Vai imigrantiem jārunā latviski? 47

foto: Kaspars Krafts
Dace Akule
Print Friendly, PDF & Email

Kā mudināt latviešu valodu apgūt 3/4 iebraucēju, kas labi pārvalda krievu valodu 

Imigrantu integrācijas politikas indekss jau atkal ierindo Latviju pēdējā vietā starp 31 Eiropas un Ziemeļamerikas valsti, tātad mūsu likumi nodrošina vissliktākos apstākļus imigrantu integrācijai. Turklāt, lai arī Latvija kopš 2007.gada ir ieviesusi vairākus uzlabojumus, mums trūkst saskaņotas stratēģijas iebraucēju uzņemšanai. 

Uz savas ādas šo politiku izjūt tie vairāki tūkstoši trešo valstu pilsoņu, kas jau šobrīd dzīvo Latvijā – 2010.gadā ar termiņuzturēšanās atļaujām vien tie bija 7538 cilvēki. Tomēr pētījuma secinājums ir skumja ziņa ne vien iebraucējiem, kuri meklē labākus dzīves apstākļus, bet visai mūsu sabiedrībai un latviešu valodas nākotnei. Ja mums nav imigrantu integrācijas politikas, tātad mēs ļaujam imigrantiem Latvijas sabiedrībā iekļauties tā, kā nu viņiem pašiem sanāk, nevis pēc tādiem noteikumiem, kas ļauj kopīgi veidot mūsu sabiedrību tās vairākuma ilgtermiņa interesēs. Mēs ļaujam, ka notiek pašplūsma un iebraucēji nemācās latviešu valodu. 

Ja mums nav imigrantu integrācijas politikas, tātad mēs ļaujam imigrantiem Latvijas sabiedrībā iekļauties tā, kā nu viņiem pašiem sanāk.

To, ka mēs šajā jomā nedarām pietiekami, apliecina vairāki fakti. Nav plaši pieejamie mācību līdzekļi latviešu valodas apguvei, tāpat nav viegli pieejama informācija par valodas kursiem. Arī valsts un darba devēji nesadarbojas, lai veicinātu latviešu valodas mācīšanos ieceļotāju vidū. Apsveicami, ka pērn izveidoti vairāki latviešu valodas e-kursi dažādām iebraucēju grupām, tai skaitā bēgļiem. Taču pamatos uzstādījums nav mainījies – Latvijā ir pasludinātas valodas zināšanu prasības dažādās profesijās vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai, taču pietrūkst faktoru, kas motivētu iebraucējus tiešām apgūt valodu. Kāpēc lai imigrants mācītos latviski, ja mēs ierobežojam viņa iespējas līdzdarboties mūsu sabiedrībā līdz mirklim, kad viņš kļūst par Latvijas pilsoni, atsakoties no savas valsts pilsonības? 

Jau šobrīd lielākā daļa Latvijā dzīvojošo trešo valstu pilsoņi mūsu sabiedrībā iejūtas, nezinot latviešu valodu. Vēl jo vairāk – viņi runā krieviski, jo lielākā daļa iebraucēju Latvijā ir no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas (Baltijas Sociālo Zinātņu institūta 2009.gadā veiktais pētījums liecina, ka aptuveni trīs ceturtdaļas no iebraucējiem pārvalda krievu valodu, mazāk nekā puse – angļu valodu, bet latviešu valodu zina tikai katrs septītais aptaujātais). Turklāt imigrantu vidū nav vienprātības par nepieciešamību mācīties latviešu valodu, liecina SKDS veikts pētījums. Daļa domā, ka latviešu valoda jāzina vismaz pamatzināšanu līmenī, citi – ka vērtīgāk būtu mācīties krievu valodu, jo vairākums Latvijas iedzīvotāju spēj tajā sazināties. Tas apstiprina bažas par krievu valodas izplatību. 

Šāda pašplūsma ir pretrunā ar sabiedrības gaidām – vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ieceļotājiem ir jāzina latviešu valoda vai nu uzreiz, ierodoties Latvijā (tā domā 13% SKDS aptaujāto respondentu), vai arī tā jāapgūst pēc ierašanās (50%). SKDS aptauja rāda, ka latviešu valodas zināšanas viesstrādnieku vidū atbalsta kopumā 76% latviešu, 44% krievu un attiecīgi 66% pilsoņu un 43% respondentu bez Latvijas pilsonības.

Atliek jautājums – kāpēc tad mēs nedarām vairāk, lai šo vēlmi izpaustu konkrētā rīcībā, kas palīdzētu iebraucējiem apgūt latviešu valodu? Tikai tāpēc, ka daļa Latvijas iedzīvotāju šobrīd neprot latviski, nav jāpieņem, ka visi iebraucēji uzvedīsies tāpat. Taču diemžēl viņi tā darīs, ja mēs tikai gaidīsim, kad viņi paši sāks runāt latviski.

 

Komentāri (47)

daina_tabuna 01.03.2011. 09.52

Kāpēc tad mēs nedarām vairāk, lai šo vēlmi izpaustu konkrētā rīcībā, kas palīdzētu iebraucējiem apgūt latviešu valodu?
– – – – – – – – – – – – – –
Atbilde ir pavisam vienkārša- mēs VISPĀR negribam, ka viņi te brauc. Līdz ar to ir pilnīgi vienalga par viņu valodu zināšanām. Pie mūsu 20% bezdarba un 200 tūkstošiem savu emigrējušo mums vēl tikai imigranti trūka.

+12
-2
Atbildēt

2

    Evija Zauere > daina_tabuna 01.03.2011. 13.10

    manis pēc lai brauc aziāti. es nebaidos no aziātiem, jo cik es esmu novērojis viņi mēslus netaisa, aši iemācās runāt vietējā valodā un cep vistu saldskābā mērcē 🙂

    vajag domāt par citiem migrantiem, kas nāks no bijušās CCCP. ja mēs turpināsim būt tik vienaldzīgi pret savu valodu, mums neizdosies pārliecināt potenciālo migrantu no ukrainas sādžas, ka viņam jāmācās valsts valoda, jo viņš pavisam mierīgi iztiks bez tās, gluži tāpat kā iztiek tas miljons krievvalodīgo, kas mums ir pašlaik. viņiem nav nekādas vajadzības saspringt lai mācītos latviešu valodu, jo visu informāciju ko viņiem vajag viņi pašlaik var saņemt savā dzimtajā valodā. nu ja to sauc par diskrimināciju, tad lai viņi to pašu pamēģina izbīdīt anglijā, vācijā vai mozambikā.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > daina_tabuna 01.03.2011. 11.22

    Mjā, izskatās pēc pasūtījuma rakstiņa – tūlīt nu brauks dažnedažādi uz Latviju. Nu nav mums tas vajadzīgs, pirmāmkārtām, lai domā kā atgriezt aizbraukušos latviešus ar ģimenēm(bankrota procedūras pilnveidošana varētu būt labs līdzeklis), lai izbeidz krievu valodas pašpietiekamību, VL! piedāvājumu jau noraidīja 🙁 un tikai tad, kad mums tiešām būs vajadzīgi kādi strādājošie vēl, tad lai atļauj iebraucējus un vēlams arī konkrētās vietās citādi tāpat kā padomju okupācijas laikā iebraucēji tika izkaisīti pa visu LV(EE tie ir tikai pārsvarā Narvā un Tallinā vietumis) un īsti latviski ir saglabājušies tikai lauki.
    Tāda jau ir reizēm visādu viltus labvēļu mentalitāte – Latvijā visiem jājūtas labi, tikai ne pašiem latviešiem, kam jāemigrē milzu daudzumos !

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

Evija Zauere 01.03.2011. 09.17

Kāpēc gan lai viņi mācītos latviešu valodu, ja paši latvieši to netur nekādā vērtē un skandina, ka daudz svarīgāk ir mācīties krievu valodu? pēc dažiem gadiem un daudziem tūkstošiem migrantu no, piemēram, Indijas, latvieši sāks vervelēt hindu, lai tikai cienījamie migranti nesajustos kaut kādā veidā apspiesti un viņiem parādītu cik mēs esam viesmīlīgi un viņu sāpes izprotoši.

+6
0
Atbildēt

3

    anita_meistere > Evija Zauere 01.03.2011. 20.00

    ieliec. iepazīsimies ar 2 dīkdieņu viedokli. pierādi, ka tas ir masveidā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    anita_meistere > Evija Zauere 01.03.2011. 10.56

    kas kaut ko skandina par krievu valodu?

    tā ir kartējā krevu mediju putina pasūtīta PR akcija. nekas viarāk.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Evija Zauere > Evija Zauere 01.03.2011. 13.01

    ielikt linku uz diskusijām šajā pat vietnē kur latviešu skaidrā latviešu valodā stāsta citiem latviešiem, ka mūslaikos krievu valodas zināšanas esot obligātas un cik slikti klāšoties tiem, kas nezina šo valodu?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

anita_meistere 01.03.2011. 10.54

pag pag pag…nav jaierobežo kādam krievam, kas šo zemi, valodu un tautu neieredz, nekāda nav vēlējušies un ir kvēlākie krevijas patrioti (vismas 75% krievu tādi ir, par to esmu parliecināts) līdzdalība sabiedrības procesos??? kādos sabiedriskos procesos šie te cilvēki piedalās…ne jau Latvijas. un tas tā ir bijis 80-to beigās un arī tagad. viņi nevēlas integrēties, un nekad to nav vēlejušies darīt…un nedarīs. tā nav Latviešu problēma vai neizdarība.
ārzemēs šadu klaji naidīgus un pretvalstiskus lautiņus izraida no valsts. to ko krievi atļauj darīt Latvijā, neviena cita pasaules pamatnācija nepieļautu. mūs ar mass un naudu izpieš pašus no savas zemes, no saviem principiem, nostājas utt. un krīzes laiks ir lieliski izvēlēts moments šadam te akcijām.
LT/EE krieviem vairs nav izredžu, tagad visi spēki koncentrēti uz Latviju.

integrācija…kādas mums ir poļus mazākumtautību skolas. Cik organiski viņu kultūra, paražas un vēsture papildina mūsējo. Piedalās kulturas pasākumos, dibina nvo, perfekti zin gan poļu, gan latviešu valodu utt. viņi ir vēlami un gaidīti. lūk tā ir integrācija!!!
neviznu nevien krievu nvo, kas nebūtu naidīga pret šo valsti.

+7
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu