Juristi prasīs Saeimai mainīt “necenzēto vārdu” jēdzienu 13

Foto: Andrius Ufartas, F64
Print Friendly, PDF & Email

Nepilnību dēļ pie atbildības nevar saukt noteiktu vulgārismu lietotājus

Latvijas Juristu apvienība (LJA) plāno vērsties Saeimā, rosinot Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 167.pantā “Sīkais huligānisms” lietoto jēdzienu “necenzētie vārdi” aizstāt ar jēdzienu “nepieklājīga uzvedība”, vēsta aģentūra LETA.

Patlaban personu nevarot saukt pie administratīvās atbildības pat par tādu vulgārismu lietošanu kā “pim*is”, “pe*a”, “su*a”, “bļ*ģ”, “mau*a” un “dir*a”, tai pašā laikā saskaņā ar valodnieku skaidrojumu par necenzētiem ir uzskatāmi, piemēram, vārdi “padauza” un “slampa”.

Kā informēja LJA valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka, apvienība bija vērsusies pie valodniekiem, lūdzot sniegt izsmeļošu to lamuvārdu uzskaitījumu, kuru lietošana būtu atzīstama par lamāšanos un veidotu APK 167.pantā paredzēto kvalificējošo pazīmi. LJA norādīja, ka labprāt saņemtu arī valodnieku skaidrojumu par citu pasaules valodu lamuvārdu lietošanu latviešu valodā.

LJA valdes loceklis Ivars Redisons vērsa uzmanību uz to, ka APK 167.pantā tiek paredzēta atbildība par “lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās”, lai gan Satversmes 100.pantā ir noteikts, ka cenzūra ir aizliegta. Satversmes 116.pantā ir paredzēts izņēmums, kad cenzūra ir atļauta likumā paredzētajos gadījumos, tomēr nevienā likumā nav lamuvārdu uzskaitījuma, kuri būtu atzīstami par necenzētiem lamuvārdiem, iepriekš uzsvēra Redisons.

LJA saņēma Latviešu valodas aģentūras skaidrojumu par nepieklājīgiem vārdiem. Aģentūra tos iedalīja lamuvārdos, necenzētos vārdos, tabu un vulgārismos. “Latviešu valodas aģentūras ieskatā par necenzētiem vārdiem tiek uzskatīti tādi vārdi kā “padauza” un “slampa”. Tādā veidā ir radusies situācija, kad sīkā huligānisma pants neaptver leksiskos vulgārismus (pe*a, su*a, bļ*ģ, pim*is, mau*a, dir*a). Paveras iespēja lietot vulgārismus saziņā, ja lietošanas mērķis nav sabiedriskās kārtības traucēšana,” atzina Bunka.

Lai nodrošinātu sabiedrības tikumību un ētisko normu ievērošanu, LJA ir iecerējusi vērsties Saeimā ar ierosinājumu aizvietot APK 167.pantā lietoto jēdzienu “necenzētie vārdi” ar jēdzienu “nepieklājīga uzvedība”. Tādā veidā nākotnē tiktu ievērojami atvieglots policijas darbs sīkā huligānisma pārkāpumu lietās.

Kā piebilda Bunka, jēdzienu “necenzēts vārds” APK tekstā iekļāva padomju laikā, kad pastāvēja valsts cenzūra. Tagad Latvijas Satversmes 100.pants noteic, ka cenzūra ir aizliegta, bet Satversmes 116.pants ļauj ierobežot vārda brīvību, pieņemot atsevišķu likumu.

Komentāri (13)

tetrapack 24.05.2011. 18.03

Vienmēr esmu domājis, ka “necenzēti vārdi” ir reti stulbs un neloģisks jēdziens, patiešām dīvaini, ka tāds joprojām tiek izmantots.

+4
0
Atbildēt

2

    Andris > tetrapack 25.05.2011. 12.21

    Tieši tā. Starp citu, jebkuru cilvēku var iesūdzēt par necenzēto vārdu lietošanu, jo tā kā pie mums cenzūra ir aizliegta, tad pilnīgi visi vārdi ir necenzēti! Piemēram, šis mans komentārs sastāv tikai no necenzētiem vārdiem, par 100%!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Andris > tetrapack 25.05.2011. 13.43

    Interesanti, kas šajā rakstā ir paslēpts zem “su*a”? Varbūt, “suka”? Bet kas tajā vārdā ir slikts? Sukas pārdot Latvijas veikalos, man mājās ir kādas piecas, ja ne vairāk. Sāksim rakstīt ari uz preču etiķetēm “S*KA, CENA 1 Ls”?

    0
    0
    Atbildēt

    0

Aivars Krauklis 24.05.2011. 18.53

Iesākumā valodniekiem kopā ar juristiem vajadzētu tikt skaidrībā par viņiem un žurnālistiem tik mīļo „likumdošanu”. Nuja, to pašu „zakonodāķeļstvu”, kas soveckajā Latvijā bukvaļno pārnesta no krievu kanceļerīta. Senāk ‘likumdošana” nozīmēja procesu, ko veic likumdevējs (pie mums – Saeima), tagad pat sīks ābolu zaglis skaitās pārkāpis nevis žogu, bet likumdošanu.
Tikai pēc tam vaļasbrīžos varētu arī padomāt par vārdiem, kas visā pēcpadomju telpā saglabājušies tādi paši, kā 10.-11. gadsimta Novgorodas tāšu rakstos krievu sarunu valodā un pēdējā laikā nepamatoti piedēvēti mongoļiem.

+4
0
Atbildēt

0

Dzintra Zemîte 24.05.2011. 18.28

Krimināllikuma 169. p.: “Par patvaļīgu koku CIRŠANU svešā mežā vai citā svešā zemes platībā – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai…”
Ja piemēro līdzīgu loģiku, tad par patvaļīgu meža izzāģēšanu kriminālatbildība neiesies. Tomēr tā nu gan nebūs.
God. juristu būtu jāzina elementāra patiesība, ka pastāv tāda tiesību normu piemērošana, kuras ietvaros notiek tiesību normas iztulkošana, ne tikai atbilstoši tās gramatiskai jēgai, bet arī sistēmiski, vēsturiski un teleoloģiski (noskaidro normas jēgu un mērķi).
Tā kā normas mērķis ir novērts lamāšanos sabiedriskās vietās, tad jāsecina, ka jēdziens “necenzēti vārdi” ir jāsaprot plašāk, nekā to saprot filologi savās mācību grāmatās. Turklāt lasot tālāk APK 167.p. var atrast… “un citām tamlīdzīgām darbībām”, tā kā pat gramatiski lasot normu var secināt, ka norma aptver arī lamāšanos ar “leksiskajiem vulgārismiem”. Turklāt huligānisma gadījumā jāpievērš uzmanība uz “darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību”, tātad uz konkrēto situāciju konkrētā gadījumā, nevis uz filologu teorijām par lamu vārdu iedalījumu.

+2
-1
Atbildēt

2

    aguslens > Dzintra Zemîte 24.05.2011. 18.56

    Njā, svarīgu problēmu uzrakuši. Savdabīga tā juristu biedrība.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Aivars Krauklis > Dzintra Zemîte 24.05.2011. 18.56

    Piekrītu ar visām četrām. Tikai tagad vairs nezinu, kā to iztulkos juristi, kā – valodnieki.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu