Novērš 60 miljonu eiro pārmaksu par VID jauno ēku 5

VID jaunās ēkas makets. Foto: Nora Krevneva, F64
Print Friendly, PDF & Email

De facto: nosacījumi mainīti vairākus gadus pēc līguma parakstīšanas

Tikai vairākus gadus pēc līguma noslēgšanas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās ēkas celtniecību līgumā pamanītas detaļas, kas valstij par ēkas nomu liktu pārmaksāt vairāk nekā 60 miljonus eiro, un pirms divām nedēļām līgums ir mainīts, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas  raidījums ''De facto'' (DF).

Tagad VID ēku projekta izmaksas no sākotnēji nosauktajiem aptuveni 90 miljoniem latu sarukušas līdz ļoti aptuveniem 50 miljoniem eiro. Jau vēstīts, ka VID ēku cels uz zemesgabala Mežaparkā, ko savulaik pārdeva Vladimira Vaškeviča šķirtā sieva Ināra Vilkaste. Tiesības īstenot vērienīgo projektu ieguva agrākā Rīgas mēra Gundara Bojāra vadītā firma „Mežaparks SPV”, kas kopā ar AS ''Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izveidoja kopuzņēmumu ''Biroju centrs Ezerparks”. Tajā VNĪ pieder 31,5% daļu.

Pirms diviem gadiem projektu pilnībā apturēja, lai saprastu, vai, ko un par cik atļauties. Pirmais bija secinājums, ka līguma laušana valstij var izmaksāt ap 20 miljoniem latu, kas būtībā liedza to pārtraukt. Revidējot līgumu pamatīgāk, atklājās detaļas, kas apliecina – tas bija vairāk aizstāvējis investoru kabatas. Sarežģītās un neskaidrās formulas VID nomu ik gadu būtu padarījušas dārgāku par vairāk nekā diviem miljoniem eiro.

Firmas ''Mežaparks SPV” pārstāvis Jānis Stakens nesen veiktās izmaiņas līgumā par būtiskām saukt negrib: ''Tas nozīmē, ka ir atdalīts atsevišķi apsaimniekošanas maksa, uzkrājumi remonta fondiem un nomas maksa par sevi, tā vairs netiek pīta kopā, un tāpēc tagad izskatās, ka tagad ir daudz kas mazāk un tad bija šausmīgi daudz. Bet tajā, kas bija šausmīgi daudz, tajā bija arī remonta maksājumi un apsaimniekošana, kas rada iespaidu, ka ir būtiskas izmaiņas.”

Tomēr izmaiņas ir būtiskas, secina DF. Tagad VID katru gadu par iespējamiem, bet varbūt arī nenotikušiem remontiem varēs maksāt 1,3 miljonus eiro mazāk. Milzīgie remonta maksājumi bija paredzēti pat par pirmajiem gadiem uzreiz pēc ēkas nodošanas. Turklāt, ja pārējā remontiem uzkrātā nauda netiks iztērēta, to atdos atpakaļ VID. Arī to pirmais līgums nenoteica. Savukārt nomas maksas aprēķinu formulas maiņa ļaus ik gadu ietaupīt vēl 800 tūkstošus eiro. Kopumā visā nomas laikā – 30 gados – ietaupījums būs vairāk nekā 60 miljoni eiro. Aptuvenas aplēses liecina, ka VID pēc ēkas nodošanas ik mēnesi par katru no 40 tūkstoš kvadrātmetriem maksās nomas maksu 10-13 eiro.

Līgums parakstīts iepriekšējās VNĪ valdes laikā, kad to vadīja Māris Kaijaks. Neraugoties uz iespaidīgajām summām, neviens negrasās meklēt, kāpēc no valsts puses pieļauta šāda līgumu slēgšana un kas par to bijis atbildīgs. ''Es nevaru saprast, ko tas tīri taustāmā veidā varētu iedot, jo tad ir jābūt zaudējumiem, varbūtējie zaudējumi diez vai tiks ņemti vērā tādā tiesu praksē,” DF atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars.
VNĪ akcionārs un Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis atturas komentēt, kādēļ tāds līgums savulaik parakstīts: ''Pateikt, vai iepriekšējie nosacījumi bija tiešā vai netiešā veidā  nepareizas rīcības sekas, vai nepietiekama kopēja valdības uzstādījuma sekas, tur vienmēr tā robeža būs ārkārtīgi plaša.”

Vienošanās par valstij labākiem nosacījumiem prasījusi veselu gadu. VNĪ valde par to lēma pērn 17.decembrī. Ja pusotra mēneša laikā akcionārs to neapstiprinātu, izmaiņas spēkā nestātos. Jau 4.janvārī notika akcionāra sapulce, tomēr tās rakstiskais protokols no Finanšu ministrijas līdz VNĪ ceļoja vēl divas nedēļas – līdz janvāra otrajai pusei. ''Es nekavējos, es strādāju saskaņā ar plānu,” saka Bičevskis.

Savukārt Komisars atklāj, ka ''vienu brīdi bija kaut kāds izbrīns no mūsu puses par to akcionāra lēmuma formulējumu, lēmums bija “pieņemt zināšanai un neiebilst pret līguma slēgšanu”, un to akcionārs pamatoja ar to, ka viņš nespēja pārbaudīt un iedziļināties līguma saturā”. Pēc konsultācijas ar juristiem un privāto partneri nolemts, ka der arī šāds formulējums.

Komentāri (5)

Dina Repša 06.02.2011. 21.42

Kas tieši un konkrēti vērtēja šo projektu un kā argumentēja izvēli? Aizmirstam t.s “treknos” un ko vēl – bet kas?????
Valsts sekretāra teiktais bija Šausmas LV izpratnē. Ja tāds ir FM VS, nez mēs aizņemsimies vēl 100 gadus? Jo vairāk redzi kaut vienu sižetu par valsts parvaldi, jo vairāk atceries “inčīgu” Jurkāna teikumu, kam nez kālab Bērziņš neiebilda [piektdienas 100. panta Preses klubs] – proti – Mums 20 gados valsts pārvalde vispār nav izveidota… Ja tā domā viens no LTF celmlaužiem un ilggadējs Saeimas deputāts un viņam neoponē ilggadējas varas partijas Nr.1 biedrs… Pie tam, neviens līdz šim tam nav iebildis. [Taisnība jau ir, tikai neviens no žurnālistiem nepajautāja – ko tad Janka un Gundža tur Saeimā un ministrijās darīja?] Kas ir 50 tk Eiro pret 20 gadiem velti tērētas naudas?

+6
0
Atbildēt

0

Janka, Janic 07.02.2011. 03.02

visi dariijumi , kur iesaistiita valsts nauda ieveerojami smird , taču kad iet runa par cietumu , vainiigaa nekad nav…. taa mees izlaupam savu zemiiti , faktiski aptiiraam taas pavalstniekus iedzenot tos paraadu juugaa uz simtiem gadu un tas viss lai dažas augsti staavošas amatpersonas piebaaztu savas nepiepildaamaas kabatas ar naudu!

+4
0
Atbildēt

0

astra_ozo 07.02.2011. 13.28

Ja vēl kāds pierādītu, ka šāda ēka vispār ir nepieciešama, tad būtu pavisam labi.

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu