Viesturs Dūle (37) sapratis, ka oligarhiem, tāpat kā reiz Hitleram, spēku dod sabiedrības piekrišana sistēmai, tāpēc aicina ikvienu apbērēt oligarhu sevī
Šīs nav pusdienas, bet gan brokastis vietā, kur viss ir ciet. Divas dienas pirms Oligarhu kapusvētkiem agrā pirmdienā uz AB dambja ir tikai pāris makšķernieku, nīkulīga telts ar latviešu jauno laiku nacionālo simbolu – divlitrīgo platmasas alus pudeli pie ieejas – un smilšu kaudzes, kuras nav domātas simboliskajām bērēm, bet skulptūru festivālam. Āra kafejnīca ir slēgta, bet tās terasē apmetamies notiesāt kēksiņus, kuri rīta agrumā tapuši pēc manis veiktās rabarberu masveida iznīcināšanas akcijas.
Šovmenis Viesturs Dūle – šortos, krekliņā, bet ar lieliem un ideālistiskiem uzstādījumiem. Agrākais TV spēļu un humora raidījumu radītājs, arī mūziķis Livingstons un ar ezotēriskākām lietām aizrāvies personāžs Zuarrgss, tagad organizē pasākumu, kurā katrs aicināts tikt vaļā no sava iekšējā oligarha. Uz akciju YouTube izplatītajā klipā aicina sabiedrībā pazīstami mūziķi, aktieri, TV sejas. Torīt neviens no mums vēl nezina, kā tas beigsies: ar nelielu Rīgas hipsteru burziņu vai masu pasākumu. Organizatori pieteikuši 200 dalībnieku, bet Draugiem.lv izveidoto lapu apmeklējuši vairāk nekā 200 tūkstoši. Ir bažas par drošību, ja uz dambja sanāks liela cilvēku masa. Sarunas laikā Viesturam pienāk īsziņa no diriģenta Inta Teterovska, ka piedalīties grib 80 kori, un jādomā, kā tos var nogādāt Rīgā. Tobrīd skaidrs ir vienīgi tas, ka uzrunu neteiks neviens politiķis. Dūle torīt vēl gaida atbildi, vai līdztekus Baibai Sipeniecei, Gustavo un Čižikam, kurš pirms 8.Saeimas vēlēšanām režisēja ZZS reklāmas klipu ar Prāta vētras līdzdalību, runās arī visu vecumu sieviešu elks Renārs Kaupers.
«Mēs gribam cilvēku uzmanību vērst pašiem uz sevi. Jāmēģina sabiedrībai palīdzēt apzināties, ka sistēma pastāv tāpēc, ka katrs no mums iedod savu mazo artavu, lai viss paliek, kā ir. Reklāmas industrijā, piemēram, uz vēlēšanām ienāks, nu, es nezinu, piemēram, pieci miljoni latu. Ja esi apķērīgs čalis, vari no vienas partijas nopelnīt vismaz 50 tūkstošus, kas ir mīlīga summa, ar ko var gadu, pusotru dzīvot pat ar visai augstām prasībām. Tāpēc ir svarīgi, ka iznāk tāds Kauperīts un pasaka, ka tas nebija pareizi. Bet viņš gan ir ļoti piesardzīgs,» skaidro Dūle. Viņam sistēmu vislabāk personificē Šķēles un Šlesera kampaņu veidotāji Juģis Liepnieks un Ēriks Stendzenieks, kuri politiskajā reklāmā darbojas kā rotaļājoties ar gāzes kamerām, interesējas par procesu un metodēm, bet ne savas darbības sekām. «Sanāk, ka oligarhi savāc mūsu kopējos resursus, lai par tiem noalgotu talantīgus cilvēkus, kuri mums iestāsta, ka tas ir labi. Hitlers arī ticēja tam, ko viņš darīja. Jautājums – kā pret to izturas pārējie. Ja cilvēks nav pieķerts pie rokas zagšanā, bet ir neskaitāmas reizes izgaismojies neētiskā rīcībā, tev ir jādara zināma sava attieksme, nevis pseidoobjektivitātes vārdā jāaicina viņi studijā. Tāpēc mēs gribam pasludināt nesadarbošanos par vienu no jaunajiem principiem.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.