Arī trīs vīri sestdienas vakarā no Vidzemes Olimpiskā centra aizgāja vīlušies, Valmieras basketbolisti pagarinājumā zaudēja Šauļiem ar septiņu punktu starpību
Sirmie valmierieši palīdzēja, cik jaudāja, spēles laikā uzmundrināja spēlētājus, deva padomus treneriem un aizrādīja tiesnešiem, bet – kā nu sanāca, tā sanāca.
Spēles sākums bija cerīgs, pirmās ceturtdaļas komanda turējās godam, un vīri apmierināti smaidīja par Valmieras puiku cīņas sparu. Ar ārzemju viesspēlētājiem pastiprinātā Šauļu komanda nemaz nebija tik pārliecinoša, teju divdesmit minūtes bija iedzinēja lomā. Tad mazpamazītēm pārsvars saruka. Vēl līdz trešās ceturtdaļas vidum situācija bija puslīdz stabila, bet pēdējās desmit minūtēs, kad Šauļi sāka izvirzīties vadībā, sirmie valmierieši no tribīnēm juta, ka jāglābj, kas glābjams. «Melderi, ņem minūti, neredzi, ka komanda brūk kopā,» dūšīgākais iesaucās. Basketbola kluba Valmiera treneris paklausīja, parādīja uz sekretariāta galdiņa pusi time-out žestu un uz laukuma šablona zīmēja shēmas, pozīcijas un virzienus.
Kad augumā mazais tiesnesis spalgi iesvilpās, aicinot komandas uz laukuma, vēl bija cerība, ka viss būs labi. Izspēle, saspēle, piespēle, kustība uz grozu un svilpe. Sods Valmierai. Vēl viens mēģinājums, atkal nekā, atkal svilpe un sods uzbrukumā. «Nu, johaidī, ja tu gribi svilpot, ej cūkas ganīt un pūt svilpē uz velna paraušanu!» veči sauca, bet tiesnesis atdeva bumbu lietuviešu komandas spēlētājam. «Cauri, nu ir cauri,» sirmā trijotne vienojās, tomēr līdz pamatlaika beigām rezultāts noturējās neizšķirts. Atpūtas minūtēs, kamēr karsējmeitenes izdejoja uzmundrinājumu, viens no vīriem rakstīja īsziņu, kādam acīmredzot nāksies kungu pagaidīt, neplānota aizkavēšanās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.