Raimonds Pauls būs žūrijā jau 10. Jūrmalas muzikālajā festivālā Jaunais vilnis
Vasarīgos šortos un plandošā gaišzilā kreklā savas mājas terasē Baltezera krastā Maestro izskatās citādi nekā uz skatuves. Hipsteru sapnis vecumdienās: nevainojami pļautā mauriņa viducī stilīga koka savrupmāja, garāžā balts BMW džips. Dīķī, kas caurspīdīgs kā Ksenijas Sobčakas kleitiņa, – ūdensroze, bet ēnainajā terasē regulāri ciemojas ietekmīgi viesi. Viens no tiem paspēj piezvanīt pat intervijas laikā. Familiāri pačalojis, ka Ingūna Sudraba viņu pabarojusi, Pauls zvanītājam saka: «Žģom,» (gaidām – krievu val.) un noliek mobilo uz galda. «Ar ko es tikko runāju?» viņš daudznozīmīgi vaicā. Es to nezinu. Dabūju aizplīvurotu atbildi par kādu Krievijas amatpersonu, kuras profils līdzinās Sudrabai Latvijā – kontrole, drošība. «Te ir arī viens moments: viņa jau citādi nevar, viņai jākontaktējas,» Pauls saka. Šķiet, Ingūna Sudraba Jaunajā vilnī būs klāt kopā ar vārdā nenosaukto ietekmīgo Krievijas amatpersonu.
Pauls jau laikus, gaidīdams jautājumus par Jauno vilni, savelk skābu sejas izteiksmi. «Katru gadu jāskaidro, jāattaisnojas,» viņš ērcīgi pauž. Krīt uz nerviem, sāpina, ka Latvijā viņu pataisa par tādu kā «krievu draugu» ar politisku pieskaņu. «Kurš vēl vairāk par mani ar latviešu dziesmām ir ņēmies, bet man vēl jāklausās visādi apvainojumi.»
Maestro Krievijā joprojām saņem cieņas apliecinājumus par skaistajām dziesmām, ko radījis. Kad gada sākumā viņš svinēja 75.jubileju, apsveikumi pienāca arī no Dmitrija Medvedeva un Vladimira Putina kancelejas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.