Okupācija bija. Kas to īstenoja? 113

Padomju Latvijas ģerbonis. Foto: Timurs Subhankulovs, F64
Ritvars Jansons
Print Friendly, PDF & Email

Par iespējamiem tālākajiem „Saskaņas centra” mērķiem, runājot, ka okupantu nav

Pretēji pašu paustajam ierosinājumam jaunievēlētās Saeimas laikā noteikt moratoriju vēstures jautājumiem, „Saskaņas centrs” jaunās valdības deklarācijā rosina iekļaut atziņu, ka Latvijā okupantu nav. To, ka Latvija bija ilglaicīgi okupēta, 1996.gada 22.augustā Deklarācijā par Latvijas okupāciju atzina Latvijas Republikas Saeima. Tajā norādīts, ka valsts neatkarība tika iznīcināta 1940.gadā okupācijas rezultātā un atjaunota 1991.gada 21.augustā.

Savukārt 2005.gada 12.maijā Deklarācijā par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu Saeima aicināja Krieviju turpināt Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārpersonu un to ģimeņu locekļu repatriāciju atbilstoši Latvijas un Krievijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. Krievijas militārpersonu pieminēšana šajā dokumentā nav nejauša. Tieši Krievijas juridiskās priekšteces – Padomju Savienības – armija bija tas spēks, kas nodrošināja komunistiskā okupācijas režīma ilglaicīgu pastāvēšanu Latvijā.

Kas tad ir okupācija saskaņā ar starptautiskajām tiesībām? Jau 1907.gada 18.oktobrī IV Hāgas konvencijas par sauszemes kara likumiem un paražām pielikuma 42.pants noteica: „Teritorija ir okupēta, kad tā ir pakļauta naidīgas armijas faktiskai pārvaldei. Okupācija aptver tikai to teritoriju, kur šāda pārvalde ir noteikta un var tikt īstenota.”

PSRS armijas pārvalde Latvijā sākās līdz ar valsts okupāciju. Jau 1940.gada 11.jūlijā Baltijas turēšanai pakļautībā tika izveidots speciāls Sarkanās armijas (vēlāk padomju armijas) Baltijas kara apgabals ar centru Rīgā. Līdz ar apgabala centra atrašanos Rīgā, Latvijai liktenis bija lēmis savu zemi ilgus gadus atdot hipertrofētai militāro objektu izvietošanai. Latvijas Komunistiskā partija un formālā LPSR izpildvara – Ministru padome nebija noteicējas – izvietot vai neizvietot militāros objektus. Tās Baltijas kara apgabala darbību nevarēja arī kontrolēt. Minētais ir tikai viens no pierādījumiem, ka ne jau vietējā kompartija un valdība pārvaldīja padomju Latviju.

Vienīgi Sarkanās armijas dēļ okupācijas režīms varēja nostiprināties 1940.gadā un likvidēt Latvijas armiju. Vienīgi pateicoties militārajam pārspēkam, okupācijas režīms Latvijā varēja izdzīvot pēc Otrā pasaules kara, kad 1945.-1946.gadā pret to cīnījās vairāk kā 10 000 Latvijas nacionālo partizānu. PSRS armija kontrolēja Latvijas teritoriju pat vēl 1991.gada 21.augustā – pilnīgas neatkarības atgūšanas dienā. Paaudze, kura piedzīvoja 1991.gada augusta puču, ļoti labi atceras bruņutransportieru un citas militārās tehnikas demonstratīvo virzīšanos pa Rīgas centra ielām un helikopteru riņķošanu debesīs.

Atzīstot, ka okupantu nav, starptautiski apšaubāms kļūst arī pats okupācijas fakts, jo okupāciju nav iespējams realizēt bez okupantiem

1992.gada sākumā Latvijā atradās vismaz 60 000 Padomju armijas militārpersonu. Tās bija uzskatāmas par okupantiem, jo bija īstenojušas okupētājvalsts militāro pārvaldi Latvijā. Grūtu Latvijas – Krievijas sarunu rezultātā lielākā daļa Krievijas militārpersonu no Latvijas tika izvestas. 1994.gada 30.aprīlī Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valdības parakstīja vienošanos par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Vienošanās ļāva no padomju armijas militārajā pensijā atvaļinātajiem 22 320 virsniekiem netraucēti dzīvot Latvijas teritorijā, ja viņi to vēlējās. Šķiet, nekur nav minēts precīzs Latvijā patlaban palikušo virsnieku, kuri tieši īstenoja okupāciju, skaits.

Nekā citādi kā par okupantiem nevar saukt arī no Padomju Savienības uz Latviju 1944.-1945.gadā ievestos PSRS iekšlietu un drošības komisariāta darbiniekus, kuri Latvijā izveidoja represīvās iestādes. Represīvajās iestādēs valdīja militārā disciplīna – to darbiniekiem bija dienesta pakāpes. Arī viņi nodrošināja okupācijas režīma pārvaldi. Pateicoties represīvo iestāžu darbībai, 1944.-1945.gadā masveida represijas sasniedza lielāku apjomu nekā 1949.gada marta civiliedzīvotāju deportācijas laikā.

Atsevišķa personu grupa ir okupācijas rezultātā no PSRS Latvijā nonākušās civilpersonas – uz rūpnīcām norīkotie, vai vienkārši – labāka dzīves līmeņa meklētāji. Viņiem Latvijas valsts ir devusi iespēju naturalizēties un kļūt par pilnvērtīgiem Latvijas pilsoņiem. Šobrīd Latvijā joprojām ir 319 267 nepilsoņi, kuri nav ieguvuši pilsoņa statusu.

Krasā okupantu esamības noliegšana varētu liecināt par „Saskaņas centra” vēlmi panākt jaunās valdības pozīcijas mīkstināšanu Latvijas okupācijas jautājumā. Atzīstot, ka okupantu nav, starptautiski apšaubāms kļūst arī pats okupācijas fakts, jo okupāciju nav iespējams realizēt bez okupantiem. Tad vieglāk īstenojami kļūtu citi – iespējamie tālākie „Saskaņas centra” mērķi – pilsonības statusa automātiska piešķiršana nepilsoņiem un krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešana. Līdz ar to tiktu panākts krievu valodas oficiālais statuss Eiropas Savienībā un „Saskaņas centra” līgumpartneres – „Vienotās Krievijas” lielāka ietekme Eiropā.

Autors ir vēstures zinātņu doktors

 

Komentāri (113)

buchamona 21.09.2011. 07.47

Ar ko atšķiras SC no tā dēvētajiem demokrātiskajiem spēkiem Latvijā? Manprāt ar to, ka SC elektorātam, jeb saprotamāk – interfrontei, piemīt tāds īpašs ” ideoloģiskais apkalums” :), kurš padara šos ļaudis nekaunīgi mērķtiecīgus un tieši pateicoties šim nekaunīgajam talantam – uzspiest sevi, viņi beigu beigās savu panāks un LR nokļūs tur atpakaļ, no kurienes nākam.

Ušakovs var darīt visu ko vien vēlas – pat paziņot to, ka būdams premjers, turpinās Pārdaugavā vērot Krievijas militārās parādes 9. maijā un teiks kaismīgas runas utt, viņa pārstāvētais SC var veidot savu ” ārpolitiku” , kura atšķiras no LR oficiālās, viņiem ir savi sabiedrotie, kuri nav mūsu draugi utt un utt, tik un tā – es nezinu, kas to organizē, bet saziņas līdzekļos, kur runā vai raksta latviski (par krievu medijiem nerunāsim :), tiek veidota acīm redzama kampaņa ar mērķi sagatavot mūs, ka SC nāk pie varas. Ka SC turpmāk ir jāuzskata par varas partiju.
Arī ZRP un Vienotība rīkojas līdzīgi, abas šīs ” demokrātiskā spāran” partijas, kuras veido valdošo koalīciju, nenorobežojas no provokatīviem SC paziņojumiem un vēlmēm atjaunotās LR tiesiskos pamatus piegriezt pēc sava prāta, pārveidot tā, lai SC, lūk, šādā rāmi varētu pietiekami ērti justies, reizē baudot varu valdošajā koalīcijā 🙂

+56
-5
Atbildēt

0

Janka, Janic 21.09.2011. 07.27

okupantu mantinieki nevar buut Latvijas valsts valdiibaa , tas ir piniigi izsleegts , turklaat šai partijai , kuru deevee par saskaņas centru ( buutiibaa interfronte) , ir sadarbiibas liigums ar Krievijas partiju , man nav iebildumu pret krieviem kuri ir lojaali pret valsti un ir labeejo partiju rindaas , kautgan taadu ir retums , viņi nevar paardziivot impeerijas sagruvumu, lai nu kurš te maurotu par fašismu.

+39
-3
Atbildēt

3

    Liene > Janka, Janic 21.09.2011. 10.05

    “… lai nu kurš te maurotu par fašismu.”

    — Bet fašisms tomēr neies cauri. Tā nu tas ir.

    “Ebenemezers okupantu mantinieki nevar buut Latvijas valsts valdiibaa
    +10 ATBILDĒT 21.septembris 07:27”

    — Nevar būt, bet būs. Ko lai dara? Pakojiet koferus, sirsnīgi ieteicu.

    +2
    -17
    Atbildēt

    0

    austrisv > Janka, Janic 21.09.2011. 15.42

    Šitais ir labs drauds pamatnācijai , un skaidrs pierādījums tam, ko patiesībā zem maskas domā SC atbalstītāji un kolonisti.
    Bet, vai kādam tas maz ir noslēpums. Manuprāt, to zina visi, kas grib zināt.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > Janka, Janic 21.09.2011. 21.24

    to buen-a
    Koferus nepakosim.
    Bet ja pie varas pielaidiis SC, riikosim jaunu referendumu, atlaidiisim Saeimu un naakoshajaa Saeimaa ieveeleesim 51 NA biedru, kas taalaak sastaadiis valdiibu. Kursh tad kraamees koferus?

    Mees, draugs, nepadosimies tik viegli. Mums ir demokraatiska valsts. Un kaa jau es tev ieprieksh teicu – latvieshi ir pacietiigi, bet kad vadzis luuzt, tad….
    …labaak muus nekaitinaat.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

dro 21.09.2011. 08.41

Tik tālu nu esam nonākuši, ka autoram jāskaidro tas, kas Atmodas laikā bija skaidrs katram latvietim, bet šodien to vairs negrib saprast pat eksprezidents, ievēlētie deputāti, nerunājot par pakalpīgajiem politologiem, žurnālistiem un tiem 320 tūkstošiem, kuri nevēlas pieņemt Latvijas pilsonību, tātad neatzīst šo valsti.

+34
-3
Atbildēt

5

    inesite15 > dro 21.09.2011. 11.38

    Nu nu 🙂 – tai robespjeru.lv laikā lielajai pusei masu skatu dalībnieku nebija skaidrs, ka tas bija Lubjankas drošībnieku prodžekts, kam pat i visu partiju mātes iz Staroi ploščadi centrālkomiteja vairāk pretoties neiespēja 😛 –

    – tas bija SSSR KP CK pēdējā atnešanās .
    Kur kā jaunuzšūtus karogus sašmurgātās cackas vicināja vietējie “neonaciķīši” un visu metienu pa visu izlikvidējamo sajuzu izmētāja kā izcilu sēklas materiālu :))) –

    – tagadējās partijas :)))

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dro > dro 21.09.2011. 09.15

    andza. Manuprāt uzrakstīju pietiekami skaidri. Gribas kasīties, jo aizskāru tavuprāt neaizskaramos?:)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    astra_ozo > dro 21.09.2011. 09.29

    galīgi nevēlējos ar Tevi kasīties. 🙂 Tieši otrādi – gribēju pateikt, ka liela daļa no natur. pilsoņiem uzskata neatkarīgo Latviju par pārpratumu. Pilsonība viņiem bija npieciešama izdevīgumam.

    +9
    0
    Atbildēt

    0

    dro > dro 21.09.2011. 09.37

    andza. Nav iebildumu. Tomēr tagad kā pilsoņiem viņiem ir tiesības uz savu viedokli, savukārt tiem, kuri ciena šo valsti ir ne tikai tiesības, bet pienākums nepieļaut viņiem pārvaldīt šo valsti.

    +10
    0
    Atbildēt

    0

    astra_ozo > dro 21.09.2011. 08.45

    tiem 320 tūkstošiem, kuri nevēlas pieņemt Latvijas pilsonību, tātad neatzīst šo valsti.
    ——–
    Tikai 320?
    Domā, ka pilsonis kravcovs atzīst? 🙂 Un sc RD latviski nerunājošo ģeputātu masa?

    +20
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu