Cicerona balvu piešķir Īvānam un Seskam 1

Cicerona balva. Avots: LETA
Baiba Roga
Print Friendly, PDF & Email

Akcentētas demokrātiskās vērtības – godīga politika un žurnālistika

Šogad Cicerona balvu nacionālajā politikā par oratora talantu un spēku, īpaši trešās Atmodas laikā ieguvis Dainis Īvāns, savukārt lokālajā politikā par stratēģisku pilsētas attīstīšanu – Liepājas mērs Uldis Sesks.

Cicerona balvas žūrijas priekšsēdētājs Jānis Stradiņš norādīja, ka šogad, piešķirot balvas, akcentētas demokrātiskās vērtības – godīga politika un žurnālistika – kā Latvijā tās ir veidojušās un attīstījušās 20 neatkarības gados un cik lielā mērā valsts atbilst tautas vairākuma interesēm. Viņš uzsvēra, ka šī gada Cicerona balvu saņēmēji ir atgādinājums par 1990. gada 4. maiju, kad tika pieņemta Latvijas Neatkarības deklarācija. Tie esot cilvēki, kas “stāvējuši pie valsts neatkarības šūpuļa un palikuši uzticīgi demokrātiskajām vērtībām, kas izteikti dominēja Trešās Atmodas gados”.

Bijušais Tautas frontes līderis Dainis Īvāns uzrunā sacīja: “Mazāk par visu esmu vēlējies būt orators, taču, jocīgi – liktenis, kā par spīti, man licis bieži un izšķirošos brīžos uzrunāt un pārliecināt tūkstošus. Caur radio un televīzijas ēteru – vēl vairāk cilvēku. Tai pašā laikā neesmu pārliecināts, ka vārdi, ko esmu teicis, ir bijuši manējie. Man šķiet, ka kāds tos diktēja.”

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, saņemdams balvu, savukārt uzsvēra Liepājas kā trešās lielākās Latvijas pilsētas rūpniecisko un kulturālo nozīmību. Sesks norādīja, ka balvu viņš nesaņem vienpersoniski, bet kā Liepājas pārstāvis: “Esmu tāds pats darba rūķis kā pārējie liepājnieki, kuri soli pa solim veido pilsētu labāku”.

Tāpat viņš pauda savu patriotisko nostāju pret Latviju un Liepāju: “Nekad neesmu bijis komjaunietis un komunists. Esmu dzimis un audzis liepājnieks. Tāds visticamāk arī palikšu un arī turpmāk kalpošu savai pilsētai. Mums katram jādara tas, ko vislabāk protam. Saknes jau vējš neizplēš.”

Starptautiskajā politikā Cicerona goda nosaukumu ieguva Vācijas kanclere Angela Merkele par personisku atbalstu Latvijas centieniem ekonomikā, kultūrā un starptautiskajos kontaktos. J.Stradiņš norādīja, ka balva pieskaņota Vācijas atkalapvienošanās 20 gadu jubilejai. Tā apliecina Vācijas izcilo lomu gan Latvijas vēsturē, gan pašreizējā Eiropas Savienības attīstībā un politikā, tostarp, Latvijas politikā. Viņš uzsvēra arī Vācijas kā lielākā “finanšu donora un ekonomikas virzītājspēka” nozīmību.

“Merkele vieš cerību, ka saites starp Latviju un Vāciju varētu nostiprināties”, jo pašlaik sadarbība nenotiek pietiekami aktīvi, norādīja Stradiņš piemetinot, ka “Vācija varbūt ir mazliet atstājusi novārtā savu kādreizējo pameitu”, kurai vajadzētu pievērst lielāku vērību un stiprināt tās demokrātiju.

Žurnālistikā Cicerona goda nosaukumu izpelnījās Neatkarīgās Rīta Avīzes (NRA) žurnālists Viktors Avotiņš par kvalitatīviem rakstiem, aktīvu darbību Tautas frontē (arī 4.maija neatkarības deklarācijas divdesmitgades sakarā) un “Latvijas ceļa uz neatkarību vecināšanu”.

Viņš, saņemot balvu, uzvēra, ka tā “žurnālistam jāuztver kā pateicība un brīdinājums”. Kā brīdinājums tā jāuztver par jaukšanos masu priekšstatos par objektīvo un ilūzijās par agrāko taisnīgumu. “Ja žurnālists ir sabiedrības sargsuns, tad tas nenozīmē, ka viņš ir sabiedrības vai varas ķēdes suns. Katru balvu var uzskatīt par kakla siksnu, kas uzliek pienākumus, taču katra paša ziņā ir, vai tālāk ielaisties,” pārliecināts Avotiņš.

Savukārt sabiedrisko attiecību jomā ar Cicerona goda nosaukumu apbalvoja Rīgas domi par projektu “Staro Rīga”. Balvu saņēma domes izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītāja Eiženija Aldermane. Viņa uzsvēra, ka balva ir apliecinājums domes cilvēku darbam un cilvēku patikai pret to: “Mums ne tikai Rīgā, bet arī Latvijā šobrīd ir daudz cilvēku, kas jūtas vieni, tumsā un neredz reizēm izeju no tās. Ja mēs varam kaut vai nedaudz dāvāt gaismas un mirkļu, kas palīdz vismaz tikt pāri tumsas periodam, tas jādara.”

Tradicionālā Mērfija balva, ar kuru tiek atzīmēta attiecīgā laika posma ievērojamākā neveiksme žurnālistikas, politikas, reklāmas vai sabiedrisko attiecību jomā šogad piešķirta netika. Kā norādīja Cicerona balvas žūrijas atbildīgais sekretārs Miervaldis Mozers, Mērfija balvai tika virzītas priekšvēlēšanu kampaņas, kuru vēstījumos nonāca vairāku socioloģisko pētījumu dati, kas tika pakļauti kampaņu nolūkiem. Tomēr tā kā žūrijas locekļi nerada vienprātību, balva šogad piešķirta netika.

Cicerona balvas mērķis ir atzīt un veicināt mediju, politisko partiju, reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūru efektīvu, sabiedriski nozīmīgu komunikāciju ar dažādām auditorijām.

Cicerona balvas žūrija sastāv no Zinātņu akadēmijas Senāta un iepriekšējo gadu Cicerona balvas ieguvējiem, to vada akadēmiķis Jānis Stradiņš. Balvas kandidātus izvirza Zinātņu akadēmijas Senāts.

Komentāri (1)

rozaa11 16.12.2010. 00.07

Paties prieks par Īvānu , diemžēl tā mašīna kas gājusi pāri 20 gadus lv tādus ideālus (godīgums , nesavtība)ir iemīcījusi dubļos un uzspļāvusi tiem virsū.

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu