Eksperti: Kūļa Kanta tulkojums nav pilnībā oriģināls 55

Lita Krone, LETA
Anda Burve-Rozīte
Print Friendly, PDF & Email

Kūļa teksts ir klasificējams vairāk kā redakcionāla rakstura darbs, nevis kā pilnībā oriģināls tulkojums, secina LU ekspertu komisija

Latvijas Universitātes profesora Riharda Kūļa Imanuela Kanta darba "Praktiskā prāta kritika" tulkojums ir dziļa, sistemātiska darba rezultāts, tomēr šis darbs ir klasificējams vairāk kā redakcionāla rakstura darbs, nevis kā pilnībā oriģināls tulkojums. Kūļa teksta pamatā ir  Ata Rolava Kanta tulkojums, kas konceptuāli un valodiski būtiski pārstrādāts, teikts Latvijas Universitātes ekspertu komisijas secinājumos, ar kuriem iepazinās Ir.lv.

Eksperti izvērtēja Kūļa un vēl viena Universitātes profesora Igora Šuvajeva Kanta darba ''Atbilde uz jautājumu: kas ir apgaismība?'' tulkojumu pēc tam, kad LU Vēstures un filozofijas fakultātes studenti atklātā vēstulē pauda aizdomas, ka abi mācībspēki, tulkojot Kanta darbus, ir  ietekmējušies no Ata Rolava pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados veiktajiem Kanta tulkojumiem.

Ja jēdziens "plaģiāts" tiek traktēts šī vārda šaurākajā nozīmē – kā akla teksta reproducēšana bez jelkādiem jaunievedumiem, tad Kūļa veiktais Kanta teksta tulkojums nav uzskatāms par šāda veida plaģiātu. Ja jēdziens "plaģiāts" tiek traktēts plašākā nozīmē – kā jebkura kāda sveša teksta izmantošana un pārveidošana bez attiecīgas atsauces vai norādes uz izmantoto un pārveidoto tekstu, tad Kūļa tulkojums varētu atbilst šāda veida plaģiātam, secina ekspertu komisija.

“Tīri teorētiski nebūtu, ko pārmest, ja viņš nebūtu liedzies [ka ietekmējies no A.Rolava Kanta tulkojumiem],’’ par Kūļa tulkojumu Ir.lv sacīja kāds ekspertu komisijas loceklis. “Tas ir nopietni konceptuāli pārstrādāts vecais tulkojums,” sacīja Ir.lv avots.

Vērtējot Šuvajeva tulkojumu, ekspertu komisija secina, ka šo Kanta tulkojumu var uzskatīt par oriģinālu tulkojumu, tomēr tulkojuma tekstā jūtama zināma Rolava tulkojuma ietekme.

Ekspertu komisija konstatē, ka gan Kūļa tulkojuma 2006.gada izdevumā, gan Šuvajeva tulkojuma 2004.gada izdevumā būtu bijis korekti norādīt uz iepriekš veiktajiem Rolava tulkojumiem.

Universitātes Akadēmiskās ētikas komisija, kuras sastāvā tika pieaicināti seši valodas ekspertīzes speciālisti, savus secinājumus sola publiskot tuvākajās dienās un pašlaik, kamēr ar ekspertu komisijas secinājumiem nav iepazīstināts Šuvajevs un Kūlis, no komentāriem atturas.

LU rektors Mārcis Auziņš vērtējumu par abiem mācībspēkiem dos tuvākajās dienās, kad būs iepazinies ar Ētikas komisijas slēdzienu, Ir.lv sacīja Auziņa preses sekretāre Evija Ansonska. “Procedūra prasa, ka vispirms abiem kungiem jāsniedz rakstisks paskaidrojums un tikai tad rektors vērtēs,’’ pauda E.Ansonska. Viņa uzsvēra, ka sasteigta lēmuma nebūs, jo apsūdzības bijušas nopietnas, izvērtējums bijis nopietns, un arī rektora pieņemtais lēmums tāds būs.

Atgādinām, ka LU filozofijas students Armands Leimanis martā atklātā vēstulē norādīja uz iespējamu plaģiātismu LU Vēstures un filozofijas fakultātes mācībspēku darbos, tāpat kritizēja studiju kvalitāti un apšaubīja finansējuma izlietojumu Filozofijas un socioloģijas institūta pētījumam.

Komentāri (55)

dagnis_skurbe 29.04.2010. 21.47

    andrisskrastins > dagnis_skurbe 29.04.2010. 22.12

    Dikti jau nu smalki komisija centusies pateikt, ka Kūlis ir vienkārši nospiedis un punkts. Jebkuršs specs pateiks, ka šis ir vissliktākais veids, kā plaģiatizēt cita darbu. Vai tiešām bija grūti iedot atsauci? Gabals no tā nenokristu! Neizklausās pēc intelektuāļa cienīgas rīcības.

    +12
    -1
    Atbildēt

    0

Māris Diņģelis 30.04.2010. 02.32

Akadēmiskā vide uzliek zināmus pienākumus, citēšu profesoru Rihardu Kūli. Līdz šim kalpojis kā vairogs pret jautājumiem, tagad šis izteikums pats ir kļuvis par praktisku jeb morālu jautājumu, kas prasa skaidru atbildi gan no paša profesora, gan Latvijas Universitātes vadības.

Profesors Kūlis savu vilcināšanos atbildēt uz apvainojumiem par iespējamo plaģiātismu Kanta „Praktiskā prāta kritikas” tulkošanā iepriekš skaidrojis tieši ar akadēmiskās vides uzliktajiem pienākumiem. Proti, viņaprāt, jautājumi par šo tēmu nav tikuši akadēmiski un pieklājīgi formulēti, un tāpēc uz tiem nav jāatbild.

Šobrīd LU ētikas komisijas īpaši aicināta ekspertu komisija ir atzinusi, ka Kūļa darbs nav pilnībā oriģināls tulkojums, bet drīzāk iepriekšējā tulkotāja Ata Rolava darba redakcija un varētu atbilst plašākā nozīmē definētam plaģiātam – jebkura sveša teksta izmantošanai un pārveidošanai bez attiecīgas atsauces vai norādes. Izklausās gan akadēmiski, gan pieklājīgi.

Pienācis laiks noskaidrot, kādi pienākumi tad īsti ir „zināmi” Latvijas akadēmiskai videi? Šis nav jautājums par kāda atsevišķa darba tulkojumu, par ko sabiedrības vairumam nav ne jausmas, šis ir jautājums par kvalitāti un godīgumu Latvijas akadēmiskajā vidē, kuru sabiedrība finansē un kuras sniegums ietekmē mūsu valsts konkurētspēju un attīstību.

Tomēr vietā ir pieminēt arī pašu darbu un tā izcilo autoru, jo „Praktiskā prāta kritika” ir viens no Kanta morāles filozofijas darbiem, bet pienākums – būtisks to princips. Kants visu mūžu veltījis akadēmiskajam darbam, taču viņa izpratne par pienākumu nesaistās ar kādiem šauri akadēmiskiem kanoniem, viņš definējis universālu kategorisku imperatīvu, kas vienlīdz attiecas kā uz profesoru, tā studentu un skolā negājušo.

Rīkojies tā, lai tavas gribas maksima vienmēr vienlaikus varētu noderēt par vispārējas likumdošanas principu, saka Kants. Ko teiks Kūlis un Auziņš?

+26
-1
Atbildēt

0

Marija 29.04.2010. 22.43

Garajā attaisnošanās rakstā, kas bija publicēts tvnet.lv, Kūlis apņemas: “Mēģināšu dabūt no veterinārārsta izziņu, ka neesmu arī zirgs, un tad darīšu visiem to zināmu “Dienā”.”

Iespējams, ka eksperti tik ilgi klusēja, jo vetārsta izsniegtajā izziņā varēja būt rakstīts, ka skatoties no vienas puses (šaurās), Kūlis neesot pieskaitāms zirgam, bet raugoties plašākā apziņas tvērienā, dotības dotībā ir zirgveida pasauliskošanās iespējošana.

+23
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu