Zviedru bankas uztur augstas īpašumu cenas 14

Foto: Saulius Žiūra, F64
Print Friendly, PDF & Email

Atsakoties devalvēt latu, Rimšēvičs izglābis no bankrota arī SEB un ''Swedbank''

Zviedrijas bankas SEB un ''Swedbank'' (iepriekš – ''Hansabanka''), kas ar pārvalvīgu kreditēšanas politiku veicināja nekustamā īpašuma tirgus burbuļa uzpūšanos Baltijas valstīs, tagad uztur augstas cenas parādnieku mājokļu izsolēs, cerot zaudējumus atpelnīt pēc tirgus atgūšanās, vēstīts publikācijā žurnālā Ir .

Latvijā, Igaunijā un Lietuvā notiek ap 600 kredītu parādnieku mājokļu izsoļu mēnesī, un tajās dominē ''Swedbank'' un ''SEB'' īpaši izveidotie nekustamo īpašumu uzņēmumi ''Ektornet'', ''Estectus'', ''Latectus'' un ''Litectus''. Tie uzpērk pašu bankās ieķīlātos mājokļus par cenu, kas parasti nedaudz pārsniedz sākumcenu. Ja neviens nesolītu vairāk, tiesu izpildītajiem būtu jārīko jaunas izsoles, samazinot sākumcenu, lai vispār šos īpašumus pārdotu.

''Swedbank'' firmas ''Ektornet'' vadītājs Zigmunds Pavlovskis uzsver, ka tas ir kredīta ņēmēja interesēs, kuram jāmaksā bankai starpība starp kredītu un īpašuma cenu. «Zaudējumi tiek aplēsti pēc šodienas tirgus cenām. Mums jāsargā tirgus no izpārdošanas,» pamato Pavlovskis. Kopš 2007.gada vasaras visaugstākā punkta īpašumu cenas Baltijā kritušās par 60-70%, un, viņaprāt, tirgus no šodienas līmeņa atgūsies ik gadu par aptuveni 10%.

Publikācijā aprakstīta zviedru banku ienākšana tolaik strauji augošajā Baltijas tirgū un pārvalvīgā kreditēšana, atceļot agrāk ierastos piesardzības ierobežojumus. Kad pienāca 2008.gada rudens un sekoja lielais kritiens, Baltijas valstīs īstenotā kreditēšanas politika gandrīz nogremdēja gan ''Swedbank'', gan ''SEB banku'', kuras no kraha, visticamāk, izglāba Latvijas Bankas prezidents Ilmāra Rimšēviča atteikšanās 2008.gada 17.novembrī sēsties pie sarunu galda ar Starptautisko Valūtas fondu, lai diskutētu par lata devalvāciju. Tā sauktā ''iekšējā'' devalvācija, samazinot valsts budžeta izdevumus, deva bankām laiku, lai izkārtotu sev trūkstošo finansējumu.

Šis risinājums paglābis ne tikai Baltijas finanšu avārijas veicinātājas zviedru bankas un Zviedrijas nodokļu maksātājus, bet arī Latvijas kredītņēmējus – apmēram piektdaļu sabiedrības, kas pieder pie pārtikušākās daļas un politiskās elites, bet lielāko belzienu saņēmuši trūcīgie, secināts Ir rakstā.

Komentāri (14)

andrisskrastins 09.12.2010. 12.44

Rakstu izlasīju. Nu skaidrs, pārpirkšana no savas bankas notiek tāpēc, ka lai noturētu cenu līmeni augstāku. Acīmredzot izmaksu dēļ atmaksājas. Bet nu izskatās diezgan izmisīgi.

Par pārējo – diezgan “sociāldemokrātiski”, rakstu autorei ir ļoti vienpusīga informācija par devalvācijas “cenu” Latvijā un banku kredītņēmējiem (bagātie kredītus ņēma, bet vēl vairāk tos ņēma vidusslānis labākam/pirmajam miteklim un mašīnai), tāpēc arī secinājumi diezgan sensacionāli un “neanalītiski”. Devalvācijas gadījumā bija 50/50. Ja viss nobruktu, slavas dziesmas devalvācijai pat neviens neiedomātos dziedāt. Bet “neiegūtais auglis” vienmēr šķiet saldāks.

+13
0
Atbildēt

0

aivarstraidass 09.12.2010. 12.56

Jāuzliek stipri augsta nodokļu likme par neapdzīvotu NĪ turēšanu īpašumā. Teiksim, pieckāršota likme – 1%-3% no kadastra vērtības gadā. Ja Ektornets vēlas uzskatīt, ka īpašumos kāds dzīvo un piedeklarē kaut kādus bomžus – par katru šādu “apdzīvotu” īpašumu vajadzīgs īres līgums ar likumīgu īres naudas plūsmu, komunālo pakalpojumu līgumi.

Ar augstu NĪ likmi par neapdzīvotiem īpašumiem tiks atrisināti divi jautājumi vienlaikus – Ektorneti u.c. sāks pārdot savus īpašumus, cenas kritīsies, un turpmākiem hipotekāro kredītu ņēmējiem būs vieglāk šādus īpašumus iegādāties (un ja viņi tur paši dzīvos vai izīrēs, NĪ nodokļa likme būs 5 reizes zemāka). Latvijā iedzīvotāju skaits strauji samazinās, nekādam NĪ deficītam nevajadzētu būt.

+14
-3
Atbildēt

1

    agijs > aivarstraidass 09.12.2010. 13.36

    …un vispār, visiem bezmaksas dzīvokļus!
    Lai dzīvo komunisms !!!

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

andrisskrastins 09.12.2010. 12.37

Brrr, nesapratu, kāda jēga šādam teātrim, ka viens bankas kantoris nopērk no otra. Ok, cena nedaudz paceļās, bet izmaksas taču arī.

Nepiekritīšu tam, ka devalvācija būtu mūs glābusi, kā arī absolūti nepiekrītu tam, ka kredītus ņēma tikai elite. Tos plaši ņēma arī vidusslānis.

+6
0
Atbildēt

3

    agijs > andrisskrastins 09.12.2010. 22.22

    Valynx, kopumā viss jau ir pareizi, ko Tu piemini…
    Vienīgi tām banku meitām, kuras izpērk tos zem āmura paliktos īpašumus jau arīdzen kautkur kapitāls jādabū par ko tos pirkumus veikt.

    Atļaušos izvirzīt tēzi, ka tas summā ir tik pat liels kapitāls, kā Tevis pieminētais nepieciešamais pašu kapitāla palielinājums bankai.

    Rezultātā man tomēr līdz galam nepielec, kur te tas lielais ieguvums, ja papidus kapitāls tā kā tā jāiegulda?!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva > andrisskrastins 09.12.2010. 17.56

    Piekrītu PēcimK. Visi devalvācijas stāsti ir par lielām valstīm. pat daudzķārt minētajā Zviedrijā rezultāti drīzāk bija negatīvi kā pozitīvi. Visas gudrās teorijas, uz ko atsaucas pašmāju teorētiķi, ir par lielām valstīm, devalvācija nekad nav notikusi Lihtenšteinā, Vatikānā, Luksemburgā vai kādā citā mazā valstī . To nez kāpēc ignorē.
    Tādā mazā pīļu dīķi kā Latvija devalvācija neko nedotu, jo visas izejvielas, izejmateriāli nāk no ārpuses. Tāpat arī sadzīves preces. Devalvējot latu, Krievijā iegūtas gāzes cena rubļos vai Vācijā ražota televizora cena eiro nemainītos, tikai mēs pelnītu mazāk un maksātu attiecīgi vairāk. Savukārt eksporta daļa bija tik maza, un joprojām ir tik niecīga , ka samazinātā pievienotā vērtība darbaspēka apmaksai (jo izejvielu Latvijā nav)un attiecīgi pieaugošais eksports tikai drusciņ zemākas cenas dēļ , nekompensētu vispārējo ienākumu samazinājumu.
    Toties būtu ķīseēlis un putra ar parrēkiniem, pārcenošanām, panikas izraisīta bankas kontu iztukšošana un valūtas maiņa utt
    Tā kā Rimševics ir malacis, ka nepadevās provokācijām.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Maija > andrisskrastins 09.12.2010. 16.08

    ir viens pats galvenais iemesls kāpēc bankas izsolēs iegādājas savu debitoru hipotekārās ķīlas – banku zaudējumi. Proti, visiem nedrošajiem kredītiem bankām likums paģēr veidot uzkrājumus, kas a) samazina peļņu , b) samazina pašu kapitālu, kad peļņa ir noēsta pilnīgi. Pašu kapitāls savukārt ir korelācijā ar maksimālo kredītportfeļa apmēru. Tātad, lai nebūtu steigšus jāpārdod labie kredīti, tādējādi samazinot tekošos stabilos ienākumus, bankai ir jāpalielina pašu kapitāls, tās īpašniekiem ieguldot reālu naudu bankas pamatkapitālā. tas šobrīd nav pats vienkāršākais risinājums, jo var gadīties, ka jāpiesaista ļoti, ļoti lielas summas. Ja sliktā debitora ķīlu par max cenu banka pārdod savai meitai, tad tas vairs nav sliktais kredīts un tam uzkrājums nav jāveido. jo dārgāk banka pārdod savai meitai, jo mazākai debitora parāda daļai jāveido uzkrājums.
    Visa sāls apslēpta tajā pieņēmumā, ka bankas cer uz NĪ tirgus cenu līmeņa atjaunošanos kā šeit minēts 8-10 gadu laikā. bet var arī neatjaunoties un tad šie zaudējumi tik un tā būs kaut kad jāfiksē. Taču tas būs rīt un bankas tad arī par to domās

    +6
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu