Augstskolām par sekmīgu darbību piešķirs papildu naudu 1

Foto: Andrejs Strokins, F64
Print Friendly, PDF & Email

Jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai vajadzēšot papildu līdzekļus

Augstskolas par labiem darba rezultātiem saņems papildu finansējumu, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modelis, vēsta aģentūra LETA.

IZM informatīvajā ziņojumā "Par uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli", kas ceturtdien izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, izvērtēta augstākās izglītības finansēšanas kārtība Latvijā, tā salīdzināta ar citu valstu līdzīgām sistēmām, kā arī sniegti priekšlikumi uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētas augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai. Tas ir viens no uzdevumiem augstākās izglītības reformu plānā 2010.-2012.gadam.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka jauno modeli būs iespējams ieviest, ja līdz 2015.gadam valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai sasniegs 1,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tātad tas nozīmētu finansējuma palielināšanu.

Uz rezultātiem vērsta augstākās izglītības finansēšana paredz, ka augstskolas sekmīgas darbības rezultātā saņems papildu finansējumu. Tas motivētu augstākās izglītības iestādes paaugstināt studiju un pētniecības kvalitāti un efektivitāti, kā arī nodrošinātu racionālāku publiskā finansējuma izmantošanu pēc principa "nauda seko kvalitātei".

Lai pilnīgi ieviestu uz rezultātu orientētu augstākās izglītības finansēšanas modeli, darba grupa ierosina augstākās izglītības finansējuma aprēķina formulu papildināt ar pieciem jauniem rezultatīvajiem rādītājiem – starptautiski citējamu publikāciju skaits vienai akadēmiskajai personai augstskolā, ārvalstu studentu īpatsvars, finansējuma no starptautiskajiem avotiem īpatsvars, zems administratīvā personāla atalgojuma īpatsvars, augstskolas pilna laika absolventu skaits akadēmiskajā gadā pret gada studējošo kopskaitu.

Uz rezultatīvajiem rādītājiem vērsts augstākās izglītības finansēšanas princips kļūst arvien populārāks pasaulē, nomainot tos finansēšanas modeļus, kuros finansējumu augstskolām piešķir proporcionāli uzņemto studentu skaitam. Uz rezultātu vērstos finansēšanas modeļos pamatā tiek ņemts vērā grādu ieguvēju īpatsvars, vidējais studiju laiks, beidzēju sasniegumi kvalifikācijas eksāmenos, fakultāšu panākumi zinātnes grantu konkursos un citi rādītāji.

Apkopojot pasaules praksi šāda modeļa izstrādē, IZM izveidotā darba grupa secināja, ka kritēriju nedrīkst būt ļoti daudz un tiem jābūt vienkārši iegūstamiem un pārbaudāmiem. Darba grupā strādāja pārstāvji no IZM, Ekonomikas, Kultūras, Zemkopības, Veselības un Labklājības ministrijas, Latvijas Studentu apvienības, Rektoru padomes, Augstākās izglītības padomes un Mākslas augstskolu asociācijas.

Komentāri (1)

ritvars_kl 24.12.2010. 13.30

Te minētais informatīvais ziņojums, ko parakstījis izglītības ministrs, un kas tagad iesniegts MK, ir tik samudžināts un daudznozīmīgi interpretējams, ka aiz ta var noslēpt jebko. Augstākajā izglītībā jau ta nauda birst ka caura mucā bez atdeves, un tagad vēl vairāk ta tiks grūsta nesakārtotā sistēmā. Acīmredzot ZZS partijai savajdzējies naudas.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu