Ādolfs Irbīte, kura izstāde apskatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, ir viens no VEF dizaina veiksmes stāsta pamatlicējiem
Kā radīt Latvijas Nokia? Šis jautājums droši vien nemocīja mūsu vecmāmiņas 30.gados, kad Nokia bija galošu ražotāja marka Somijas laukos. Drīzāk somu vectētiņi, ejot Helsinkos gar smalko VEF boutique, ko, jāpiebilst, varēja atrast arī citu Ziemeļeiropas galvaspilsētu labākajās ielās, un pētot tur izstādītos skaistos radioaparātus, telefonus, gludekļus, kabatas lukturīšus, putekļsūcējus, fotopiederumus un atminoties VEF ražotās lidmašīnas un automobiļus, domāja – kā radīt Somijas VEF?
Ar VEF tolaik varēja pelnīti lepoties. Balvas par dizainu Beļģijas un citās ārvalstu izstādēs, atzinības par skaistajiem reklāmas materiāliem un, galu galā, saimnieciskā veiksme rādīja, ka dizaina jomā VEF bija plaši atzīts. Vēl tagad Ņujorkā, apmeklējot slaveno mūsdienu mākslas un dizaina muzeju MoMA, starp nedaudzajiem pasaules ievērojamākā rūpnieciskā dizaina eksponātiem var atrast VEF ražoto Minox kameru.
Ādolfs Irbīte, kuram pašlaik veltīta izstāde Provokācija Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, bija viens no VEF dizaina veiksmes stāsta pamatlicējiem. Strādāt rūpnīcā viņu uzaicināja brālis Kārlis Irbīte, pirmo VEF radioaparātu dizainu un lidmašīnu autors. Ādolfs tikko bija izslēgts no Mākslas akadēmijas, jo nebija varējis samaksāt studiju maksu, tomēr jau bija ieguvis vērtīgu un vispusīgu mākslas izglītību. Kā zēnu Irbīti saistīja automobiļi, tāpēc nebūtu jābrīnās, ka izstādē redzamo VEF radioaparātu izceltie skaļruņi brīžiem atgādina 30.gadu auto uzkrītošās radiatoru restes. Lepnākie radioaparāti, izrotāti ar apgriezta V veida dubultuzlikām no nerūsējošā tērauda, liek domāt par Citroën ar vismaz V8 dzinēju. No tā izriet pirmā atziņa nākotnes Latvijas Nokia VEF veidotājiem: Latvijas mākslas izglītība ir laba un kvalitatīva. Piesaistot jaunos māksliniekus rūpnieciskajam dizainam, viegli radīt pasaules klases produktus. Mākslinieks ar interesi par tehniku spēs pārnest arhitektūras un tehnikas modes valodu uz priekšmeta formām. Latvijas dizaina problēma drīzāk ir tādu rūpnīcu, kam vajadzīgs mūsdienu dizains, ne dizaineru trūkums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.