vienojies arī ar Katoļu baznīcas vadību – viņš neteiks runu svētku dalībniekiem Aglonā.

„Esmu pārliecināts, ka Dievkalpojums ir sakrāls process, kurā laicīgajai varai nav jāiejaucas,” uzskata prezidents A.Bērziņš.

9.2. Arhibīskaps nosoda

Pirms Saeimas vēlēšanām – 2010.gada Aglonas svētkos – partiju apvienībai „Par labu Latviju” jeb Šlesera – Šķēles apvienībai bijušas plašas aģitācijas iespējas, pirmo reizi politiskā reklāma nonākusi tik tuvu altārim, ziņo aģentūra LETA. Ar bazilikas svētību PLL ūdeni dalīja lielās teltīs pie centrālajiem vārtiem sakrālajā laukumā un blakus ticīgo rindai pie Aglonas Marijas altāra. Kardināls Pujats Sakrālajā laukumā neesot aizmirsis pateikties PLL gan par ūdeni, gan arī par finansiālu atbalstu.

Lai arī Aglonas draudzes prāvests Andrejs Aglonietis toreiz noliedza, ka bazilika būtu saņēmusi naudu no PLL līdera Aināra Šlesera, tomēr neizslēdza iespēju, ka Šlesers vai kāds viņa sabiedrotais naudu atvēlējis anonīmi, ievietojot ziedojumu kastītē.

Jaunais Katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs PLL ūdens dalīšanu Aglonas svētku laikā salīdzinājis ar politiķa Joahima Zīgerista banānu dalīšanu.

10. Ievērojamas vietas

10.1. Karaļa kalns 

Kristus Karaļa kalns ir unikāls skulptūru komplekss, atklāts 2006.gadā. Atrodas divu kilometru attālumā no Aglonas bazilikas Egles ezera krastā. Skulptūru parks tiek veidots pateicībā Dievam, Jēzum Kristum kā garīga, ar kādu no konfesijām nesaistīta vieta. Koka skulptūru autors ir Ēriks Delpers, pēc profesijas lidotājs. 

Iekoptais skulptūru dārzs tapis uz kāda vietējā uzņēmēja Jāņa Stupāna zemes. Lielākajai, Kristus skulptūrai, izmantots 600 gadu vecs ozols, kura apkārtmērs bijis 4,5 m un garums – 14 m.

Karaļa kalnā izveidots dekoratīvo stādu dārzs no desmit augiem. Projekta autore – Anita Kazaka, SIA “Baltezers”. Dārza stādīšanā piedalījās daudzi ticīgie. Oficiālā Katoļu baznīca Kristus Karaļa kalnu vērtē neviennozīmīgi, tā izveidošanu kritizēja kardināls Jānis Pujats savā svētrunā Aglonā 2010.gada 15.augustā.

10.2. Aglonas svētavots 

Viens no vecākajiem un populārākajiem Latgales avotiem. Aglonas klostera dārzā XIX gs. sākumā tika uziets sērūdens avots, kam piemita dziednieciskas īpašības. Tā dziednieciskās īpašības apstiprinājusi Pēterpils medicīnas akadēmija. Klostera mūki uzcēla nelielu slimnīcu, kurā varēja saņemt ārstnieciskas vannas. Avots tika nosaukts svētā Antona vārdā. Gadsimta beigās avots zaudēja savas īpašības, bet tradīcija paņemt Aglonā ūdeni svētceļojuma laikā palika. Tagad  avots dod tīru un garšīgu ūdeni un ir populārs svētceļnieku vidū.

 

 

Atsauces

Pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes programma Latvijā: http://www.katolis.lv/aglona/ab2987.html?chapter=pope_programme
Bazilikas vēsture: http://www.katolis.lv/aglona/abb191.html?chapter=basilica_history
Aglonas baznīca: http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?id=2439490
Valsts prezidenta paziņojums par piedalīšanos 15.augusta svētkos Aglonā: http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=18187 

Avoti
Strods Heinrihs. “Latvijas Katoļu baznīcas vēsture. 1075.-1995.”,  Rīga, 1996
Likums “Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā”, http://www.likumi.lv/doc.php?id=37388 
Likums “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”, http://www.likumi.lv/doc.php?id=66742 

Komentāri (10)

juhans 03.09.2011. 21.58

“…Aglona ir saņēmusi valsts finansiālu atbalstu…”
Tātad arī es ar maniem nodokļiem pret savu gribu esmu iesaistīts šajā avantūrā. Par to man tik tiešām ir kauns.

+1
0
Atbildēt

0

Aldis Baltiņš 09.05.2012. 23.46

Autoram pirms viņs kko publicē būtu jāparbauda faktu patiesība. Tik daudz faktu kļūdu. Iesaku izlasīt “Latvijas māksla tuvplānos” Neputns izdevniecība, kā arī “Katoļu dzīve” 1994. gada 7 numurs (intervija ar Pēteri Onckuli). Tas tā faktu patiesībai 😉

0
0
Atbildēt

0

Ieva Grāvele (Bērza) 06.09.2011. 23.42

IR Wikipēdija. Man patīk. 🙂

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu