Politiskā apvienība Zaļo un Zemnieku savienība 11

ZZS līderi: Aivars Lembergs (no kreisās), Raimonds Vējonis un Augusts Brigmanis. Foto: Kaspars Krafts, F64
Aivars Ozoliņš
Print Friendly, PDF & Email

Apvienība ir Eiropas partiju tradīcijām neparasts politiskais veidojums. Tajā apvienojušās partijas, kuras citur pārstāv principā nesavienojamas – lauksaimnieku un vides aizstāvju – intereses. Taču apvienības iedzimtais konformisms ļāvis tai kopš izveidošanas 2002.gadā būt pārstāvētai visās valdībās. Vienīgi pēc 11.Saeimas vēlēšanām ZZS ir palikusi aiz jaunpienācējas politikā Zatlera Reformu partijas novilktās «sarkanās līnijas» kā «oligarhu partija», ar kuru bijušais prezidents Valdis Zatlers solījis nesadarboties, un atrodas opozīcijā pašreizējai valdības koalīcijai.

Saturs

1. Struktūra un vēsture

1.1. LZS

1.2. LZP

2. ZZS dibināšana un darbība

3. Skandāli 

4. Programmatiskie solījumi un līderi

1. Struktūra un vēsture

ZZS izveidota 2002.gadā pirms 8.Saeimas vēlēšanām, apvienojoties Latvijas Zemnieku savienībai un Latvijas Zaļajai partijai. Apvienībā ir arī divas reģionālās partijas – Latvijai un Ventspilij un Liepājas partija. ZZS priekšsēdētājs kopš 2009.gada septembra ir Raimonds Vējonis, viņš ir arī LZP līdzpriekšsēdētājs (kopā ar Viesturu Silenieku). LZS priekšsēdētājs ir Augusts Brigmanis.

1.1. LZS

Latvijas Zemnieku savienība ir viena no vecākajām partijām atjaunotajā Latvijā. Tā ir dibināta 1991.gadā un uzskata sevi par 1917.gadā dibinātās Latviešu Zemnieku savienības pēcteci. (1993.gadā partija ievēlēja par savu goda priekšsēdētāju Gunti Ulmani, kas bija ievēlēts 5.Saeimā no LZS saraksta, taču pēc kļūšanas par Valsts prezidentu apturēja darbību partijā.) Partijas dibināšanā lieli nopelni bija Latvijas Tautas frontes Lauku komitejas vadītājam Jānim Kinnam. LZS dibināšanas kongresā 1991.gada 16.februārī par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Aivars Berķis, bet Kinna un Pēteris Krūgaļaužs kļuva par viņa vietniekiem.

5.Saeimas vēlēšanās 1993.gadā partija ieguva 10,7 procentus vēlētāju balsu un 12 vietas Saeimā. LZS kopā ar savienību Latvijas ceļš izveidoja valdošo koalīciju, kuras valdība strādāja līdz 1994.gada jūlijam.

6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā LZS bija kopīgs saraksts ar Latvijas Kristīgo demokrātu savienību. Tas ieguva tikai 6,3 procentu vēlētāju atbalstu un 8 vietas parlamentā, no tām LZS bija trīs.

7.Saeimas vēlēšanās 1998.gadā LZS saņēma tikai 2,5 procentus balsu un palika ārpus parlamenta. Jau 1997.gadā no partijas bija aizgājuši Gundars Bērziņš, Edmunds Krastiņš, Rihards Pīks, Atis Slakteris un Aigars Kalvītis, kuri kļuva par bijušā bezpartejiskā premjerministra Andra Šķēles veidotās Tautas partijas redzamiem politiķiem.

1.2. LZP

LZP dibināta 1990.gada janvārī uz Vides aizsardzības kluba bāzes. Līdz apvienības izveidošanai ar LZS partijai bija margināla loma Latvijas politikā. 5.Saeimas vēlēšanās tā dēvētais Zaļais saraksts saņēma tikai 1,2% vēlētāju atbalstu. Labāk secās 6.Saeimas vēlēšanās, kurās LZP un Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības (LNNK) kopīgais saraksts pārvarēja 5% barjeru un ieguva Saeimā 8 vietas, no tām četras – LZP kandidāti. Taču 7.Saeimas vēlēšanās saraksts, kurā LZP bija kopā ar Darba partiju un Kristīgi demokrātisko savienību, ieguva tikai 2,3% vēlēju balsis.

2. ZZS dibināšana un darbība

Zaļo un Zemnieku savienības politiskā apvienība izveidota 2002.gadā 8.Saeimas vēlēšanām. Par apvienības priekšsēdētāju kļuva Ingrīda Ūdre, kas pirms tam bija bijusi viena no Aināra Šlesera Jaunās partijas līderēm. Vēlēšanās ZZS ieguva 9,4 procentus balsu un 12 deputātu vietas Saeimā. Ingrīdu Ūdri Saeima ievēlēja par savu priekšsēdētāju. 2004.gada martā apvienībā ietilpstošās LZP līdzpriekšsēdētājs Indulis Emsis kļuva par Ministru prezidentu valdībā, kuras koalīcijā vēl bija Tautas partija un Latvijas Pirmā partija (LPP).

9.Saeimas vēlēšanās 2006.gadā ZZS piedalījās jau kopā ar Ventspils mēra Aivara Lemberga partiju Latvijai un Ventspilij un ieguva 18 vietas Saeimā. Par Saeimas priekšsēdētāju tika ievēlēts Indulis Emsis. 2007. gada septembrī Emsi Saeimas priekšsēdētāja amatā nomainīja apvienības biedrs Gundars Daudze no partijas Latvijai unVentspilij. ZZS bija pārstāvēta visās trijās valdībās šīs Saeimas laikā – gan Aigara Kalvīša, gan Ivara Godmaņa, gan Valda Dombrovska vadītajā.

Vislielākie panākumi ZZS bija 10.Saeimas vēlēšanās, kurās par apvienību nobalsoja 19,7 procenti vēlētāju, kas tai deva 22 vietas Saeimā un vietu otrajā Valda Dombrovska valdībā, kurā tās biedri vadīja sešas ministrijas – satiksmes, labklājības, veselības, izglītības, zemkopības un vides un reģionālās attīstības.

2011.gada 2.jūnijā Saeima ievēlēja Valsts prezidenta amatā ZZS frakcijas deputātu, bijušo Unibankas vadītāju Andri Bērziņu. Bērziņš nav apvienības vai kādas no tajā ietilpstošo partiju biedrs.

11.Saeimas pirmstermiņa vēlēšanās 2011.gada rudenī ZZS ieguva 12,2 procentu vēlētāju balsis un 13 vietas Saeimā un palika opozīcijā trešās Valda Dombrovska valdības koalīcijai, ko izveidoja Vienotība, ZRP, no tās frakcijas aizgājušie seši deputāti un partija VL – TB/LNNK.

3. Skandāli

Lielākie skandāli ZZS bijuši saistīti ar tās augstākajām amatpersonām un naudu. Apvienība parasti tikusi uzskatīta par «Lemberga partiju», ko pati pat uzsvērusi, trīs vēlēšanās pēc kārtas – 2006., 2010. un 2011.gadā – piedalīdamās ar Saeimas vēlēšanās nekad nekandidējušo Lembergu kā savu «premjerministra amata kandidātu».

2003.gada vasarā KNAB bija konstatējis, ka pretrunā ar Politisko organizāciju finansēšanas likuma prasībām ZZS saņēmusi ziedojumus 74 650 latu vērtībā (daļu summu ziedojuši starpnieki, bet vairākas personas atzinušas, ka vispār nav ziedojušas ZZS). Uz to partijas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre paziņoja, ka KNAB mēģina izspiest ZZS no valdības un diskreditēt pirms referenduma par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

2004.gada augustā premjerministrs Indulis Emsis izvirzīja Ingrīdu Ūdri Eiropas komisāra amatam. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu viņu nozīmēja par Eiropas nodokļu un muitas komisāri. Taču oktobrī viņš atsauca balsojumu Eiropas Parlamentā par EK apstiprināšanu, jo EP deputāti nebija atbalstījuši vairākus komisāra amata kandidātus, to skaitā Ūdri, kuras vietā Barrozu aicināja piedāvāt citu kandidātu. Oktobrī valdība atsauca Ūdres kandidatūru.

2007.gada septembrī Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka pret Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi sākts kriminālprocess par nepatiesu liecību sniegšanu saistībā ar 2006.gadā viņam Ministru kabineta telpās nozagtajiem 10 000 ASV dolāriem skaidrā naudā. Emsis sākumā sniedza pretrunīgus vai maz ticamus skaidrojumu par notikušo (piemēram, ka šo naudu esot aizņēmies no kādas privātpersonas miniekskavatora iegādei), tomēr galu galā atzina, ka ir sniedzis nepatiesas liecības. Oktobrī prokuratūra uzrādīja viņam apsūdzību. Taču kriminālprocess pret viņu tika izbeigts, jo viņš piekrita samaksāt prokurora noteikto sodu – 5040 latus. Naudas zādzība nokļuva izmeklētāju uzmanības lokā, izmeklējot Saeimas deputātu iespējamo kukuļošanu no Ventspils uzņēmumu melnās kases, un Emsis tika turēts aizdomās par naudas nelikumīgu pieņemšanu. Pēc šā skandāla Emsis pārtrauca aktīvu darbību politikā.

2007.gadā tā dēvētās Ventspils amatpersonu lietas ietvaros amata noziegumos, kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā tika apsūdzēts un uz laiku apcietināts Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, un parādījās baumas par viņa «stipendiātiem» – politiķiem, kuri varētu būt saņēmuši nelikumīgus maksājumus. Publiski zināms, ka šajā lietā liecības ģenerālprokuratūrā snieguši arī vairāki ZZS biedri – Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis, deputāti Augusts Brigmanis, Visvaldis Lācis, Andis Kāposts, Jānis Strazdiņš, Andris Bērziņš (Latvijas Bērnu fonda vadītājs). 2007.gada jūnijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā pēdējā uzrunā Saeimai 2007.gada 21.jūnijā uzsvēra, ka pār dažu politiķu galvām karājas «Damokla zobens».

2008.gada sākumā Saeimā tika iesniegts likumprojekts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Jūnijā likumprojekta trešajam lasījumam Saeimā ZZS deputāts Vilnis Edvīns Bresis iesniedza grozījumus, kuri ievērojami sašaurināja noziedzīgi iegūtu līdzekļu definīciju un ierobežotu tiesībsargājošo iestāžu iespējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Debatēs Saeimā un presē izskanēja aizdomas, ka iesniegtais priekšlikums ir izstrādāts kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā apsūdzētā Lemberga interesēs, turklāt pats iesniedzējs nespēja izskaidrot, ko nozīmē projektā lietotais termins mutatis mutandis. Saeima tomēr likumu pieņēma. Valsts prezidents Valdis Zatlers to atgrieza Saeimai. Saeima pieņēma likumu bez Breša ieteiktajiem grozījumiem.

ZZS kā pastāvīga valdību koalīciju dalībniece ir bijusi saistīta arī ar skadalozākajiem likumu grozījumu mēģinājumiem un balsojumiem par augstām amatpersonām. Kā «Lemberga partija» ZZS varētu būt balsojusi pret atsevišķu augstu tiesu varas amatpersonu apstiprināšanu amatā (balsošana par tiem notiek aizklāti). ZZS diezin vai atbalstīja Lemberga arestu sankcionējušā tiesneša Māra Vīganta ievēlēšanu par Augstākās tiesas tiesnesi 2009.gada oktobrī un ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu amatā 2010.gada aprīlī.

ZZS kopā ar valdības partneri Tautas partiju divus gadus novilcināja par «Antimafijas likumu» dēvētos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas ļautu ģenerālprokuroram izbeigt kriminālprocesu pret personu, kas sniegusi liecības pret saviem līdzdalībniekiem. 2007.gada aprīlī pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts līdz trešajam lasījumam nonāca 2008.martā, taču arī tam ZZS bija iesniegusi vairākus priekšlikumus, kuri būtu sašaurinājuši iespējas sasniegt likuma mērķus. Tomēr Saeima šos priekšlikumus noraidīja, un likums tika pieņemts.

10.Saeimas laikā ZZS, būdama valdības koalīcijā, bija 51 reizi balsojusi kopā ar opozīcijas SC un PLL tiesiskumam un demokrātijai svarīgos jautājumos, arī pret atļauju KNAB un prokuratūrai veikt kratīšanu PLL deputāta Aināra Šlesera īpašumos, kas kļuva par iemeslu prezidentam Valdim Zatleram ierosināt Saeimas atlaišanu.

4. Programmatiskie solījumi un līderi

Pirms 11.Saeimas vēlēšanām ZZS par savu prioritāti bija pasludinājusi iedzīvotāju sociālo aizsardzību un veselību, birokrātijas mazināšanu, tiesiskuma atbalstīšanu, latvisku kultūrvidi, bezmaksas medicīnu visiem, nepieļaut nodokļu paaugstināšanu «svarīgākajām precēm», piešķirt pašvaldībām likumprojektu iesniegšanas tiesības, nepieļaut budžeta vietu likvidēšanu augstskolās, «veidot Latviju par zaļāko valsti pasaulē». Apvienības politiķu galvenais solījums bija atsākt pensiju indeksēšanu.

Pirmie numuri ZZS sarakstos bija Raimonds Vējonis Rīgā, Jānis Dūklavs Vidzemē, Staņislavs Šķesters Latgalē, Dana Reizniece – Ozola Kurzemē, Augusts Brigmanis Zemgalē. Apvienības premjerministra kandidāts atkal bija Ventspils mērs Lembergs, kas pats kārtējo reizi nekandidēja.

Avoti

ZZS mājaslapa

LZS mājaslapa

LZP mājaslapa

Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapa

 

 

Komentāri (11)

Aleksejs Dimitrovs 09.11.2011. 08.55

Ja cukurrūpnīcu likvidēšana ir LZS nopelns, tad Zaļās partijas paliekošais ieguldījums ir mazie HESi.

+11
0
Atbildēt

0

mario1 09.11.2011. 09.42

ZZS vecbiedri Miervaldis Godmanis un Arvīds Kalējs (no 90-to gadu sākuma) kapā otrādi apgrieztos, ja redzētu, kur Lembes postkomunisti ar savu ZZS noveduši Latvijas zemniecību.

+10
0
Atbildēt

0

ivetao2007 09.11.2011. 10.15

Komunistu banda nozaga Karļa Ulmaņa firmas zīmolu Zemnieku savienība, visbeidot aptīrija gandrīz visu Latviju. Komunistuiskajā Ķīnā viņi visi būtu pakārti. Bet Latvijā viņiem citi komunisti vēl ļāva nopirkt avīzes un televīziju, turpināt staļinisko Latvijas cilvēku zombēšanu. Italieši izreķinājās ar savu fašitu Musolni. Tāpat vaksdzētu izrēķināties ar komunistiskajiem bandītiem a la ZZS.

+10
0
Atbildēt

1

    liepinsoskars > ivetao2007 10.11.2011. 17.04

    Nu ko Jūs, Mežavilk! vai tad PSRS laikā pats arī nebijāt komunistu partijā? Tagad dikti niknus kometārus tik rakstiet.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu