Arodbiedrības ķeksīti pievilkušas 5

Lita Krone, LETA
Askolds Rodins
Print Friendly, PDF & Email

Protesta akcija bez iedvesmas

Pirms aptuveni mēneša Eiropas Arodbiedrību konfederācija pasludināja 29.septembri par Eiropas Rīcības dienu, un aicināja arodbiedrības rīkot protesta akcijas pret daudzu Eiropas valstu īstenoto budžeta taupīšanas politiku un tās sociālajām sekām.

Vislielāko protestētāju skaitu sagaida Briselē, kur cer uzņemt “viesprotestētājus” citām ES valstīm. Nav zināms, vai uz Beļģijas galvaspilsētu devušies arī Latvijas pārstāvji.

Asprātīgu protesta formu likušas lietā Lietuvas arodbiedrības. Rīta pusē neapmierinātie pulcējušies pie visām ministrijām un Viļņas pašvaldības ēkas. Protestētāju nav vairāk par deviņiem, ja to būtu kaut vai par vienu vairāk, būtu vajadzīga pašvaldības atļauja. Protesti notiks arī Kauņā un vairākos rajonu centros. Prasības ir vienkāršas un katram saprotamas: paaugstināt minimālo algu, nepieļaut pārtikas cenu palielināšanos, atjaunot samazinātās pensijas, radīt jaunas darba vietas. Arodbiedrības lēš, ka zem nabadzības līmeņa eksistē piektā daļa Lietuvas iedzīvotāju.

Pelēcīgas aktivitātes saulainā dienā sanāca pie mums. Vismaz Rīgā. Protesta akcijas notika arī Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā un Valmierā. Varbūt tur pasākumu rīkotāji bijuši ar lielāku izdomu. Tā, protams, uzreiz nenozīmē rezultātu, tomēr var dot atziņu, ka darīts ar gaumi. Protams, sarežģījumus radīja tas, ka protestētajiem nebija konkrēta “ienaidnieka”, jo dzīves pasliktināšanos un nedrošību par tuvāko nākotni grūti formulēt vienā vai divos vārdos. No šejienes arī plakāti, kas vienlaikus pasaka visu un gandrīz neko. “Nē – nabadzībai! Jā – darbam!”, “Strādājošie, apvienojieties!”, “Nē – bargai taupībai!”. No šejienes arodbiedrību līdera Pētera Krīgera pie valdības nama sacītais, ka cilvēkiem jābūt vienotiem un nevajag ļaut sevi izmantot. Saproti, kā gribi.

Rīgā radās iespaids, ka nav vienota centra, kas koordinētu protesta akciju norisi, ka viss tiek darīts “ķeksīša” dēļ – ja jau citur Eiropā, tad arī mēs. Paralēli pasākumi notika pie Ministru kabineta un Esplanādē, kurā mītiņu rīkoja sešas arodbiedrības. Bija tribīne, bija vairāki simti dalībnieku, uz brīdi tika bloķēta visa transporta kustība Kalpaka bulvārī – akcijas dalībnieki nesteidzīgi pa “zebru” gāja pāri ielai. Bija arī auto tauru “koris”. Taču tas viss it kā negribīgi, bez iedvesmas. Izpalika solītās sirēnas. Tik daudz jau varēja, kā iepriekš noskaidrot, vai arodbiedrību rīkota protesta akcija ir pietiekams, lai ieslēgtu trauksmes sirēnas. Jau “porcesā”noskaidrojās, ka nav.

Mītiņi bija iecerēti, kā “klusējošie”, tomēr galīgi bez runājiem neiztika. Taču neapstrīdams arodbiedrību nopelns ir tas, ka pie mikrofoniem netika politisko partiju aģitatori. Riņķī un apkārt braukāja partiju aģitācijas autobusiņi, bija “uzskatāmie materiāli” un individuāli aicinājumi “balsot par īstajiem”. No partiju “resnā gala” izcēlās “Saskaņas centrs” – sarkanu balonu virs Rīgas centra netrūka.

Īpaša loma izrādījās kritusi sociāldemokrātiskajai mazpartiju apvienībai “Atbildība'”.Te jāatceras, ka pirmā masu akcija notika agrāk, un notika Aspāzijas bulvārī pie Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības ēkas. Tā reizē gan bija, gan nebija protesta akcija. Rīkotājs – Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrība, dalībnieku skaits – ap simtu. Galvenais mērķis – nodot Eiropas Savienības ombudam rakstisku stāstu par veselības aprūpes slikto stāvokli Latvijā. Piešķirts pārāk maz naudas, kaitē EK lēmumi. Savākti vairāk nekā 54 tūkstoši parakstu, un tas ir iespaidīgi.

No politikajiem spēkiem parakstus vākt palīdzējusi tikai “Atbildība”. Pirmsvēlēšanu laikam tas nav slikts gājiens, bet īstu atdevi gan neredz.

Pēc sūdzības nodošanas mediķu arodbiedrības līderis Valdis Keris atzina, ka “tagad bumbiņa ir Eiropas institūciju pusē”. Būt jau ir, tikai jēgas no tā nekādas. Tikpat labi sūdzību varēja adresēt Romas pāvestam vai Amerikas prezidentam.

Nav vienotu ES veselības aprūpes standartu. Katrai dalībvalstij tie ir savi. Veselības aprūpe ir katras valsts, nevis ES kompetencē. EK var kaut ko ieteikt, bet lēmēja ir Latvijas valsts. Pirms vākt parakstus, vajadzēja noskaidrot, vai ir vērts to darīt. Ombuds, protams, var sūdzību pieņemt, tikai viņam nav tiesību neko darīt.

54 tūkstoši faktiski piemānītu cilvēku. Par to, dabiski, būtu jāatbild mediķu arodbiedrībai, un arī “Atbildībai”, kuras vēlēšanu listē redzami politiski pieredzējušu cilvēku vārdi.

Komentāri (5)

mxblack 30.09.2010. 09.45

Lai arī diezgan sen es vairs neesmu arodbiedrības biedrs, tomēr kolektīvais līgums darbā skar arī mani, tāpēc izteikšu savu viedokli. Manuprāt visa tā arodbiedrību padarīšana šeit ir mantota no LPSR laikiem ar visiem tās funkcionāriem. Es redzēju, jo biju klāt, kā ievēlēja Krīgeru. Tā bija formāla balsošana par jau iepriekš izraudzītu cilvēku, ko pēc tam atzīmēja pie par mūsu naudu klātiem galdiem un pie dzīvās mūzikas VEF sport pilī. Es aizgāju prom, jo man bija ļoti nelaba dūša no visa tā pasākuma KPSS garā. Nu ko tad šodien var gribēt no tādas “arodbiedrības”, kura ir radīta tikai lai aizpildītu vietu , bet ne darbotos. Normāli arodbiedrības sākas no apakšas un tās rada dzīves nepieciešamība. Ja to būvē steidzīgi no augšas, tad ir skaidrs ka tas ir korķis, lai strādniekiem aizbāztu mutes.

+4
0
Atbildēt

0

mary75 29.09.2010. 22.27

Cik mums nekompetenti politiķi, tik arī arodbiedrības.
Nu ja jau gribēja protestēt, jānāk vismaz ar kādu konkrētiku.
Piemēram – sākt, beidzot, strukturalās reformas, beidzot kārtīgi pieķerties klāt valsts aparātam un birokrātijai, kur pilns gan ar liekiem cilvēkiem, gan ar liekām funkcijām un iestādēm, un kur no taupības nav ne smakas.
Kas attiecas uz medicīnu – kaut vai ieviest Igaunijas modeli, kur daļa socialā nodokļa tiek novirzīta medicīnai, un ārstēšana, salīdzinot ar Latviju,. praktiski par brīvu ( lats dienā), neizlietot medicīnas budžetu dārgiem iepirkumiem un remontiem, bet ārstēšanai, samazināt med. birokrātiju.
Galu galā, kāpēc arodbiedrības nevarētu nākt ar iniciatīvu – izmeklēt iepriekšējās valdības darbu, vai valsts novešanā līdz katastrofai nav noziedzīgas darbības vai bezdarbības pazīmes?
Kāpēc Islande var, bet mēs – nevaram?

+4
0
Atbildēt

1

    edzhus > mary75 30.09.2010. 15.18

    Tur jau tā pretruna, ka protestē ne jau pret strukturālo reformu kavēšanos – tās vēl vairāk palielinās bezdarba rindas – bet tieši otrādi, pieprasa apturēt reformas, jo redz “mums jau pietiek”.
    Vairāk tiešām izskatās pēc tiem arodbiedrību līderu inspirētiem ķeksīšu pasākumiem, jo lielākā daļa tautas jau saprot šādu akciju bezjēdzību (un arodbiedrības līderu divkosību).

    0
    0
    Atbildēt

    0

buchamona 29.09.2010. 22.44

Kāda jēga arodbiedrību mītiņošanai un runu teikšanai? Ja arodbiedrība spētu nodrošināt darba ņēmēja tiesisko aizsardzību, ja darba ņēmējs bez bažām par savu nākotni varētu atklāti iestāties piemēram pret aplokšņu algām un citām nelikumīgām lietām, kuras notiek mūsu acu priekšā, tad jā, bet to šīs organizācijas nespēj, sevišķi paaugstinātos bezdarba apstākļos. Tas viss ir sviests.

+2
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu