Auziņš: solīts finansējumu augstākajai izglītībai nesamazināt 19

Mārcis Auziņš. Foto: Lauris Nagliņš, F64
Print Friendly, PDF & Email

Reformas augstskolu un zinātnes kvalitātes celšanai esot jārosina ''no augšas''

Nākamo budžeta konsolidāciju augstskolas sagaida samērā optimistiski, ceturtdien rīta intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš. Viņš saņēmis solījumus, ka patlaban apspriestā vēl 50 miljonu latu budžeta konsolidācija augstāko izglītību jūtami neskars, iepriekš valsts finansējums šai jomai jau samazināts par pusi.

''Ir zināmas vienošanās, sapratnes, solījumi, ka varbūt šoreiz, atceroties, ka iepriekšējā periodā augstākā izglītība zaudējusi vairāk nekā pusi finansējuma, mūsu zaudējumi budžeta konsolidācijas gaitā būs ne pārāk lieli,'' pieļauj Auziņš, gan neatklājot, kas to solījis.

LU budžetā valsts dotācija ir tikai 20%, 80% iegūst ar zinātniskajiem projektiem, ražotāju dotācijām, u.c., uzsvēra rektors: ''Pērn LU tikai pētniecības projektos piesaistītais finansējums bija ievērojami lielāks nekā valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai kopā.''

Auziņš norāda, ka dažādu ekspertu un jauno zinātnieku atkārtoti rosinātās reformas augstākajā izglītībā nesamazinās valsts izdevumus, bet tās mērķis būtu celt augstākās izglītības kvalitāti. Viņš uzsvēra, ka velti gaidīt iniciatīvu no pašām augstskolām, jo tās jau esot reorganizējušas savas struktūras, lai palielinātu efektivitāti pēc valsts dotāciju sarukšanas. LU mainījusi fakultāšu struktūru, apvienojuši Moderno valodu un Filoloģijas fakultāti Humanitāro zinātņu fakultātē, atteikušies no slikti uzturēto telpu īres Vēstures fakultātei.

''Reformas ir vajadzīgas, lai sistēma kļūtu efektīvāka, lai izglītības kvalitāte pieaugtu, un nopietnas reformas prasa noteiktus finanšu ieguldījumus,'' skaidro LU vadītājs, ''nevar cerēt, ka mēs reformēsimies un mazāk tērēsim augstākajai izglītībai. Pašreiz no iekšzemes kopprodukta (IKP) Latvijā augstākajai izglītībai tērē mazāk kā pusprocentu, vidēji Eiropas Savienībā – 1,2%. Pozitīvais piemērs – Ziemeļvalstīs tam tērē ap 2% IKP. Cerēt, ka šis ir sektors, kur vēl ko iespējams ietaupīt, ir netālredzīga politika.''

Taču vairāk esot jādara, lai augstāko izglītību un zinātni organizētu kā kopīgu procesu, studentus iesaistot ražotāju atbalstītos pētījumus kopīgi ar profesoriem. Šāda prakse jau esot LU, kurai ir ''ambiciozs stratēģiskais plāns'' – līdz augstskolas simtgadei pēc astoņiem gadiem iekļūt Eiropas 100 vadošo zinātnisko universitāšu skaitā, informēja augstskolas vadītājs.

Turklāt izglītības reformas jārosina atbildīgajai ministrijai, un tai jāsākas ar likumdošanu ar precīzu nākotnes redzējumu. Kā pozitīvu faktu Auziņš min Saeimā atsāktās diskusijas par augstākās izglītības likumu. Iepriekšējai sasaukumā tas bija iestrēdzis –izskatīti vien septiņi panti, taču tagad atbildīgās komisijas vadītāja Ina Druviete (''Vienotība'', JL) esot noskaņota to aktīvi virzīt.

LU rektors iesaka saglabāt lielās universitātes, bet reģionālās un nozaru augstskolas veidot ar kvalificētiem mācībspēkiem, taču ne obligāti pasaules klases zinātniekiem. Viņaprāt, Latvijā studējošo skaits, lai arī joprojām viens no lielākajiem Eiropā, neesot par lielu, un gadījumi, kad kādam maksas studentam bakalaura darbā ieliek ''žēlastības četrinieku'', esot atsevišķu personu pieredze, ne regulāra prakse.

Komentāri (19)

Dzintars Kalniņš 03.02.2011. 14.15

Izglītības nozare Latvijā daudz neatšķiras no citām valsts pārvaldītajām nozarēm –
1) vadība saņem lielas algas (tādas, kuras ir konkurētspējās ar Eiropas vadošajām augstskolām),
2) sistēma ir kā caura, novalkāta zeķe, kuras lāpīšanai (uzturēšanai) katru gadu tiek nelietderīgi tērēti nodokļu maksātāju nauda (apjomu nav jēgas salīdzināt ar Eiropas valstīm, kur sistēma ir daudz vairāk sakārtota)
3) klienti (studenti) saņem ne pārāk kvalitatīvu un nekonkurēt spējīgu pakalpojumu.

Pats esmu izglītojies ārzemēs un pēc studiju beigām, atbraucot uz Latviju, bija interesanti novērot, ka mani darba kolēģi (gados jauni 2-3 kursu studenti) spēja apvienot pilna laika studijas ar pilnas slodzes darbu (finanšu sfērā, kurš arī prasīja arī daudz virsstundu darbu). Tas nu nekādi nebūtu iespējams tajā ārzemju universitātē, kurā mācījos es. Protams, varēja strādāt nepilnas slodzes darbu, bet pilnu slodzi – nē, tad izglītības iegūšana aizņemt nevis 4 gadus, bet gan 8. Manuprāt, šis arī norāda uz to, ka pie mums austākās mācību iestādas tiek apmeklētas papīra pēc un ka reālā izglītība tiek iegūta darba vietā. Patiesi uzskatu, ka vislielākās iemaņas/pieredze cilvēks var iegūt tikai un vienīgi darbā, bet tādā gadījumā tad vajag pārskatīt visu sistēmu. Ja reiz universitātes papīrs ir tikai ķeksītis, tad samazinām tos resursus līdz minimumam un lai visi apgūst visu tālmācības ceļā, nokārtojot ieskaites vai iesniedzot bakalaura darbus! Otrs variants (kas būt daudz prātīgāks), reformējam sistēmu tā, ka tiek ieviesti noteikumi, kā rezultātā tiek samazināts n-to valsts uzturētu augstāko mācību iestāžu skaits un izveidota vienota valsts universitāte ar centralizētu vadību un vienotu stratēģiju, kā arī būtu iespēja attīstīties privātām augstākajām mācību iestādēm.

+8
0
Atbildēt

0

austrisv 03.02.2011. 10.41

Interesanti gan, ka finansējumu augstākajai izglītībai nesamazina, kaut arī studentu skaits samazinās. Arvien vairāk studentu dodas mācīties uz ES augstskolām, jo mācību maksa tur apmēram tāda pati kā Latvijā un dažās pat bez maksas, bet kvalitāte ir daudz daudz augstāka!!!
Latvijā ir par daudz valsts finansētu augstskolu- tā ir kā barotava dažāda veida pasniedzējiem, ne kadru sagatavošana Latvijas tautsaimniecībai!

+4
-1
Atbildēt

0

mary75 03.02.2011. 11.42

Augstakā izglītībā sen vajadzīgas radikālas reformas.
Patreiz pārāk daudz valsts finansētu humanitāru augstskolu ar zemu pasniedzēju un studiju kvalitāte, tas viss pārvērtis par “augstskolu biznesu” un kārtējo veidu, kā valsts naudu pārpumpēt atsevišķu cilvēku kabatās, radot diplomētus bezdarbniekus.
Vispār, daudz lielāka vērība un līdzekļi būtu jāpiešķir taisni profesionālai izglītībai.

+2
0
Atbildēt

1

    lebronj2356 > mary75 03.02.2011. 13.44

    Arī t.s. profesionālā izglītība nedod lielu rezultātu, jo ļoti daudzi bezdarbnieki ir arī no RTU – ražošanas ta Latvijā nav. Ir jākoordinējās ar darba devējiem – piemēram ļoti laba sadarbība ir ar Grindexu….Nav normāli, ja pabeidz augstskolu, bet visur prasa praksi 3 g garumā, kuras nav. Ir jāpadomā arī darba devējiem, ka speciālisti, kas ir kapitāls nekrīt no gaisa, pie tā ir jāpiestrādā, nevis jāmaksā minālā + aploksne un jāgaida pasakaini rezultāti. Par augstskolām – ir jāmainās mūžsenajiem iesūnojušajiem kadriem, lai izglītību padarītu mūsdienīgu. Piemērs ir šeit pat publicēts vienas profesores brāķis, kas notiek, ja aizsēžās amatā. Gluži vienkārši smadzenēm arī ir savs darba laiks !

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu