Ticība politiķu solījumiem būs vēlētāju ziņā 6

Balsotāji vēlēšanu iecirknī. Foto: Jānis Saliņš, F64
Olga Ertuganova
Print Friendly, PDF & Email

“Ekonomistu apvienība 2010” nākamnedēļ paziņos vērtējumu partiju un politisko apvienību programmām

Ekonomistu apvienība 2010 partiju un politisko apvienību programmas vērtē pirms katrām vēlēšanām. Uzdevums nav viegls, jo, no vienas puses, jāizdala tie aktuālie jautājumi, kas politiskajiem spēkiem būtu jārisina tuvākajā laikā, no otras puses, jāizvērtē, vai un kā partiju piedāvātie risinājumi varētu ietekmēt Latvijas ilgtermiņa attīstību. Neapšaubāmi, svarīgs nosacījums ir objektīvi un saprotami vērtēšanas kritēriji.

Lai vērtēšanu process būtu objektīvāks, vērtējām tikai partiju un polisko apvienību īsās un, ja ir pieejams, garās priekšvēlēšanu programmas. Tāpat katrai partijai bija iespēja sniegt savu viedokli, par, mūsuprāt, aktuālākajiem jautājumiem, kuru risināšana ir svarīga, lai panāktu cilvēku vēlmi dzīvot Latvijai.

Šoreiz vērtēšanas procesu neapšaubāmi sarežģī ierobežotāks laiks atbilžu sniegšanai, tāpēc mēģinājām koncentrēties uz īpaši aktuāliem jautājumiem, piemēram, kādus budžeta sabalansēšanas pasākumus ir plānots īstenot, kā tiks atjaunota uzticība politiķiem un politiskās pārvaldes institūcijām, kādi pasākumi tiks veikti, lai augstāko izglītību padarītu efektīvāku un konkurētspējīgāku u.c.. Tātad, pirmajā vērtēšanas posmā apzināmies publiski pieejamās politisko partiju un apvienību programmas, kā arī atbildes uz ekspertu grupas sagatavotajiem jautājumiem. Partiju piedāvājumi un komentāri par uzdotajiem jautājumiem noteikti būs pieejami publiski.

Otrajā posmā Ekonomistu apvienības 2010 biedri un ekspertu grupas dalībnieki katrs dod savu individuālo novērtējumu. Lai izvērtētu partiju programmas un atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem, tajās piedāvātie darbi un risinājumi ir sagrupēti četrās galvenajās darbības jomās: sabiedrības attīstība (tur, piemēram, ietilpst uzticība valsts varai, izglītība un demogrāfiskās krīzes risinājumi), valsts budžets un finanses (tajā skaitā: makroekonomiskie rādītāji, budžeta deficīta samazināšana un eiro ieviešana), tautsaimniecības attīstība (tajā skaitā: uzņēmējdarbības veicināšana, Latvijas eksporta struktūra un uzņēmēju motivācija darboties legālajā biznesā), tiesiskas valsts veidošana (tajā skaitā: normatīvie tiesību akti, maksātnespējas process, korupcijas apkarošana, tiesu sistēma un tiesu pieejamība).

Būtiski uzsvērt, ka katra darbības joma saņem vērtējumu divās kategorijās. Pirmkārt, novērtējam programmas “ilgtspēju”, t.i., spēju nodrošināt Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības līdzsvarotu attīstību ilgtermiņā. Otrkārt, analizējam arī programmas “saturību”, t.i., piedāvāto risinājumu detalizācijas pakāpi, realizācijas iespējamību un atbilstību kopējām partijas programmas nostādnēm.

Bieži vien partijas saņem mazāku vērtējumu tieši par saturību, jo daži programmas punkti varētu būt arī ļoti labi un Latvijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību veicinoši, tomēr kopumā tie ir cits citam pretrunā. 

Negribas skriet pa priekšu un dot kādus vērtējumus programmām bez plašākas un dziļākas analīzes, bet viens no labākajiem piemēriem varētu būt dažu partiju solījumi palielināt pensijas. Neapšaubāmi pats par sevi šis priekšlikums nav slikts un ar zināmiem nosacījumiem noteikti veicina Latvijas sabiedrības attīstību ilgtermiņā. Tomēr, ņemot vērā pašreizējās budžeta iespējas, pensiju palielināšana būtu iespējama vai nu, ja notiek ļoti spēcīga ekonomiskā izaugsme vai būtiski pieaug budžeta ieņēmumi (piemēram, efektīvs nodokļu sloga pieaugums), vai krasi samazinot citus budžeta izdevumus (piemēram, izglītības un veselības jomā).

Jautājums – vai pirmais scenārijs ir iespējams apstākļos, kad pasaules ekonomikas palēnināšanās vairs nav risks, bet pamatscenārijs, vai otrajā un trešajā gadījumā pensiju pieaugums veicina Latvijas ilgtspējīgu attīstību? Turklāt, ja partija savā programmā neiezīmē savu vēlmi un spēju īstenot kādu no šiem scenārijiem, tad tā nesaņems augstu vērtējumu arī par saturību gan valsts budžeta, gan sabiedrības attīstības jomā. Saturībai pievēršam tikpat daudz nozīmes kā programmu ilgtspējai: par katru no četrām jomām programma var saņemt maksimāli 25 punktus, tajā skaitā 12,5 punktus par ilgtspēju un 12,5 punktus par saturību. Partijas programmas maksimālais vērtējums līdz ar to varētu būt 100 punkti.

Trešajā posmā, apkopojot diskusijas rezultātus un individuālos vērtējumus, ekspertu grupa gatavo un prezentē galīgo vērtējumu par partiju programmām. Vēlēšanu nedēļas sākumā mēs paziņosim vērtējumu partiju un politisko apvienību programmām un sniegsim tā pamatojumu un skaidrojumu.

Neapšaubāmi, partiju programmas vērtēšanu būtu labi papildināt ar kritēriju par to, cik liela ir varbūtība, ka partija tik tiešām pildīs priekšvēlēšanu programmā iezīmēto politiku. Tomēr lēmums par to, vai var ticēt politiķu solījumiem, paliek vēlētāju pašu ziņā.

Autore ir “Latvijas krājbankas” galvenā analītiķe, “Ekonomistu apvienības 2010” partiju programmu izvērtēšanas eksperte

 

Komentāri (6)

martins_spravniks 07.09.2011. 09.11

Ko ekonomistu apvienība ieteica valdībai pirms “lielās gāzēšanas”? Var sevi nosaukt arī par “supermenu apvienību” un dziļdomīgi norādīt uz kļūdām, ko politiķi pieļāvuši dīvainas motivācijas vadīti, tikai jēga kāda?

+3
0
Atbildēt

0

Janka, Janic 07.09.2011. 07.29

mums ir soliitaaji minhauzeni , piemeeram Lembe , sola indekseet penzijas … tamarii tic , laikam tie paši kuri tic ka cilveeks ceelies no meerkaķa, Hugo Diegs jau boļševiku laikos aizpildot anketu uz jautaajumu sociaalaa izcelšanaas atbildee bija ierakstiijis “no meerkaķa”

+1
0
Atbildēt

0

disassociative 07.09.2011. 09.15

Divdesmit gadu laikā cilvēki vismaz tik daudz ir izauguši, lai saprastu, ka politiķu solījumiem un runām var ticēt tikai pilnīgi utopisks optimists. Realitāte ir visai skarba – ja politiķis saka “jā”, jādomā ir “nē”. Un jāatceras, ka neizglītotu, neinteliģentu cilvēku nauda un vara ļoti ātri sabojā.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu