Referendumā savākti 32,83 procenti no nepieciešamā parakstu skaita 54

Uz atsevišķiem Rīgas ielu segumiem ar krītu izveidoti uzraksti, kas cilvēkus mudina doties parakstīties.
Gundega Šķēla
Print Friendly, PDF & Email

Referendumā par latviešu valodu visās valsts un pašvaldību skolās pēdējās dienās palielinājusies iedzīvotāju aktivitāte

Maija sākumā sāktajā parakstu vākšanā par grozījumiem Latvijas Republikas (LR) Satversmē ar mērķi panākt, lai ar 2012.gada 1.septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs mācības notiktu latviešu valodā, divas dienas līdz parakstu vākšanas beigām ir savākti 50304 jeb 32,83 procenti parakstu no nepieciešamā skaita, norādīts Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājas lapā.

Pirmajās balsošanas iecirkņa atvēršanas minūtēs otrdienā, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā bija izveidojusies cilvēku rinda. Īsi pēc iecirkņa atvēršanas, par grozījumiem LR Satversmē parakstījās 25 cilvēki. Rīgas sākumskolas “Valodiņa” iecirkņa darbiniece Inga Egle norādīja, ka aktivitāte ir pieaugusi gandrīz uz pusi. “Cilvēki ir sarosījušos, laikam sameklējuši pases,” norāda Inga.

Ir.lv novēroja, ka uz atsevišķiem Rīgas ielu segumiem ar krītu izveidoti uzraksti – “Paraksties par latviešu valodu līdz 9.jūnijam. Es mīlu Latviju. Līdzi pase.” Bez tam, pie uzraksta ir uzzīmēta bulta, kas norāda virzienu uz tuvāko parakstu vākšanas iecirkni.

Lai Satversmes grozījumu projektu varētu iesniegt izskatīšanai parlamentā, parakstu vākšanā jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 232 vēlētājiem. Tādejādi atlikušajās paraksta vākšanas dienās nepiciešams parakstīties vairāk nekā 102 tūkstošiem cilvēku.

Tomēr Kārlis Ir.lv norādīja, ka svarīgi ir veicināt diskusiju, tādējādi, iespējams, meklējot citus risinājumus situācijas uzlabošanai, arī tad, ja nepieciešamais parakstu daudzums savākts netiks. Arī pensionāri Inta un Elmārs norādīja, ka, ja vēlamies izmaiņas, tad kaut kas ir jādara.

Kārlis norādīja, ka krievu valoda viņam problēmas nerada, bet nesapratni rada tas, ka cilvēki nav iemācījušies latviešu valodu. Savukārt Agnita savu parakstīšanos pamatoja ar to, ka vairākās pilsētas vietās nav iespējams komunicēt latviešu valodā. “Valstī, kurā valsts valoda ir latviešu,” min Agnita. Pensionāre Inta norādīja, ka “paši vien esam vainīgi”, jo latvieši piemērojas citiem un, tā vietā, lai ar krievvalodīgajiem runātu latviešu valodā, izmanto krievu.

Savukārt līdz 16.jūnijam parakstu vākšana notiks par apturētajiem sociālo pabalstu griestu likumiem. Tādējādi konkrētajam datumam iespējams parakstīties par grozījumiem likumā “Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā”. Plašāka informācija atrodama CVK mājas lapā.

Līdz 7.jūnijam, likuma grozījumus atbalstījuši vairāk nekā 25 tūkstoši vēlētāju. Rīgas centra parakstu vākšanas iecirkņu darbinieces norādīja, ka cilvēkiem joprojām trūkst informācijas. “Daļa cilvēku vienkārši parakstās, tāpēc, ka atnākuši parakstīties par valodu,” Ir.lv norādīja Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas iecirkņa darbiniece Daina.

 

Komentāri (54)

pavasaris_berzins5 07.06.2011. 14.20

Tā nav Visu Latvijai ideja, tā domā ļoti daudzi latvieši un arī daļa kriev-valodīgo. IR jābeidz šitā šķelšana un 2 pretēju grupu atbalstīšana. Piekrītu Kultūras ministrei, ka tikai latviešu valoda var būt vienojošais elements Latvijā dzīvojošajiem. Mums ir jāpārorientē izglītības sistēma uz valsts valodu.

Šobrīd IR savākti 30 000 parakstu + 10 000 pirmajā kārtā. Rīt būs zināmi jau jaunākie dati, kopā nepieciešami ir 153 232 info no http://web.cvk.lv/pub/public/29863.html Tāpēc esam aktīvi un izmantojam šīs 3.dienas līdz 9.jūnijam, lai parakstītos.

Te Zigmāra Liepiņa viedoklis http://www.youtube.com/watch?v=dCxUi6wh2YM&feature=player_embedded

+12
-2
Atbildēt

1

    marčiks > pavasaris_berzins5 07.06.2011. 14.48

    VL! īstenoto parakstu vākšanu tiešām var raksturot ar Zigmāra Liepiņa un cita kaismīga VL! atbalstītāja Kaspara Dimitera sarakstē lietoto latvisko izteicienu – banaļņiks jau krutatronais.

    +6
    -6
    Atbildēt

    0

astra_ozo 07.06.2011. 14.17

vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 232 vēlētājiem.
—-
Kaut kā tautas skaitīšanas dati neliecina, ka Latvijā varētu būt 1,53 miljoni vēlētāju, ja Latvijā ir tikai 1, 9 milj. iedzīvotāju, starp kuriem ir milzīgs skaits kolonistu, kuriem nav tiesību piedalīties vēlēšanās.
////
Cimdar, no kurienes cipars – ka Latvijā ir tik daudz vēlētāju?

+6
0
Atbildēt

1

    lebronj2356 > astra_ozo 07.06.2011. 14.19

    Andza, tiek pieskaitīti visi ārzemju latvieši, uz Īriju, Angliju, utt. strādāt izbraukušie, tad iespējams līdzīgs skaitlis veidojas, tomēr savs skepticisms par lielo skaitli man arī paliek..

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

aivarstraidass 07.06.2011. 14.18

Jautājumā par pabalstu griestiem – manuprāt, nesenās prezidenta vēlēšanas vēlreiz izgaismoja šo jautājumu. Sk. Maijas Aleksejevas rakstu rubrikā Ciemos pie Kalkulatora – “Kā nopelnīt pensiju 4.5 tūkstošus latu?” ( http://www.imhoclub.lv/material/kak-zarabotat-pensiju-v-45-tis-latov ).

>>> А где же те миллионы уплаченных налогов? Миллионы виртуальные. Они рассчитаны из предположения, что все 33 года до введения новой системы страхового пенсионного обеспечения заработная плата была 42 тыс. латов в год (или, с учетом деноминации при переходе с рублей на латы, 8,4 млн. советских рублей). Для этого всего лишь один год надо было выписать себе вознаграждение в 130 тысяч и заплатить с него налоги. В результате, уплатив за свою жизнь 100 тыс. налогов, можно получить от государства обратно миллион. Неплохая инвестиция. Остается дожить до 80 лет.

(Kur gan miljoni, kas nomaksāti nodokļos? Šie miljoni ir virtuāli. Tie izriet no pieņēmuma, ka visus 33 gadus PIRMS jaunās pensiju sistēmas ieviešanas darba alga bija 42 tūkstoši latu gadā. Bet, lai tas ieskaitītos, vajadzēja tikai vienu gadu piešķirt sev darba algu 130 tūkstošu latu apjomā un nomaksāt par to nodokļus. Galarezultātā, nomaksājot darba mūža laikā ap 100 tūkstošus nodokļos, var no valsts atpakaļ [pensiju veidā] saņemt miljonu. Tā nav slikta investīcija. Atlicis tikai nodzīvot līdz 80 gadiem.)

Es šo neuzskatu par naudas skaitīšanu svešā kabatā (nevienam taču nav žēl, ja ir kāds pensionārs, kurš 20 gadu laikā pēc pensionēšanās saņem no valsts miljonu – jeb 50 tūkstošus katru gadu). Drīzāk jau Maijas Aleksejevas aprēķini izgaismo milzīgās anomālijas, kas ir “iebūvētas” mūsu valsts likumos. Šīs anomālijas parāda, ka ne jau ilgstoši un godīgi maksāti nodokļi, bet gan pareiza “likumu caurumu” izmantošana noved pie lieliem sociālajiem pabalstiem. Kamēr neviens Saeimas deputāts nepiedāvā SISTĒMISKU veidu kā tās novērst; kā panākt ilgtspējīgu sociālā budžeta attīstību – nav nekāds brīnums, ka pabalstu iniciatīva (SC, PLL, NA) negūst lielu iedzīvotāju atbalstu. Es arī neiešu parakstīties par “pabalstu griestu atcelšanu”.

Manuprāt, būtu laiks pēc Arta Pabrika ciniskās akcijas (“cilvēka cienīgās pensijas” – par ko balsoja 2008.g. augustā) un arī nesenā pabalstu griestu referenduma izbeigt cilvēku nerrošanu – un vairs neizsludināt referendumus, kuru galvenā jēga ir budžeta naudas pārdale. Respektēsim Satversmes 73.pantu!

+8
-3
Atbildēt

10

    Edzs > aivarstraidass 08.06.2011. 00.47

    jaa, kljudas labojums – formali James Earl Ray, baltais rasists, bet tur ir joprojam daudz neskaidribu, daudz provokacijas versiju, lidzigi ka ar atentatu uz Kenediju. Martin Luther King bija ljoti neerts melnajiem rasistiem, un vinja nave 1968 kljuva par ieganstu lielu apmeru varmacigiem melno dumpjiem. Black Panthers Party, kas tos inicieja, uzvediba nebija neka kopeja ar cilvekmilestibas idejam kuras sludinaja Martin Luther King. no shis melno rasistu organizacijas mums varbut vairak zinama ir Angela Davis, dama ar milzigiem matiem uz galvas kas biezhi viesojas Maskava.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    oskaar > aivarstraidass 08.06.2011. 00.01

    >TanteSidra Paga- vai Martinu Luteru-Kingu nenogalināja baltie rasisti? Visam pārējam piekrītu. 🙂

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ciparsone > aivarstraidass 08.06.2011. 12.15

    Tātad tiem, kas parakstījušies pie notāra otrreiz (un potenciāli trešo reizi) nav jāiet?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Edzs > aivarstraidass 08.06.2011. 15.16

    par pensijam parakstishos paaudzhu solidaritates referenduma kur to griestu apmers tiks noteikts lidz 1000 Ls.
    gaidu kad kada sabiedriska organizacija vai partija sava priekshveleshanu kampanja shadu parakstu vakshanu sakumam kautvai interneta peticijai ierosinas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Edzs > aivarstraidass 08.06.2011. 15.14

    shodien biju, parakstijos par valodu.
    neliela rindinja, cilveki nakot visdazhadakie, ne tikai latvieshi, ari krievi baltkrievi ukrainji. pie blakus galdinja meitene vilinaja “nakiet, parakstieties ari “Par tautas nobalsošanas ierosināšanu par apturētajiem likumiem” (atbalsts lielo pensiju sanjemejiem), bet mana klatbutne neviens uz to neatsaucas.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > aivarstraidass 08.06.2011. 13.57

    Otro reizi viņiem tiešām nav jāiet, t.i. paraksti pie notāra tiek pieskaitīti tiem, kuri parakstās tagad – parakstu vākšanas vietās viena mēneša laikā.
    Savukārt pašā referendumā (ja līdz tam vispār nonāks) gan būs jāpiedalās – jo tur kvorumu skaitīs atkal no nulles.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Edzs > aivarstraidass 07.06.2011. 21.18

    ja atjaunotas Latvijas valstsviri butu bijushi mazak aiznjemti ar laicigam zemes lietam, t.i. valsts zagshanu, iespejams ka mes jau dzivotu vienota informativaja telpa ar vienadu izpratni par vestures jautajumiem. aicinataji uz aparteidu sedetu cietuma, nebutu PCTVL un nebutu “russkije shkoli”, pie maizes un udens kronja maja savas dienas vaditu gan tads kas var pateikt “malo vas streljalji, malo vas mochilji” gan tads kas braviere ar sedinashanu lopu vagonos lidz Zilupei.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    astra_ozo > aivarstraidass 07.06.2011. 14.28

    Par valodu, es ceru, esi parakstījies? 🙂

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Edzs > aivarstraidass 07.06.2011. 20.29

    Latvijas valstsviriem par to vajadzeja runat jau no pirmas valsts neatkaribas dienas, ja vien tie nebutu bijushi tik aiznjemti ar sev tuvam valsts mantas pardales lietam, – mums nebus segregacijas pec etniskam pazimem, mums nebus aparteida un mums visi berni bus ar vienadam attistibas iespejam vienlidzigi savas tiesibas un pienakumos jo turpmak macisies valsts valoda vienotas Latvijas skolas.
    shadu sabiedribas desegregacijas posmu ir izgajushas gan ASV, gan Dienvidafrikas Republika gan vel daudzas vietas pasaule un nekur tas nav noticis bez nopietnas pretestibas. Martinu Luteru-Kingu nogalinaja melnie rasisti, Nelsons Mandela savas dzives lielako dalju pavadija cietuma.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > aivarstraidass 07.06.2011. 14.40

    Jā – parakstījos vēl tad, kad bija jāiet pie notāra. Manuprāt, Latvijā ir pakāpeniski jāattīsta vienotas skolas, kurās vairs nav etniskas segregācijas. Kur ir iespēja labi apgūt gan latviešu valodu, gan ES tautu valodas, gan arī (mazākumtautību) skolēnu dzimtās valodas. Lai cik jocīgi tas neizklausītos – vislielākie panākumi šinī ziņā tiek gūti daudzos Latgales lauku novados. Tur tiešām visu tautību bērni mācās kopīgās klasēs – parasti latviešu valodā. (ASV skolu desegregācija bija 60-to gadu politikas dienaskārtībā. Un tolaik atšķirības starp baltajiem un melnajiem, kaut arī viņi runāja vienā valodā, bija milzīgas. Tāpat daudzi neticēja, ka tas ir iespējams…)

    Par skolām ir normāls referendums. Bet no “pabalstu griestu atcelšanas” referenduma un Pabrika/Štokenberga “cilvēka cienīgo pensiju” referenduma (2008.g.) man metas zosāda.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu